Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, piedaloties Minhenes Drošības konferencē sacīja, ka Eiropas līderi kā šķērsli piegāžu palielināšanai bieži min problēmas ar ieroču ražošanu. Frederiksena uzskata, ka tā ir tikai atruna.

"Ukraiņi prasa mums piegādāt munīciju tagad, artilēriju – tagad. Dānija ir nolēmusi ziedot visu savu artilēriju Ukrainai. Eiropas krājumos joprojām ir munīcija. Tas nav jautājums tikai par ražošanu, jo mums ir ieroči, mums ir munīcija, mums ir pretgaisa aizsardzības līdzekļi, kuri mums pašiem šobrīd nav nepieciešami un kurus mums vajadzētu piegādāt Ukrainai," sacīja Frederiksena.

Frederiksena arī norādīja, ka eiropiešiem nav jāsēž rokas klēpī salikušiem un jāgaida, kad ASV beidzot apstiprinās papildu militāro palīdzību Ukrainai, jo karš notiek Eiropā, tāpēc mums pašiem sevi ir jāaizsargā.

Savukārt Čehijas prezidents Petrs Pavels sacīja, ka Eiropai ir jāmeklē iespējas iegādāties bruņojumu no draudzīgām trešajām valstīm. Prezidents paziņoja, ka Čehijai ir izdevies atrast veidu, kā iegādāties 800 tūkstošus artilērijas lādiņu Ukrainas vajadzībām, taču tam ir nepieciešams finansējums, par ko Prāga runājot ar citām NATO dalībvalstīm.

Pavels neminēja, no kurām valstīm varētu iegādāties lādiņus, bet mediji iepriekš ziņoja, ka runa varētu būt par Dienvidkoreju, Turciju un Dienvidāfriku.

Šonedēļ apritēs divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, bet pašreizējā situācija frontē un rietumvalstu gausā palīdzība Ukrainai diemžēl neliecina, ka karš drīzumā varētu beigties. 

Aizvadītās nedēļas beigās Krievija ieguva kontroli pār frontes pilsētu Avidijivku, kas dēvēta arī par "vārtiem uz Donecku".

Tās ieņemšana ir lielākā okupantu uzvara kopš Bahmutas ieņemšanas pagājušā gada maijā. Iebrucēju spēki pirmdien vēstīja, ka pārņēmuši kontroli pār padomju laika koksa rūpnīcu, kas bija pēdējais Ukrainas aizstāvju bastions Avdijivkā.

Kadros, kas brīvdienās publicēti sociālajos tīklos, redzamas pēdējās dienas un stundas, kad Ukrainas aizstāvji vēl atradās rūpnīcas pagrabos, un pēcāk – kā atkāpās.

Taču situācija arvien sarežģīta arī citviet frontē. Ukrainas aizstāvjiem kritiski trūkst resursu – it īpaši lādiņu un munīcijas. Un viens no galvenajiem iemesliem šim deficītam ir politiskās nesaskaņas ASV.

Arī prezidents Džo Baidens norādījis, pie atkāpšanās no Avdijivkas vainojama ASV likumdevēju vilcināšanās ar jaunu palīdzības pakotni Ukrainai. Tiesa, telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Baidens paudis, ka ir pārliecināts, ka par militāro palīdzību izdosies vienoties. 

ASV domnīca "Kara izpētes institūts" ir publicējusi savu jaunāko apkopojumu par situāciju frontē. Domnīca rakstīja, ka Krievijas karaspēks pašlaik veic uzbrukumu operācijas vismaz trīs frontes sektoros: uz Harkivas un Luhanskas apgabalu robežas, galvenokārt Kupjanskas un Limanas virzienā, nupat sagrābtās Avdijivkas apkaimē, kā arī pie Robotines ciema Zaporižjas apgabala rietumos.

"Kara izpētes institūta" analītiķi norādīja, ka Ukrainas armija pagājušajā nedēļā bija spiesta pamest Avdijivku, jo tai trūka artilērijas lādiņu un pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas ļautu turpināt aizsargāt nelielo pilsētu, par ko intensīvas cīņas norisinājās kopš oktobra.

Rietumvalstu kavēšanās ar bruņojuma piegādēm ir piespiedusi Ukrainas spēkus visā frontes garumā taupīt munīciju, kas arī ir devis iespēju Krievijas karaspēkam uzsākt ierobežotas uzbrukumu operācijas. "Kara izpētes institūts" brīdina, ka Ukrainas armija cietīs milzīgus zaudējumus, ja tā līdz šī gada beigām mēģinās vienkārši noturēt pašreizējās pozīcijas.

Arī bijušais ASV spēku Eiropā komandieris Bens Hodžess ir nobažījies par to, ka bruņojuma trūkuma dēļ Ukraina var zaudēt lielu skaitu karavīru, taču viņš neuzskata, ka Krievijas spēki būtu ieguvuši iniciatīvu frontē.

"Pašlaik, kad tuvojas noslēgumam pilna mēroga kara otrais gads, neviena no pusēm nevar nokautēt otru. Krievi nav spējīgi iznīcināt Ukrainu, bet Ukrainai šobrīd nav spēju sakaut Krieviju. Šis karš turpinās jau desmit gadus, nevis divus gadus. Pēc desmit gadiem un visām priekšrocībām, kas tai ir, Krievija kontrolē tikai 18% Ukrainas teritorijas. Krievijas kara flote zaudē Melnajā jūrā, varenie Krievijas gaisa spēki baidās lidot virs Ukrainas, Krievija ir zaudējusi pusmiljonu karavīru. Es domāju, ka Krievija patiesībā ir ļoti trauslā stāvoklī," Hodžess sacīja sarunā ar raidsabiedrību "Deutsche Welle".

Ieroču un munīcijas trūkums ir milzīga problēma Ukrainai. Atsevišķām artilērijas vienībām ir pieejami tikai 5% līdz 10% no nepieciešamā šāviņu skaita, atsaucoties uz Ukrainas militārpersonām, vēstīja ziņu aģentūra "Associated Press". 

Tas nozīmīgi ierobežo ukraiņu iespējas uzbrukt mērķiem dziļi Krievijas karaspēka aizmugurē, kur ir uzkrāta bruņutehnika un personāls. Vēl sliktāk ir tas, ka artilērijas šāviņu trūkuma dēļ nav iespējams nodrošināt ugunsaizsegu kājniekiem, kuri mēģina atgūt okupētās teritorijas.