Tā dēvētās "zelta vīzas" turpmāk tiks aizstāta ar kvalificētu darba ņēmēju vīzām.
Kopš 2012. gada, izmantojot šo programmu, Austrālija ir piešķīrusi tūkstošiem vīzu, un saskaņā ar valdības datiem, 85% gadījumu tās saņēmuši Ķīnas investori.
Lai varētu pretendēt uz šo programmu, kandidātam bija jāiegulda Austrālijā vairāk nekā pieci miljoni Austrālijas dolāru (aptuveni trīs miljoni eiro), un programma tika reklamēta kā veids ārvalstu investīciju un inovāciju veicināšanai.
Pēc vairākkārtējas tās pārskatīšanas valdība konstatēja, ka programma nav sasniegusi tās galvenos mērķus. Decembrī valdība paziņoja, ka atteiksies no "zelta vīzu" programmas, tā vietā piedāvājot vairāk vīzu "kvalificētiem migrantiem", kas spēj "dot Austrālijai milzīgu ieguldījumu".
"Jau gadiem ilgi ir bijis skaidrs, ka šī vīza nesniedz to, kas vajadzīgs mūsu valstij un ekonomikai," pirmdien paziņoja iekšlietu ministre Klēra O'Nīla.
Organizācijas "Transparency International" Austrālijas nodaļas izpilddirektors Klensijs Mūrs atzinīgi novērtēja šo soli un raidorganizācijai BBC sacīja, ka "pārāk ilgi korumpētas amatpersonas un kleptokrāti ir izmantojuši "zelta vīzas" kā līdzekli, lai glabātu savus nelikumīgos līdzekļus Austrālijā un, iespējams, paslēptu savus noziedzīgi iegūtos līdzekļus."
Programma jau iepriekš tika rūpīgi pārbaudīta saistībā ar tās iespējamām "nepilnībām" un "neaizsargātību".
2016. gadā izskanēja bažas, ka tai ir "naudas atmazgāšanas un citu negodīgu darbību potenciāls", savukārt 2022. gadā laikraksts "The Australian" ziņoja, ka šo programmu izmantojuši arī Kambodžas valdošā režīma locekļi.
Valdības veiktajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka ar vīzām Austrālijā ieceļo cilvēki ar "mazāku uzņēmējdarbības veiklību", nekā tas būtu noticis pretējā gadījumā, un vienlaikus tiek piedāvātas nodokļu atlaides, kas rada zaudējumus sabiedrībai.
Lielbritānija atteicās no līdzīgas shēmas 2022. gadā, jo pastāvēja bažas, ka caur to valstī ieplūst nelikumīga nauda no Krievijas. Tā dēvētā "zelta vīzu" shēma ir pakļauta rūpīgai pārbaudei arī Maltā.
