Ir saprotams, ka Polija šobrīd vēlas saspīlējumu ar Ukrainu nogludināt, jo Krievija no šādas publiskas attiecību skaidrošanas tikai iegūst. Arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ir iejaucies šajā skandālā, publiski mudinot abas puses izbeigt stīvēšanos augstāka mērķa vārdā, proti – lai apturētu Krievijas agresiju.
Iespējams, ka starptautiskā reakcija ir likusi ne tikai Polijas prezidentam, bet arī lauksaimniecības ministram Robertam Telusam sākt publiski apgalvot, ka viņš ir atradis kopsaucēju ar Kijivu.
"Es gribu skaidri pateikt, ka nevar pastāvēt licencēšanas sistēma, kurā Ukraina visu izlemj. Mans sarunu partneris zina, ka šādai sistēmai ir jābūt skaidrai un noteiktai. Un, lai tas tā būtu, mums ir jābūt tiem, kas pieņem lēmumus," sacīja Teluss.
Polijas un Ukrainas skandāls atbalsojas arī Vācija, kuras lauksaimniecības ministrs Čems Ozdemirs sacīja, ka Polija izrāda solidaritāti tikai tad, kad valstij tā ir izdevīga.
Savukārt Vācijas parlamenta deputāts Ulrihs Lehte teica, ka ir nožēlojami, ka Polija, kas līdz šim bijusi uzticama partnere, pārtrauktu sniegt Ukrainai militāro atbalstu un šādi komunicētu. Viņaprāt, tas esot skaļš mēģinājums novērst uzmanību no vīzu tirgošanas skandāla, kad vairākām Polijas valdošās partijas "Likums un taisnīgums" amatpersonām tika izvirzītas apsūdzības saistībā ar aizdomām par Polijas vīzu pārdošanu trešo valstu pilsoņiem.
Tikmēr domnīcas "Eiropas Starptautisko attiecību padome" eksperts Pjotrs Burass pauda, ka Polijas uzstājība attiecībās ar Ukrainu turpināsies arī pēc 15. oktobrī paredzētajām Polijas parlamenta vēlēšanām.
Tas tā ir tāpēc, ka nākamgad jau ir gaidāmas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, savukārt vēlāk Polijā vēlēs prezidentu.
Turklāt Polijas paziņojums par ieroču piegādes pārtraukšanu lielā mērā ir saistīts ar to, ka Polijai šobrīd, kā norāda analītiķi, nav ko piegādāt. Valsts jau ir sniegusi lielu atbalstu un šobrīd iepērk papildu ieročus savas aizsardzības stiprināšanai, taču pēc tam poļi jau atkal varētu atbalstu sniegt.
Abas valstis meklē risinājumu graudu strīdā
Polijas prezidents Andžejs Duda licis saprast, ka strīdā ar Ukrainu par graudu ievešanu Polijas teritorijā tiks meklēts risinājums un, ka tas abu valstu attiecības nesabojās. Arī abu pušu lauksaimniecības ministri ir sazvanījušies.
Trīs Ukrainas robežām tuvākās valstis, to skaitā Polija, arvien neatver robežu Ukrainas graudiem, bažās, ka pat vedot tos cauri valstij tālāk uz Rietumeiropu, liela daļa no produkcijas paliks Polijā un apdraudēs vietējo lauksaimnieku peļņu.
Pēc Ukrainas prezidenta asajiem pārmetumiem Polijai Ņujorkā ANO Ģenerālās Asamblejas laikā un Polijas brīdinājuma, ka tā vairs nepiegādās Ukrainai ieročus, ja attieksme būs šāda, risinājuma arvien nav. Taču medijos ir parādījušās ziņas, ka abu valstu lauksaimniecības ministri ir sazvanījušies un vienojušies meklēt risinājumu, kas būtu izdevīgs abām pusēm.
Arī Duda, atgriezies no Ņujorkas, piedalījies konferencē Poznaņā, kas bija veltīta Ukrainas atjaunošanai, un savā uzrunā lika saprast, ka strīdu noteikti atrisinās.
"Es nešaubos, ka strīds par graudu piegādi no Ukrainas Polijas tirgum ir salīdzinoši neliels aspekts kopējās Polijas un Ukrainas attiecībās. Neticu, ka tas varētu būtiski ietekmēt mūsu attiecības un tāpēc mums šo jautājumu būtu divpusēji jārisina," sacīja Duda.
Duda arī uzsvēra Polijas un Ukrainas sadarbības vēsturisko nozīmi, abu valstu ciešās saites un uzteica vietējo uzņēmumu sniegto plašo palīdzību Ukrainas cilvēkiem, kuri bēg no kara.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
