"Attiecībā par jautājumiem par bruņojuma piegādēm vēlos jūs informēt, ka Polija īsteno vienīgi tās munīcijas un bruņojuma piegādes, par kurām iepriekš panāktas vienošanās, tostarp tās, par kurām ar Ukrainu parakstīti līgumi," sacīja Polijas valdības preses sekretārs Pjotrs Millers.

Tas arī attiecas uz lielāko Polijas militārās rūpniecības piegādes līgumu ārvalstīm kopš 1989. gada par pašgājējhaubiču "Krab" piegādi Ukrainai, norādīja Millers.

Viņš arī uzsvēra, ka Kijiva pēdējā laikā nākusi klajā ar vairākiem "pilnīgi nepieņemamiem paziņojumiem un diplomātiskiem žestiem".

Kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma Polija ir bijusi viena no stingrākajām Ukrainas atbalstītājām un viena no galvenajām bruņojuma piegādātājām Kijivai. Liela daļa ieroču, kurus ASV un citas valstis sūta Ukrainai, tiek piegādāti caur Poliju.

Polija arī uzņēmusi apmēram miljonu ukraiņu bēgļu, sniedzot tiem dažāda veida valsts palīdzību.

Attiecības starp abām valstīm tomēr ir kļuvušas saspīlētas Polijas noteiktā Ukrainas labības importa aizlieguma dēļ, kura mērķis ir aizsargāt Polijas lauksaimniekus.

Moraveckim trešdien intervijā raidorganizācijai "Polsat" tika uzdots jautājums, vai Polija turpinās atbalstīt Kijivu, neraugoties uz šo strīdu.

"Mēs vairs nepiegādājam ieročus Ukrainai, jo tagad mēs apbruņojam Poliju ar mūsdienīgākiem ieročiem," atbildēja Moraveckis.

Premjers sacīja, ka valsts ir veikusi vairākus pasūtījumus aizsardzības rūpniecības uzņēmumiem, tostarp haubiču "Krab" un bruņumašīnu "Rosomak" ražošanai.

Moraveckis piebilda, ka Polija negrasās iejaukties pie Žešovas esošā loģistikas centra darbībā. Caur šo centru tiek sūtīta militārā palīdzība Ukrainai.

Polijas Ārlietu ministrija trešdien izsauca Ukrainas vēstnieku saistībā ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska izteikumiem ANO Ģenerālajā asamblejā par domstarpībām labības eksporta dēļ.

Polijas ārlietu ministra vietnieks Pāvels Jabloņskis Ukrainas vēstniekam Vasiļam Zvaričam izteica kategorisku protestu par Zelenska teikto, ka "Eiropā daži spēlē solidaritāti politiskajā teātrī", pārvēršot labības piegādes trillerī, bet patiesībā palīdzot "sagatavot skatuvi Maskavas aktierim".

"Ārlietu ministra vietnieks norādīja, ka šī tēze attiecībā uz Poliju ir melīga un vēl vairāk – tā ir īpaši nepatiesa attiecībā uz valsti, kas ir atbalstījusi Ukrainu no kara pirmajām dienām," teikts ministrijas paziņojumā.

15. septembrī Polija vienpusējā kārtā noteica embargo Ukrainas lauksaimniecības produktu importam.

Reaģējot uz šo soli, Ukraina iesniedza sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

Savukārt Ukrainas Ārlietu ministrija jau pēc vēstnieka izsaukšanas mudināja Poliju atmest emocijas un risināt dialogu konstruktīvā garā.

Ministrijas preses sekretārs Olehs Ņikolenko ierakstā sociālajā tīklā "Facebook" arī norādīja, ka salīdzinājums, ko vizītes gaitā Ņujorkā attiecībā uz Ukrainu izteicis Polijas prezidents Andžejs Duda, nav bijis korekts.

Duda Ukrainu nodēvēja par slīcēju, kas sev līdzi dzelmē velk glābēju.

KONTEKSTS:

Polija un četras citas Centrāleiropas valstis lūdza Eiropas Savienības palīdzību, lai novērstu Ukrainas lēto graudu ietekmi.

Kopš Krievijas pilnā mēroga iebrukuma graudu un citas produkcijas eksports caur Ukrainas ostām bija apgrūtināts, tādēļ tika meklēti citi alternatīvie ceļi.

Ukrainas graudu eksports turpinājās caur Eiropas Savienību tranzītā uz citām valstīm, taču loģistikas problēmu dēļ graudi bija uzkrājušies un samazinājuši vietējās produkcijas cenas, kas izraisīja lauksaimnieku protestus.

Eiropas Komisija 15. septembrī atcēla Ukrainas graudu importa aizliegumu, taču Polija, Ungārija un Slovākija paziņoja, ka turpinās to piemērot.

Nesaskaņas starp Poliju un Ukrainu pastiprinājušās pirms Polijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 15. oktobrī.