Pēc tam, kad nedēļas nogalē ASV Kongresa Pārstāvju palāta atbalstīja vairāk nekā 60 miljardu dolāru vērtas militārās palīdzības nosūtīšanu Ukrainai, izskanējušas bažas, ka eiropieši varētu atslābt savos centienos palīdzēt ukraiņiem cīņā pret Krievijas agresiju.
Eiropai ir jārīkojas apņēmīgi
ES dalībvalstu aizsardzības un ārlietu ministri sanāksmē apspriež vairākus jautājumus, bet svarīgākais no tiem ir situācija karā Ukrainā un Eiropas turpmākā palīdzība Kijivai. Sanāksmē attālināti piedalījās arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba un aizsardzības ministrs Rustams Umerovs.
Ukrainas Ārlietu ministrija savos sociālo tīklu kontos publicēja īsu ierakstu, kurā bija citēts Kulebas teiktais sanāksmē. Ministrs uzsvēris, ka diskusiju laiks ir beidzies un jārīkojas, jo, tikai ciešot sakāvi Ukrainā, Krieviju varot piespiest atteikties no agresīvajiem plāniem attiecībā uz Moldovu, Poliju, Baltijas valstīm, Somiju un citām Eiropas valstīm.
Ministru sanāksme vēl turpinās, un oficiāli paziņojumi par tur spriesto ir gaidāmi pēc dažām stundām.
Pirms sanāksmes ministri savās uzrunās žurnālistiem uzsvēra, ka Eiropai ir jāturpina sniegt atbalstu Ukrainai.
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunās Vienotības" deleģēta) atgādināja, ka palīdzības sniegšana Ukrainai nozīmē Eiropas drošības stiprināšanu.
Uz jautājumu, vai viņai nav bažu, ka pēc ASV Kongresa Pārstāvju palātas apstiprinātās papildu palīdzības Ukrainai atsevišķas Eiropas valstis varētu pārdomāt un nepalielināt palīdzību Kijivai, Braže atbildēja, ka tā nedrīkst notikt.
"Mums ir jāpalielina atbalsts Ukrainai. Šis ir izšķirošs brīdis. Mēs visi zinām, cik sarežģīta ir situācija frontē. Ja Eiropai ir ambīcijas risināt konfliktus savā kontinentā, tad ir īstais laiks to parādīt," uzsvēra Braže.
Jābūt gataviem rītdienas kaujai
Arī Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis uzsvēra, ka Eiropas valstis nedrīkst atslābt tikai tāpēc, ka ASV beidzot ir apstiprinājušas vairāk nekā 60 miljardu dolāru vērto papildu militāro palīdzību Ukrainai.
"Mēs izvairījāmies no vēsturiskas lodes, bet diemžēl vēl daudzas citas lodes ir ceļā. Mēs varam priecāties vienu dienu, bet mums jābūt gataviem rītdienas kaujai.
Un tāpēc mēs nevaram apstāties, mēs nevaram apturēt palīdzības sniegšanu. Un mums ir jāturpina runāt par to, kā mēs palīdzēsim Ukrainai arī turpmāk. Daudzi sabiedrotie jūtas atviegloti, ka no Amerikas Savienotajām Valstīm pienāk labas ziņas, taču tas nevar mūs atturēt no tā, kas mums jādara," sacīja Landsberģis.
Eiropas Savienība pērn apsolīja Ukrainai līdz šī gada 1. aprīlim piegādāt vismaz vienu miljonu artilērijas lādiņu. Šo solījumu neizdevās izpildīt, taču šī gada sākumā ar Čehijas pūliņiem ir izdevies atrast un iegādāties no trešajām valstīm vairākus simtus tūkstošus padomju un NATO standarta artilērijas lādiņus, kuri, cerams, tuvākajos mēnešos beidzot nonāks pie Ukrainas aizstāvjiem frontē.
Risina jautājumu par pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi
Ukrainai trūkst ne tikai artilērijas lādiņu, bet arī pretgaisa aizsardzības sistēmu, ko apliecināja pēdējās nedēļās piedzīvotie Krievijas postošie uzbrukumi kritiskās infrastruktūras objektiem visā Ukrainā.
Ukraina ir lūgusi sabiedrotajiem piegādāt vismaz septiņas ASV ražoto pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot" baterijas. Vācija pagājušajā nedēļā solīja piegādāt vienu "Patriot" bateriju.
Ir zināms, ka arī citu Eiropas valstu arsenālā ir šādas pretgaisa aizsardzības sistēmas, taču pagaidām neviena valsts neizrāda lielu interesi nodot savas "Patriot" baterijas Ukrainai.
Izdevums "Financial Times" raksta, ka pārējās ES dalībvalstis izdarot spiedienu uz Spāniju un Grieķiju, kuru rīcībā esot vairākas "Patriot" sistēmas.
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess un Grieķijas premjers Kirjaks Micotakis pirms ministru sanāksmes Luksemburgā esot saņēmuši aicinājumus no citiem kolēģiem piešķirt savu valstu rīcībā esošās pretgaisa aizsardzības sistēmas Ukrainai, kam tās pašlaik esot nepieciešamas daudz vairāk nekā abām Eiropas dienvidu valstīm.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet 2022. gada rudenī Ukrainai sekmīga pretuzbrukuma rezultātā izdevās padzīt okupācijas spēkus no Harkivas apgabala un Hersonas pilsētas. 2023. gada vasarā Ukraina sāka jaunu pretuzbrukumu, taču tas nebija sekmīgs.
Savukārt 2024. gadā ieroču trūkuma dēļ Ukrainai pārsvarā nākas aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumiem, lai gan Ukrainas vadība uzsver, ka nav atteikusies no mērķa par okupācijas spēku padzīšanu no visas Ukrainas teritorijas.
