Aizvadītajā naktī Krievija veikusi kombinētus raķešu un trieciendronu uzbrukumus Odesas un Mikolajivas apgabaliem Ukrainas dienvidos. Virs Mikolajivas apgabala notriekti četri droni, bet virs Odesas apgabala – divi. Pretgaisa aizsardzības sistēmas virs Odesas apgabala notriekušas arī piecas spārnotās raķetes.
Neraugoties uz pretgaisa aizsardzības sistēmu efektīvo darbu, ir bijuši arī trāpījumi, kuru rezultātā nopostīta labības glabātava Odesas apgabala Berezovskas rajonā. Nav ziņu par cietušajiem.
Naktī kārtējo raķešu uzbrukumu piedzīvoja arī Ukrainas otrā lielākā pilsēta Harkiva, kas atrodas valsts ziemeļaustrumos. Tur kāda uzņēmuma ēkai trāpīja četras vadāmās raķetes S-300. Notikuma vietā izcēlās ugunsgrēks. Vietējās varasiestādes neziņo par cietušajiem.
Arī vakar Krievija veica raķešu uzbrukumu Harkivai, trāpot rūpnieciskajam rajonam. Ievainojumus guvuši vismaz pieci cilvēki. Šajos triecienos izmantotas sešas raķetes.
Dronu uzbrukumi arī Krievijā
Šonakt kārtējie dronu uzbrukumi notikuši arī Krievijā. Galvaspilsētas Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka ir notriekts viens drons virs Istras rajona Maskavas apgabalā, bet vēl drons – virs Ramenskas apgabala.
Savukārt Krievijas rietumos esošās Orlas pilsētas apkaimē drons nogāzās naftas produktu bāzē un tā rezultātā aizdegās degvielas rezervuārs.
Bet virs Krievijas okupētās Krimas pussalas šonakt esot notriekti seši bezpilota lidaparāti, paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija.
Pēc šonedēļ notikušā Ukrainas sekmīgā uzbrukuma Krievijas Melnās jūras kara flotes bāzei okupētajā Krimā Krievija ir pārvietojusi trīs lielos desantkuģus no Melnās jūras uz Azovas jūru, paziņojuši Ukrainas kara flotes pārstāvji.
Tas liecina par Krievijas pieaugošajām bailēm no jauniem Ukrainas triecieniem pa tās militārajām bāzēm Krimā.
Amatpersonas Kijivā ir paziņojušas, ka Ukraina ir apņēmusies atgūt Krimu savā kontrolē.
Ukraina gatavojas atbrīvot Tokmaku
Komentējot situāciju frontē, ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi raksta, ka Ukrainas armijas pretuzbrukums Zaporižjas apgabala rietumos ir piespiedis Krievijas karaspēku pāriet aizsardzībā.
Bet Lielbritānijas militārie izlūkdienesti ziņo, ka iebrucēji gatavojas Ukrainas armijas mēģinājumiem atbrīvot stratēģiski svarīgo Tokmakas pilsētu. Tokmakas atbrīvošana ir svarīgs priekšnoteikums, lai Ukrainas spēki pēc tam varētu virzīties uz Melitopoli, kuras atgūšana ļautu nogriezt Krievijas sauszemes savienojumu ar Krimu.
Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs kārtējo reizi ir norādījis uz to, ka karš Ukrainā var turpināties vēl ilgstoši, tāpēc viņš aicināja rietumvalstis palielināt ieguldījumus aizsardzībā.
Stoltenbergs piebilda, ka miers Eiropā iestāsies tikai tad, kad Krievija cietīs sakāvi karā un noliks ieročus.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
