Islandes premjere: Vulkāna izvirdums rada, iespējams, nopietnākos draudus pēdējo 50 gadu laikā

Vienlaikus amatpersonas uzsver – apdraudējuma cilvēku dzīvībām nav, un pārējā sala ir drošībā. Keflavīkas starptautiskā lidosta darbojas kā parasti, un traucējumi gaisa satiksmē nav gaidāmi.

Reģionā bija novērojama seismiskā aktivitāte, tāpēc sestdien no Grindavīkas tika evakuēti visi apmēram 4000 iedzīvotāji. Svētdien sākās pats izvirdums, un izplatītajos videomateriālos redzams, kā nokaitēta lavas straume tuvojas ēkām.

Civilās aizsardzības speciālisti vēl pirms vulkāna pirmā izvirduma decembrī izveidoja barjeras uz ziemeļiem no pilsētas, taču plaisas radās arī pirms tām.

Lavas plūsma ir nogriezusi galveno ceļu uz pilsētu. Ap pilsētu pēc izvirduma decembrī tika sacelti aizsardzības elementi, kas daļēji lavu ir noturējuši, taču vairākus no šķēršļiem lava tomēr ir pārvarējusi. Līdz ar to lava skārusi ēkas, vairākas no tām izpostot vai nodedzinot. 

Precīzs bojāto ēku skaits gan šobrīd nav zināms. Tieši Hrannara Jūna Emilsona māja bija pirmā, kuru izpostīja lava un ugunsgrēks. Pēdējos divus gadus viņš veltīja tam, lai renovētu savu māju, un bija plānojis tajā ievākties pirms Ziemassvētkiem, taču pilsētu nācās pamest.

"Ir mazliet sirreāli skatīties, kā jūsu ģimenes māja vienkārši pazūd. Tas joprojām nešķiet reāli, un es tikai sāku apzināties, ka tas notiek," stāsta Hrannars.

Islandē mītošā latviete par vulkāna izvirdumu: Šis ir īpašs gadījums

Ilze Važa-Frolova dzīvo Keflavīkā, aptuveni 20 kilometru attālumā no Grindavīkas. Viņa stāstīja, ka vēl svētdien tālumā redzēja paceļamies dūmus, taču šodien par vulkāna izvirdumu netālu esošajā pilsētā vizuāli vairs nekas daudz neliecina.

"Jāsaka, ka gan veiksmīgi, gan arī neveiksmīgi tikai trīs mājas ir iznīcinātas. Veiksmīgi ir, ka lava apstājās ceturtās mājas pagalmā," stāstīja Ilze, piebilstot, ka valstī jau ir iestrādāti šādu un tam līdzīgu gadījumu dēļ radušos zaudējumu kompensāciju mehānismi.

"Šis ir īpašs gadījums," uzsvēra Ilze. Pēdējo reizi tik postošs izvirdums notika vairāk nekā pirms 50 gadiem, tāpēc svētdienas vakaru liela daļa Islandes iedzīvotāju pavadīja, sekojot līdzi notikumu tiešraidei medijos. "Daudzi līdz šim vēl cerēja, ka Grindavīkā varētu atgriezties. Tagad šie cilvēki sāk saprast, ka būs jāmeklē ilgtermiņa risinājums. Ir arī cilvēki, kuri pirmajās dienās bija optimisti un gaidīja, kad drīz atgriezīsies mājās. Tagad viņi saka, ka vairs nevar iedomāties tur atgriezties un dzīvot."

Līdz šim vulkānu izvirdumi Islandē piesaistījuši lielu tūristu uzmanību. Arī šoreiz par iespēju lavas izvirdumu skatīt tuvāk interesējušies daudzi, stāstīja Ilze.

"Mūsu glābēji un policija gan lūdza cilvēkus nedoties uz izvirduma vietu. Jo bija arī auksta diena ar aukstu vēju. Un visiem tika lūgts, ka nevajag to darīt, nevienam nav kapacitātes glābt staigātājus, kuri vēlas redzēt izvirdumu," viņa teica. "Es šodien arī lasīju diezgan interesantu ziņu, ka viena no helikopteru kompānijām pateica, ka viņi nerīkos apskates lidojumus, kā viņi to parasti darījuši. Šoreiz ir cietis cilvēku īpašums, un viņi ar to nevēlas pelnīt naudu."

Islandiešus uzrunā valsts augstākās amatpersonas

"Tas ir mazliet sirreāli skatīties, kā tava ģimenes māja vienkārši pazūd, tas joprojām ir mazliet nereāli, un es joprojām mēģinu saprast, kas notiek. Plāns bija ievākties tieši pirms pagājušajiem Ziemassvētkiem. Es domāju, ka tas nekad nenotiks," teica Grindavīkas iedzīvotājs Emilsons.

Lai arī izvirdums stabilizējies, draudi saglabājas, tāpēc pie cilvēkiem ar īpašu uzrunu vērsās prezidents Gudni Jouhannessons.

Viņš aicināja cilvēkus būt vienotiem un atgādināja par postošu izvirdumu pirms 51 gada. Prezidents pauda cerību, ka situācija nomierināsies, taču tajā pašā laikā brīdināja, ka var notikt jebkas.

"Tas, uz ko mēs visi cerējām, ka nenotiks, ir noticis. Ir noticis tas, ka lava ieplūst Grindavīkā, plaukstošā pilsētā, kurā cilvēki veidojuši savu dzīvi, nodarbojušies ar zvejniecību un citām nodarbēm, radījuši kopienu saskaņā ar Dievu un viens ar otru. Šī nav pirmā reize, kad mums jāreaģē uz pēkšņu katastrofu. Mēs esam pārvarējuši dažādas grūtības paaudzi pēc paaudzes. Un tagad visos mūsu nākotnes plānos jāņem vērā, ka Reikjanes pussalā ir sācies biedējošs satricinājumu periods. Bet mēs nepadosimies! Grindavīkas iedzīvotāji ir pierādījuši savu nosvērtību un izturību," pavēstīja Jouhannessons.

Tikmēr premjerministre Katrīna Jakobsdotira atzina, ka šis izvirdums rada, iespējams, nopietnākos draudus pēdējo 50 gadu laikā.

"Iespējams, mēs redzam tikai sākumu notikumam, kas turpināsies un būs grūti pārvaldāms. Mēs nezinām, ko tieši mums nesīs nākotne, taču mēs zinām, ka solidaritāte, rāms prāts un rūpes būs mūsu vissvarīgākais virzītājspēks nākotnē. Šodien ir melna diena Grindavīkai, un šodien ir melna diena Islandei, bet saule atkal uzlēks. Kopā mēs tiksim galā ar šo šoku, lai kas arī notiktu," sacīja valdības vadītāja.

Premjere arī norādīja, ka valdība šodien sanāks uz sēdi, lai apspriestu evakuēto iedzīvotāju izmitināšanas pasākumus. 

Arī Grindavīkas mērs Fannars Jonasons uzsvēris, ka nepieciešams domāt par to, kur izmitināt cilvēkus tuvākajos mēnešos:

"Pilsētā vairs nav karstā ūdens, nav arī aukstā ūdens un elektrības, tāpēc, protams, tur nenotiek nekāda darbība, turklāt tā ir vienkārši bīstama zona. Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka turpmākajos mēnešos mums vēl vairāk jākoncentrējas uz pastāvīga mājokļa atrašanu cilvēkiem."

Islandē atrodas kopumā 33 aktīvas vulkānu sistēmas, un pēdējo divu gadu laikā valstī pieredzēti kopumā pieci vulkāna izvirdumi. Iepriekšējais notika pērnā gada 18. decembrī tajā pašā reģionā, kas atrodas uz dienvidrietumiem no galvaspilsētas Reikjavīkas.