NATO spēja atturēt Krieviju
Kaupo Rozins ir Igaunijas izlūkdienesta vadītājs, kura analīzē par Krieviju Rietumos patiesi ieklausās. Pēdējo nedēļu laikā rietumvalstu galvaspilsētās arvien vairāk izskan brīdinājumi par to, ka Krievijas apetīte varētu būt krietni lielāka par Ukrainu.
Uz jautājumu, cik šie brīdinājumi par iespējamu uzbrukumu NATO valstīm viņam šķiet pamatoti, Rozins teica – tuvākajā laikā nekas tāds nav gaidāms. "Krievijas uzbrukums pret NATO valstīm ir ļoti mazticams tuvākajā laikā. Krievija šobrīd izvēlējusies ilgstošu konfrontāciju ar Rietumiem. Kremlis, iespējams, sagaida konfliktu ar NATO nākamās desmitgades laikā. Bet redzam, ka Krievija nav ieinteresēta karā ar NATO, un mūsu saprašana ir – Krievija šobrīd aizvien aliansi respektē," sacīja Rozins.
Tomēr pret NATO valstīm Krievija veic hibrīduzbrukumus, kas neierakstītos alianses līguma 5. panta iedarbināšanā. Tie ir kiberuzbrukumi, sabotāža, spridzekļu draudi Baltijas valstu skolās. Maskava tādējādi cenšas destabilizēt situāciju alianses austrumu flangā un iedragāt šo nāciju pašapziņu. Un šīs aktivitātes turpināsies, norādījis eksperts.
Tāpat Krievijā pieaugs militārie tēriņi un karaspēka paplašināšanās gar NATO robežām. Bet iet tālāk viņi šobrīd nav gatavi, bet tas, vai jelkad būs gatavi, atkarīgs arī no NATO atturēšanas spējām, uzsvēra Igaunijas izlūkdienesta vadītājs.
"Redzam Krievijas militāro reformu plānus. Tie paredz palielināt militāros spēkus pie Baltijas un arī Somijas robežām. Karavīru skaits varētu pat dubultoties. Pieaugs bruņutransportieru, tanku, artilērijas sistēmu daudzums. Tiek palielināta militārā ražošana. [..] Viņi veic aprēķinus iespējamam nākotnes konfliktam. Bet tas nav atkarīgs tikai no Krievijas.
Mēs varam ietekmēt šīs viņu kalkulācijas, palielinot savu aizsardzību," norādīja Rozins.
Drošība Eiropā atkarīga no situācijas Ukrainas frontē
Izlūkdienesta vadītājs tomēr uzsvēra – ja Krievijai izdosies uzveikt Ukrainu gan politiski, gan militāri, Eiropas drošību sagaida pavisam cita situācija.
Vai situāciju Ukrainas frontē jelkādi var izmainīt Ukrainas militārās vadības maiņa, ar kuru prezidents Volodimirs Zelenskis cerēja pretuzbrukumu "iekustināt".
"Problēma Ukrainā ir nevis militārā vadība, bet resursu trūkums.
Un jaunais virspavēlnieks diez vai izmainīs situāciju kaujas laukā, ja vien netiek uzturēts vai palielināts Rietumu atbalsts," brīdināja Rozins.
Tāpat arī vērtējot Ukrainas jauno stratēģiju – dronu uzbrukumus enerģētikas objektiem Krievijas iekšienē, lai tādējādi iedragātu kara finansēšanas avotus, viņš ir piesardzīgi optimistisks: "Uzbrukumi Krievijas infrastruktūrai – vai nu loģistikas vai ekonomiskiem mērķiem – tas neizbeigs karu, bet apgrūtinās Krievijas karadarbību. Tas var piespiest Krieviju izvietot savu loģistiku tālākā distancē. Bet Krievijā kā lielā valstī ir daudz šādu mērķu, un vienlaicīgi visiem tiem uzbrukt nav iespējams."
Krievija pirms "vēlēšanām"
Tuvojoties nākammēnes gaidāmajām Krievijas prezidenta "vēlēšanām", sagaidāms, ka Kremlis centīsies panākt kādas simboliskas uzvaras Ukrainā, ko Vladimirs Putins varētu prezentēt kā veiksmes stāstu saviem vēlētājiem. Taču nozīmīgiem izrāvieniem frontē arī Krievijai šobrīd trūkstot resursu.
"Krievija cenšas gūt panākumus tādos frontes punktos kā Avdijivka un Kremina, lai atspiestu ukraiņus atpakaļ, cik iespējams, un centīsies to pasniegt kā uzvaru. Bet neparedzam nekādus lielus izrāvienus Krievijas pusē tuvāko mēnešu laikā. Tam Krievijai būtu nepieciešams vēl viens mobilizācijas vilnis, un to viņi nevēlas darīt pirms vēlēšanām. Pēc tam – iespējams," komentēja Rozins.
Vēlēšanu tuvums lielāku nozīmi pievērš arī regulārajiem mobilizēto karavīru sievu protestiem, kuros būtībā pieprasa karu izbeigt. Ar katru nedēļu protesta dalībnieku skaits pieaug. Rozins vērtēja, ka šī problēma kļūst arvien lielāka, taču Maskava un arī reģionālās vietvaras ar to pagaidām tiek galā.
"Krievijas centrālā valdība ir nedaudz satraukusies par nogurumu no kara un neapmierinātību mobilizēto karavīru radinieku vidū. Redzam, ka Krievija iegulda līdzekļus šīs problēmas menedžēšanā – dod solījumus, finansiālu palīdzību, bet, ja nepieciešams, izmanto arī represīvus līdzekļus. Neteiktu, ka tuvākajā laikā gaidāma revolūcija, bet šī neapmierinātība lēnām aug, un tas sāk uztraukt valdību aizvien vairāk," komentēja Igaunijas izlūkdienesta vadītājs.
Protesta kustības "Telegram" kanālā sapulcējušies jau vairāk nekā 70 tūkstošu dalībnieku, no kuriem vairāki katru dienu raksta vēstules Krievijas politiķiem, toskait prezidenta vēlēšanu kandidātiem. Vienīgais, kurš atsaucās uz aicinājumu tikties ar kustības pārstāvjiem, bija kara kritiķis Boriss Nadeždins, kuram balotēties aizliedza.
