Baltajā namā tikmēr pauž izbrīnu par Izlūkošanas komitejas priekšsēdētāja lēmumu iziet publiskā telpā ar paziņojumu, kas izraisījis bažas sabiedrībā. Savukārt ASV Demokrātu partijā izskan viedoklis, ka Tērneram būtu jānes atbildība par šādu rīcību.
Statement from Chairman @RepMikeTurner: pic.twitter.com/OA9yJuEPlf
— House Intelligence Committee (@HouseIntel) February 14, 2024
Tērners brīdinājis par "valsts drošības apdraudējumu", kas saistīts ar "destabilizējošo ārvalstu militāro kapacitāti", kas ir tik nopietna, ka prezidentam Džo Baidenam vajadzētu deklasificēt visu ar to saistīto informāciju, lai Kongress, administrācija un ASV sabiedrotie varētu atklāti apspriest darbības, kas nepieciešamas, lai reaģētu uz šiem draudiem.
Kodolieroču izvietošana kosmosā ir aizliegta
Lai gan pats Tērners neprecizēja, par kādu konkrēti apdraudējumu ASV drošībai ir runa, amerikāņu mediji drīz vien nāca klajā ar to rīcībā nonākušo informāciju, ka apdraudējums saistīts ar Krievijas vēlmi nogādāt kodolieročus kosmosā.
Saskaņā ar telekanāla "ABC News" avotu teikto, runa nav par šāda veida ieroču izmantošanu pret mērķiem uz Zemes, bet gan drīzāk par to iespējamo izmantošanu pret citu valstu satelītiem.
Citi eksperti gan apšauba, vai būtu kāda jēga izmantot kodolieročus pret satelītiem.
"Nav vajadzīgs kodolierocis, lai orbītā uzspridzinātu satelītu. Kosmosā visi objekti ir tik trausli, ka to iespējams paveikt ar daudz mazāku spēku, bez kodolsprādziena. Turklāt tas būtu pilnīgi nelikumīgi," laikrakstam "The Guardian" norāda Ieroču kontroles asociācijas vadītājs Derils Kimbols.
Kodolieroču izvietošana kosmosā pārkāptu 1967. gadā parakstīto starptautisko līgumu, ko Krievija kā PSRS mantiniece apņēmusies ievērot.
Nav gan noslēpums, ka Krievija izstrādā sistēmas, ar ko varētu vērsties pret ASV militārajiem un komerciālajiem satelītiem.
Satraukumam nav pamata
ASV Nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans, paužot izbrīnu par Tērnera publisko paziņojumu, nesniedza sīkāku informāciju par iespējamo apdraudējumu valsts drošībai. Viņš gan sniedza komentāru par informācijas atslepenošanas jautājumu.
"Pašreizējā administrācija ir gājusi tālāk un izmantojusi radošākas un stratēģiskākas pieejas, lai deklasificētu informāciju, saskaņā ar ASV nacionālajām interesēm, nekā jebkura cita administrācija vēsturē. Tāpēc noteikti nevajadzētu teikt, ka mēs nevēlētos to darīt, ja tas atbilst mūsu drošības interesēm", sacīja Salivans.
Salivans arīdzan centās kliedēt sabiedrības bažas par apdraudējuma riskiem, paužot pārliecību, ka Baidena administrācija spēs nodrošināt maksimāli iespējamo amerikāņu tautas drošību.
Kliedēt sabiedrības bažas mēģinājis arī ASV Pārstāvju palātas spīkers republikānis Maiks Džonsons. Viņš norādīja, ka mudinās Baidena administrāciju veikt nepieciešamos drošības pasākumus.
"Es iepazinos ar priekšsēdētāja Tērnera paziņojumu par šo jautājumu. Un es vēlos apliecināt amerikāņiem, ka satraukumam nav pamata", sacīja Džonsons.
Pašlaik nav konkrētu draudu
Demokrātu partiju pārstāvošais kongresmenis Sets Multons tikmēr atzīmējis, ka riski ASV drošībai nav saistīti tikai ar Krievijas vēlmi izvietot kodolieročus kosmosā, bet arī ar ASV Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas priekšsēdētāja lēmumu publiski izteikties par sensitīvu un noslepenotu informāciju.
Pēc Multona domām, Tērnera rīcība pakļauj riskam ASV izlūkdienestu informācijas avotus, kā arī kaitē ASV reputācijai sabiedroto acīs, un par to viņam būtu jāuzņemas atbildība.
"Republikāņu līderiem ir patiešām jāizvērtē, vai viņš var turpināt vadīt Izlūkošanas komiteju. Esmu pārliecināts, ka Maiks Tērners uzskata, ka viņam bija ļoti principiāli iemesli, lai publiskotu šo izlūkošanas informāciju.
Bet es teikšu tā – daudzi no mums tam nepiekrīt, daudzi republikāņi tam nepiekrīt, un noteikti arī Aizsardzības departamenta amatpersonas, kas reaģē uz šo apdraudējumu, tam nepiekrīt," sacīja Multons.
ASV laikraksts "The New York Times", atsaucoties uz avotiem Vašingtonā, vēsta ka Krievijas spējas izvietot kodolieročus kosmosā joprojām ir izstrādes stadijā.
"Līdz ar to par tiešajiem draudiem ASV, Ukrainai vai ASV sabiedrotajiem Eiropā runāt ir pāragri," norādīja laikraksta avoti.
