60 gadu laikā par Kenedija slepkavību sarakstītas neskaitāmas grāmatas un uzņemtas daudzas filmas, bet amerikāņu vidū joprojām ir ļoti dažādi viedokļi par Kenedija nāves cēloņiem.
Amerikāņi joprojām dievina Kenediju
Kenedijs tika nogalināts 46 gadu vecumā, un amerikāņu atmiņā viņš ir palicis kā jauneklīgais un enerģiskais prezidents, kura vārds regulāri parādās visu laiku izcilāko ASV līderu sarakstos.
ASV sabiedriskās domas izpētes firma "Gallup" šovasar veica aptauju, kurā amerikāņiem vaicāja par viņu attieksmi pret bijušajiem ASV prezidentiem.
Džons Kenedijs ar lielu atrāvienu tika atzīts par populārāko ASV prezidentu, jo viņa darbību prezidenta amatā atzinīgi vērtē 90% respondentu un tikai 8% bija kritiski noskaņoti.
Otrajā vietā ierindojās Ronalds Reigans ar 69% atbalstu.
Kenedija slepkavība līdz pat 2001. gada 11. septembra terora aktiem bija notikums, kas atstājis vislielākās pēdas amerikāņu apziņā. Un, tāpat kā ar 11. septembra terora aktiem, ar Kenedija slepkavību saistās virkne sazvērestības teoriju, kas apšauba ASV valdības oficiālo versiju.
Versija par vientuļo vilku
Oficiālā versija par Kenedija nāves apstākļiem ir ļoti vienkārša, jo noziegumā tiek vainots vienpatis Lī Hārvijs Osvalds, kurš no Teksasas mācību grāmatu noliktavas sestā stāva loga izšāva trīs lodes uz prezidenta limuzīnu; no tām divas trāpīja Kenedijam.
Raugoties no mūsdienu viedokļa, ASV prezidenta apsardze tolaik bija šokējoši vāja.
Kenedijs pārvietojās vaļējā limuzīnā, un neviens pat neiedomājās pārbaudīt, vai ēkās, gar kurām brauca prezidents, neslēpjas kāds snaiperis.
24 gadus vecais Osvalds šķita ideāli piemērots neprātīgā slepkavas lomai, jo izmeklētāji secināja, ka viņš bijis aizdomīgs tips. Garīgi nelīdzsvarotais jauneklis, kurš vairākkārt bija mēģinājis izdarīt pašnāvību, aizrāvās ar marksisma idejām.
Viņš gribēja atteikties no ASV pilsonības un vairākus gadus nodzīvoja PSRS, kur apprecējās ar krievieti Marinu (starp citu, 82 gadus vecā Marina vēl ir dzīva; viņa ieguvusi ASV pilsonību un klusi pavada savas vecumdienas Teksasā).
1962. gadā Osvalds ar sievu un bērnu nolēma atgriezties ASV un apmetās uz dzīvi Teksasas lielpilsētā Dalasā. Osvalds vēlāk dabūja darbu Teksasas mācību grāmatu noliktavā, no kurienes arī raidīja liktenīgos šāvienus uz ASV prezidentu.
Ļoti daudz aizdomās turamo
Osvalds tā arī nepaspēja izstāstīt visu patiesību par šo noziegumu, jo nodzīvoja tikai divas dienas ilgāk par Kenediju. Drīz pēc slepkavības Osvaldu arestēja policija, 24. novembrī, kad viņu vajadzēja pārvest uz cietumu, Dalasas policijas iecirkņa pagrabstāvā no žurnālistu pūļa iznira vietējā striptīzkluba īpašnieks Džeks Rūbijs, kurš aukstasinīgi nošāva Osvaldu.
Izmeklētāji uzskata, ka Rūbija vienīgais motīvs bija vēlme atriebt Kenedija nāvi, taču sazvērestības teoriju pētnieki ir pārliecināti, ka ar mafijas aprindām saistītais Rūbijs bija saņēmis uzdevumu apklusināt Osvaldu (pats Rūbijs nomira 1967. gadā).
Sazvērestības teoriju piekritēji uzskata, ka todien Dalasā līdz ar Osvaldu bija vismaz vēl viens snaiperis, kurš šāva uz Kenediju no bēdīgi slavenā zālainā paugura.
Versijas par slepkavības pasūtītājiem gan ir ļoti dažādas un bieži vien pretrunīgas.
Visbiežāk tiek minēti ASV mafijas krusttēvi, kas gribēja atriebties Kenedijam. 1960. gada prezidenta vēlēšanās mafija viņam sniegusi atbalstu, veicinot Kenedija uzvaru, bet pēc vēlēšanām Kenedijs nevis atmaksāja parādu, bet gan pasludināja karu pret organizēto noziedzību.
Šo kampaņu vadīja Džona jaunākais brālis Roberts Kenedijs, kurš tolaik bija ASV ģenerālprokurors. 1968. gadā arī Roberts kļuva par atentāta upuri. Pašlaik cīņā par ASV prezidenta posteni iesaistījies viņa dēls Roberts Kenedijs juniors.
Kenedija slepkavības izmeklēšanai tika izveidota Augstākās tiesas tiesneša Ērla Vorena vadīta komisija, kas secināja, ka Osvalds bijis vienīgais šāvējs. Lielākā daļa amerikāņu joprojām nav noticējuši šim apgalvojumam.
Kenedijam bija daudz ienaidnieku
Kā liecina jaunākie "Gallup" aptaujas dati, tikai 29% amerikāņu tic, ka Osvalds bijis vienīgais par Kenedija slepkavību atbildīgais. 65% domā, ka Kenedija slepkavībā bija iesaistīti arī citi spēki.
Uz jautājumu, kas tie varētu būt par spēkiem, "Gallup" aptaujā visbiežāk nosauktās atbildes bija ASV valdība (20%), Centrālā izlūkošanas pārvalde (16%) un mafija (11%).
Citas sazvērestības teorijas saistās ar dažādu ietekmīgu ASV amatpersonu un specdienestu ieinteresētību Kenedija nāvē. Aizdomās par slepkavības pasūtīšanu tiek turēts pat viceprezidents Lindons Džonsons, kurš pēc Kenedija nāves kļuva par Baltā nama saimnieku. Džonsonu atbalstīja ļaudis, kas gribēja panākt aktīvāku ASV iesaistīšanos Vjetnamas karā un baidījās, ka Kenedijs izjauks šo nodomu.
Aizdomu pavedienu izpētē figurē arī PSRS specdienesti (Osvalds kādu laiku dzīvoja PSRS, un padomju vadonis Ņikita Hruščovs gribēja atriebties par Kubas raķešu krīzes pazemojumu), Kubas vadonis Fidels Kastro (amerikāņi vairākkārt mēģināja viņu nogalināt, un Kenedijs gribēja gāzt Kastro režīmu) un daudzi citi iespējamie grēkāži, piemēram, grieķu bagātnieks Aristotelis Onasis, kurš dažus gadus pēc Kenedija nāves apprecējās ar viņa atraitni Džekiju.
Amerikāņi neuzticas savai valdībai
Kenedija slepkavība noteikti ir viens no visvairāk pētītajiem noziegumiem cilvēces vēsturē, jo savu izmeklēšanu veica ne tikai ASV varas iestādes, bet arī tūkstošiem entuziastu, kas izvirzījuši dažādas teorijas par prezidenta Kenedija noslepkavošanas apstākļiem un cēloņiem.
Kenedija traģiskā nāve ir viens no notikumiem, par ko sacerēts visvairāk sazvērestības teoriju; jaunāko laiku vēsturē ar to var sacensties vienīgi sazvērestības teorijas, kas saistītas ar 2001. gada 11. septembra terora aktiem.
"Mēs kā sabiedrība pēc Kenedija slepkavības kļuvām atkarīgi no sazvērestības teorijām," sarunā ar žurnālu "Time" spriež amerikāņu politologs Lerijs Sabato.
Pēc ekspertu domām, ASV sabiedrībā sazvērestības teorijas ir ļoti populāras, jo amerikāņiem gadsimtu gaitā ir dziļi iesakņojusies neuzticība pret federālo valdību, ne velti daudzās Holivudas filmās kā ļaundari ir attēloti ASV senatori, CIP vai citu specdienestu vadība.
"Kenedija lieta ir simbols tam, ka cilvēki neuzticas valdībai," telekanālam CBS stāsta Džefersons Morlijs, kurš daudzus gadus pētījis Kenedija slepkavību.
Viņš uzskata, ka sabiedrības šaubas varētu izkliedēt tikai pilnīga arhīvu atvēršana. "Visam, kas ir valdības rīcībā, jākļūst pieejamam sabiedrībai."
Baltais nams šovasar, atsaucoties uz ASV arhīvu sniegto informāciju, pavēstīja, ka 99% ar Kenedija lietu saistīto dokumentu jau esot pieejami sabiedrībai.
Sazvērestības teoriju vilinājums
Taču tas nav izkliedējis sazvērestības teoriju piekritēju šaubas. Viens no iemesliem neapšaubāmi ir tas, ka šādu teoriju izplatīšana ir arī ienesīgs bizness. Piemēram, vienai no sazvērestības teorijām veltītā režisora Olivera Stouna filma "JFK" savulaik savāca vairāk nekā 200 miljonu dolāru lielus kases ienākumus.
Sociologi un psihologi secina, ka sazvērestības teorijām ir labvēlīga augsne, jo cilvēki grib ticēt, ka vēsturiskiem notikumiem noteikti ir kāds plašāks izskaidrojums.
Daudz vilinošāk ir ticēt, ka prezidenta Kenedija nāvi izraisīja vērienīga sazvērestība, nevis viens ar šauteni bruņojies plānprātiņš.
Psihologi šādu reakciju skaidro ar pašaizsardzības mehānismu.
"Ja mēs ticam, ka lielus notikumus, piemēram, prezidenta slepkavību, var izraisīt viens necils indivīds, tas norāda, ka dzīve ir neprognozējama un nejaušību pilna. Mums ir grūti samierināties ar šādu domu," žurnālam "Time" stāstīja britu psihologs Patriks Līmens, kurš analizējis sazvērestības teoriju cēloņus.
