"Daļa degvielas uzpildes staciju visā valstī cieta no kiberuzbrukuma un degvielas piegāde tika pārtraukta," valsts televīzijā sacīja naftas ministrs Džavads Oudži.
Oudži šajā kiberuzbrukumā vainoja Irānai naidīgas valstis, apgalvojot, ka "cionistu ienaidnieks (Izraēla) un Amerikas Savienotās Valstis (ASV), kas cietušas triecienus citās frontēs, šādā veidā centās atriebties".
Naftas ministra vietnieks Džalils Salari iepriekš sacīja, ka uzbrukuma dēļ problēmas bija norēķināties ar kartēm, ko irāņi izmanto, lai iegādātos subsidēto benzīnu.
Irānā, kas ir viena no lielākajām naftas ražotājām, benzīna cenas ir vienas no viszemākajām pasaulē. Irānas iedzīvotājiem ir pieejama karte, kas ļauj iegādāties līdz 60 litriem degvielas mēnesī par subsidētu cenu – 15 000 riālu jeb mazāk nekā 3 eiro centiem par litru.
Tāpat pēc sistēmas atteices degvielas uzpildes stacijas "atslēdza tiešsaistes sistēmu", un degviela tika piegādāta bezsaistē, sacīja Salari.
Teherānā pirmdien daļā degvielas uzpildes staciju bija izveidojušās garas automašīnu rindas, bet citas bija slēgtas pilnībā. Salari pauda cerību, ka situāciju izdosies atrisināt dažu stundu laikā.
Izraēlas mediji, tajā skaitā laikraksts "Times of Israel", vainoja notikušajā hakeru grupējumu "Gonjeshke Darande".
Pēdējos gados Irāna ir pieredzējusi virkni kiberuzbrukumu degvielas uzpildes stacijām, dzelzceļa sistēmai un rūpniecības nozarēm. Uzlauztas arī novērošanas kameras valdības ēkās un cietumos.
Grupējums "Gonjeshke Darande" jeb "Plēsīgais zvirbulis" 2022. gadā uzlauza lielu tērauda ražošanas uzņēmumu valsts dienvidrietumos, bet 2021. gadā veica kiberuzbrukumu Irānas degvielas sadales sistēmai, paralizējot degvielas uzpildes staciju darbību visā valstī.
Irānai, kas jau sen pakļauta Rietumu sankcijām, ir grūti iegūt jaunāko aparatūru un programmatūras, un tai bieži nākas paļauties uz Ķīnā ražotu elektroniku vai vecākām sistēmām, ko ražotāji vairs nelabo. Hakeriem tas atvieglo uzbrukumu veikšanu.
