Pagājušajā nedēļā Somijas laikraksts "Helsingin Sanomat" ziņoja par Somijas Tirdzniecības asociācijas pasūtītu pētījumu, kurā konstatēts, ka bezrecepšu zāles Zviedrijā maksā par 37% lētāk nekā Somijā.
Savukārt Igaunijas sabiedriskais medijs ERR aplūkoja visbiežāk lietoto pretsāpju un citu bezrecepšu medikamentu cenas Igaunijā, Latvijā, Somijā un Zviedrijā.
Kopumā medijs secinājis, ka visdārgākie bezrecepšu medikamenti vairumā gadījumu bija Latvijā, taču arī Igaunijā cenas nereti bijušas augstākas nekā Somijā un Zviedrijā.
Piemēram, "Nurofen" sīrups bērniem, kas mazina drudzi un atvieglo sāpes, Zviedrijas tiešsaistes aptiekās tiek pārdots par nepilniem pieciem eiro. Igaunijā šī paša produkta cena ir divtik augstāka – 10 eiro, kamēr Latvijā –11,5 eiro.
Arī ibuprofēna cenu atšķirība ir jūtama, secinājis medijs. Iepakojums ar 30 tabletēm, kas satur 400 miligramu ibuprofēna, Igaunijā maksā 4,5 eiro, Zviedrijā – 2,5 eiro un Somijā – 3,9 eiro. Latvijā jau atkal šis produkts maksājis visdārgāk – aptuveni 5 eiro.
Medijs arī secinājis, ka paracetamola cenu lielā mērā noteica iegādātais medikamenta daudzums – lielo jeb 100 tablešu iepakojuma cena bijusi tāda pati kā Zviedrijā, taču 20 tablešu iepakojums Igaunijā un Somijā maksāja aptuveni divus eiro, kamēr Zviedrijā to varēja iegādāties par 87 centiem.
"Strepsils" tabletes pret kakla iekaisumu Zviedrijā maksāja gandrīz 6 eiro, Igaunijā – 7,5 eiro un Latvijā – 7,8 eiro, bet Somijā – vairāk nekā 10 eiro.
Alerģijas simptomus mazinoši sīrupi Igaunijā izrādījās lētāki nekā kaimiņvalstīs. Kastīte ar desmit "Claritine" tabletēm Zviedrijā un Latvijā maksāja ap 6 eiro, kamēr Igaunijā tas pats produkts maksāja 5 eiro.
Savukārt "Voltaren" locītavu pretsāpju gelu Igaunijā varēja iegādāties par nepilniem 13 eiro, Latvijā un Zviedrijā 100 gramu gela tūbiņa maksāja 15,5 eiro, bet Somijā – 23 eiro.
Lai gan virspusēji raugoties, cenu atšķirības starp Igaunijas un Latvijas aptiekām nav ļoti lielas, ERR tomēr arī izdevies atrast dažus kuriozus gadījumus. Piemēram, kāda zīmola aptieka D vitamīna pilienus Latvijā pārdeva par 4 eiro, kamēr Igaunijā tieši tas pats uztura bagātinātājs maksājis nepilnus 10 eiro.
ERR aptaujātie eksperti gan skaidroja, ka cenu atšķirības var ietekmēt vairāki faktori, piemēram, ražotāja noteiktā sākumcena, tirgus konkurence, kā arī likumi.
Zāļu galīgo cenu ietekmē arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme bezrecepšu medikamentiem – Zviedrijā tā ir nulle, Somijā – 10%, Igaunijā – 9%, Latvijā – 12%. Lietuvā tie ir 5% kompensējamiem medikamentiem, kamēr pārējiem piemēro standartlikmi – 21%.
Somijā dārgajām bezrecepšu zāļu cenām liela nozīme ir reģionālajai politikai, kur zāļu cena tiek izmantota, lai subsidētu aptieku darbību mazapdzīvotos reģionos – būtībā veidojot aptieku nodokli. Debates par tā pamatotību Somijā notiek jau vairākus gadu desmitus, vēstīja ERR.
"Helsingin Sanomat" kā vērā ņemamu un cenu atšķirības veidojošu faktoru minēja arī vājo tirgus konkurenci Somijā. Piemēram, Zviedrijā daudzas bezrecepšu zāles var iegādāties ne tikai aptiekās, bet arī parastos pārtikas veikalos.
Zviedrijas Aptieku asociācija jau iepriekš ir novērtējusi, ka atļauja pārdot zāles pārtikas veikalos ir veicinājusi konkurenci un samazinājusi cenas.
Igaunijā pagaidām nav politiska atbalsta, lai bezrecepšu medikamenti nonāktu veikalu plauktos. Diskusijas vienmēr slāpējis arguments, ka zāļu pārdošanai ir nepieciešama profesionāla konsultācija.
Lai ierobežotu atsevišķu aptieku tīklu monopolu, Latvijā Konkurences padome vēl pirms sešiem gadiem piedāvāja atļaut bezrecepšu medikamentus pārdot lielveikalos, to centās panākt arī Latvijas Tirgotāju savienība, taču Veselības ministrija šo ideju noraidīja, skaidrojot, ka Latvijā esot pietiekami liels aptieku pārklājums.
Pērn veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") gan norādīja, ka ir gatavs diskutēt par iespēju atļaut pārdot bezrecepšu medikamentus ne tikai aptiekās, bet arī veikalos un degvielas uzpildes stacijās.
Tikmēr Igaunijas Konkurences padome ziņo, ka Igaunijas aptieku reforma, kas tika sākta pirms trim gadiem, nav nesusi gaidītās pārmaiņas, Reformas mērķis bija ļaut farmaceitiem pārvaldīt aptiekas un padarīt tās neatkarīgas no zāļu lieltirgotavām.
Pēdējo trīs gadu laikā tomēr nav izveidota neviena jauna neatkarīga farmaceita aptieka. Un joprojām aptiekas Igaunijā faktiski kontrolē vairumtirgotāji.
Aptiekai ir iespējas izvēlēties piegādātājus, tomēr lielākā daļa farmaceitu atzinuši, ka nemaina vairumtirgotājus, jo cenas lielākoties visur ir vienādas.
Vēl viena problēma, kas skar Igaunijas aptiekas, ir zāļu uzcenojumi, kas aptiekās ir gandrīz divkārši.
Vairumtirgotāji, iegādājoties zāles, saņem atlaidi no ražotājiem, līdz ar to zālēm būtu jābūt lētākām arī aptiekās. Taču tā nenotiek.
Ierobežotās konkurences dēļ vairumtirgotāju atlaides nedarbojas, informē Igaunijas Konkurences padome.
