Polijas priekšvēlēšanu kampaņā saprotamu iemeslu dēļ dominē drošības jautājumi. To apliecina arī tas, ka pēdējās nedēļās valdības ministri regulāri apmeklējuši Polijas un Baltkrievijas pierobežu un arī militārās bāzes, lai šādi apliecinātu rūpes par valsts ārējo drošību.
Opozīcijas līderi nosauc par "ļaunuma iemiesojumu"
Trešdien galvaspilsētā Varšavā norisinājās lielākā militārā parāde Polijā kopš 1989. gada. Tā notika par godu Bruņoto spēku dienai, atzīmējot Polijas armijas uzvaru pār Sarkano armiju Varšavas kaujā 1920. gadā.
Parādē piedalījās vairāk nekā 2000 Polijas un NATO dalībvalstu karavīru, kā arī vairāk nekā 200 bruņutehnikas vienību, kuru vidū bija arī nesen iegādātie tanki no ASV un Dienvidkorejas, kā arī 92 lidaparāti.
Šīs parādes mērķis bija apliecināt Polijas valdības īstenoto armijas modernizāciju, kam tikai šogad vien tērēs gandrīz 140 miljardus zlotu jeb 31,5 miljardus eiro.
Parāde bija kulminācija vairākas dienas ilgušām svinībām, kuru laikā visā valstī notika 70 tā dēvētie "militārie pikniki". Tajos iedzīvotāji varēja tikties ar karavīriem un aplūkot militāro tehniku.
Vienā no šiem pasākumiem uzstājās valdošās partijas "Likums un taisnīgums" līderis Jaroslavs Kačiņskis, kurš vērsās pret lielākās opozīcijas partijas "Pilsoniskā platforma" līderi Donaldu Tusku, nodēvējot viņu par "ļaunuma iemiesojumu".
Viņš arī paziņoja, ka opozīcija ir "nodevēji, kuri ir morāli jāiznīcina".
"Pilsoniskās platformas" politiķi kritizēja valdošās partijas politiķu uzstāšanos šajos militārajos piknikos, jo tie tika finansēti no Aizsardzības ministrijas budžeta. Opozīcija arī apgalvo, ka "Likums un taisnīgums" ir sevi apkaunojusi, izmantojot armiju priekšvēlēšanu aģitācijā.
Armijai jābūt apolitiskai
Drošības eksperte no Varšavas Universitātes Beata Gorka-Vintere gan uzskata, ka armijas arvien redzamākā klābūtne Polijā pašreizējā situācijā ir attaisnojama un valdība rīkojas adekvāti.
"Sabiedrības uzticības reitingā armija ieņem augstu, otro vietu. Turklāt karš Ukrainā liek iedzīvotājiem ar lielām bažām vērot situāciju. Tāpēc Polijā ir veikti atbilstoši pasākumi. Baltkrievijā ir parādījušies grupējuma "Vagner" kaujinieki, kuri izdara spiedienu uz robežām, un mēs patiešām sagaidām dažāda veida incidentus, arī militāra rakstura. Tāpēc valdība nevar to ignorēt," Gorka-Vintere sacīja raidsabiedrībai "Euronews".
Turpretī politologs Jaroslavs Kociševskis uzskata, ka partija "Likums un taisnīgums" izmanto armiju un saspīlējumu reģionā savtīgiem nolūkiem.
"Mēs saskaramies ar reālu draudu izmantošanu politiskā un vēlēšanu kampaņā. Šī valdība izmanto armiju, lai it kā garantētu drošību. Ap to tiek veidota politika, bet tam nav nekāda sakara ar drošību, armija tiek izmantota, lai palīdzētu pašreizējai valdībai saglabāt varu.
Saskaņā ar Polijas konstitūciju tā nedrīkstētu būt – armijai vajadzētu būt apolitiskai, bet tā tiek ļoti skaidri politizēta," uzskata Kociševskis.
Paredzams, ka politiskās cīņas Polijā tikai saasināsies, tuvojoties vēlēšanām, kas gaidāmas jau pēc diviem mēnešiem.
