Panorāma

Krievija atriebjas par uzbrukumu Krimas tiltam

Panorāma

Panorāma

Eiropas Savienības un Latīņamerikas valstu līderiem grūti vienoties par Krievijas nosodīšanu

Eiropas Savienības un Latīņamerikas valstu līderiem grūti vienoties par Krievijas nosodīšanu

Briselē noslēdzies 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un 33 Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas samits, kurā piedalījās valstu līderi, ieskaitot Brazīlijas prezidentu. Turpinoties Krievijas sāktajām karam un veidojot piesardzīgāku sadarbību ar Ķīnu, ES meklē jaunus tirdzniecības partnerus un tāpēc vēlas veicināt politisko un ekonomisko integrāciju ar šo reģionu.

Iepriekšējais ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas samits notika pirms astoņiem gadiem. Kopš tā laika pārdzīvota Covid-19 pandēmija, iepriekšējais Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru izstājās no 33 valstu lielās grupas un abi šie reģioni attālinājušies.

Nav bijis vienkārši panākt jebkādu vienošanos, jo ES dalībvalstu vidū jau ir būtiskas atšķirības, bet Latīņamerikas un Karību jūras valstu grupa ir vēl daudzkrāsaināka un atšķirīgāka. Tajā ir 33 valstis, no kurām 12 iedzīvotāju skaita ziņā ir mazākas nekā Latvija, savukārt Brazīlija ar vairāk nekā 200 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā. Savulaik šo grupu izveidoja, lai veicinātu Latīņamerikas integrāciju un samazinātu ASV ietekmi uz Latīņamerikas politiku un ekonomiku.

Krievijas draugi nevēlas nosodīt agresiju

Attieksme pret karu Ukrainā ir viens no pretrunīgākajiem jautājumiem, kas šoreiz tika apspriests Briseles sanāksmē. Tajā uz tikšanos pulcējušies 60 valstu līderi. Ne visi no viņiem ir gatavi atklāti nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Kubai, Venecuēlai un Nikaragvai ir visciešākās saites ar Krieviju, tādēļ tās nevēlas parakstīties pat zem vārdiem, ka Krievijas agresija ir ANO hartas pārkāpums.

Nikaragva un Kuba asi iebilda pret ierosināto tekstu Ukrainas kara jautājumā. Abas valstis esot saņēmušas zvanus no Maskavas.

"Karš Eiropas sirdī ir radījis visā pasaulē neskaidrības un pakārtojis kara vajadzībām resursus, kas bija būtiski ekonomikai un sociālajām programmām. Ieroču sacensība sarežģī situāciju vēl vairāk. Tāpēc ir grūti stāties pretī klimata pārmaiņu problēmai," atzīst Brazīlijas prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva.

"Ņemot to visu vērā – mūsu pienākums ir atjaunot ceļu uz labklājību, atgriezties pie rūpnieciskās ražošanas, investīcijām un darbavietām," uzsver Brazīlijas līderis.

Taču galu galā Nikaragva palika viena – pārējās valstis piekrita, ka Ukraina ir upuris,

un ir atsauce uz visām ANO Ģenerālasamblejas rezolūcijām par Ukrainu. Šīs solis ir svarīgs, jo ES ir svarīgi parādīt savu uzticamību laikā, kad tā cenšas apvienot balsis gan ANO, gan ārpus tās, lai atbalstītu Ukrainu Krievijas sāktajā karā.

Koloniālais karš Eiropā

"Ir jāatceras, ka tas ir koloniālistu karš. Bijušais kolonizators Krievija cenšas atgūt savu bijušo koloniju Ukrainu. Ieliekot to šādā kontekstā, var redzēt, ka ap galdu daudziem galvas sāk kustēties, jo tas ir konteksts, ko daudzas valstis pasaulē, arī Dienvidu un Centrālamerikā var labi saprast," spriež Latvijas premjers Krišjānis Kariņš.

Tā vietā Latīņamerikas un Karību valstis uzskata, ka ir pienācis brīdis nopietnai pieaugušo sarunai par koloniālisma un vergturības sekām. Viņi vēlas saņemt no Eiropas kompensācijas. Tādēļ ir izstrādāts 10 punktu plāns.

"Tas nav plāns, lai atsevišķi cilvēki saņemtu naudu. Tas ir plāns par tādiem jautājumiem, kā parādu atlaišana, sociāli iekļaujoša izglītība un veselības aprūpe, par atsevišķiem kultūras jautājumiem, lai mēs varētu strādāt kopā ar mērķi labot vēsturiski radušos zemākas attīstības mantojumu, kas nāk no genocīda pret vietējiem iedzīvotājiem un afrikāņu paverdzināšanas," norāda Sentvinsentas un Grenadīnu premjerministrs Ralfs Gonsalvess, kurš ir Latīņamerikas un Karību valstu kopienas priekšsēdētājs.

Brazīlijas prezidents sola sargāt Amazones mežus

Dienvidamerikas reģions kļūst arvien nozīmīgāks Eiropas Savienībai, jo šīs valstis ir bagātas ar izejvielām, kas nepieciešamas mikroshēmu un saules paneļu ražošanai. Tomēr progress ar tirdzniecības līgumu noslēgšanu un ratifikāciju ir ļoti lēns.

Brazīlijas prezidents Luiss Inasio Lula da Silva (no kreisās) tiekas ar Eiropas Komisijas prezidenti...
Brazīlijas prezidents Luiss Inasio Lula da Silva (no kreisās) tiekas ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu un Spānijas premjeru Pedro Sančesu

Brazīlijas prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva solīja, ka Amazones mežu izciršana tiks pārtraukta. Tomēr ir jāatrod veids, kā parūpēties par šī reģiona iedzīvotāju labklājību.

"Kā visiem jau ir zināms, Brazīlija izpildīs savas saistības klimata jomā. Mēs esam apņēmušies līdz 2030. gadam pārtraukt Amazones mežu izciršanu. Esmu to solījis savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā un joprojām vēlos to izpildīt. Mēs ticam, ka tas ir nepieciešams. Ne tikai es, bet visi Brazīlijas iedzīvotāji tam tic. Bet šajā diskusijā mēs vēlamies, lai Eiropas Savienība saprastu vajadzību nodrošināt cilvēka cienīgus dzīves apstākļus 50 miljoniem iedzīvotāju, kuri dzīvo Amazones mežos."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti