Tas nozīmē, ka deputāti varēs turpināt sekot šim jautājumam un vēlāk atkārtoti tam pievērsties. Starp lūgumrakstu iesniedzējiem bija vairāki partijas "Saskaņa" politiķi.
Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas deputātu viedokļi par prasību Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem nokārtot latviešu valodas eksāmenu dalījās.
Daži asi kritizēja jauno normu, sakot, ka Latvijas varasiestādes izmanto Krievijas karu pret Ukrainu kā piesegu, lai vērstos pret nevainīgiem cilvēkiem.
Turpretī citi uzskatīja, ka Latvijas varasiestādēm ir tiesības noteikt, kādi ārzemnieki var uzturēties valsts teritorijā. Eksāmena kritiķi guva pārsvaru, un līdz ar to lūgumraksts paliek atvērts.
KONTEKSTS:
Pirms Imigrācijas likuma grozījumiem cilvēki, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā vienkāršotā kārtībā, bez nepieciešamības kārtot valodas pārbaudi. 2022. gada septembrī Imigrācijas likums grozīts, un viņiem līdz 2023. gada 2. septembrim bija obligāti jānokārto valsts valodas zināšanu eksāmens sarunvalodas līmenī.
Tomēr Saeima nolēma ļaut tiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Tiem, kuri eksāmenu kārtoja divas reizes, bet nenokārtoja, kā arī tiem, kuri to nenokārtoja attaisnojoša iemesla dēļ, tika dota iespēja pieteikties uzturēšanās atļaujas saņemšanai uz diviem gadiem, saglabājot pabalstus un valsts apmaksātu veselības aprūpi.
Pērnā gada beigās PMLP informēja, ka 1213 personas līdz likuma grozījumos atvēlētajam termiņam – 30. novembrim – nav iesniegušas dokumentus jebkādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijā, kā arī nav pieejama informācija, ka šie cilvēki jau būtu pametuši valsti. PMLP atzina, ka šiem cilvēkiem vēl teorētiski pastāv iespēja likumīgi palikt Latvijā, ja ir attaisnojoši iemesli.
Tikmēr Satversmes tiesā izskata lietu atbilstoši jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
