19 upuru identitātes noskaidrošanai bija nepieciešams izmantot mobilās DNS laboratorijas. Sešas dienas tiesu medicīnas speciālisti ņēma paraugus no radiniekiem, veidoja personu profilus un meklēja jebkādas DNS sakritības. 

Divas personas tika identificētas, izmantojot personīgās mantas, jo viņiem nebija tiešo radinieku.

Bojā gājušo vidū ir mediķi, skolotāji, pensionāri, uzņēmēji, lauksaimnieki. Bojā gājušas ģimenes ar vairākām paaudzēm – bērni kopā ar vecākiem un vecvecākiem. 

Latvijas Televīzijas grupa ceturtdien bija Hrozas ciemā un novēroja, ka tur cilvēki fenomenāli spēj turēties šajās bēdās. Ciemā ir mājas, kas ir slēgtas, kur nav palicis neviens iedzīvotājs, bet tajās, kur ir zaudēti radinieki, turpina kopt saimniecību, iet ikdienas soli, darīt visu, kā agrāk. Daži Hrozas ciemā dzīvojošie savus tuviniekus jau ir apbērējuši, citi – vēl to gatavojas darīt. Tikmēr sagrautā kafejnīca stāv kā rēgs ciema centrā. Pie tās gulst ziedi. 

Tikmēr Ukraina turpina pretuzbrukumu, atkarojot arvien plašākas iepriekš Krievijas kontrolē nonākušas teritorijas. Čehija un Dānija kopīga projekta ietvaros solījušas piegādāt Ukrainai desmitiem bruņumašīnu un tanku, kā arī tūkstošiem šaujamieroču, ceturtdien paziņoja Čehijas Aizsardzības ministrija. Ieročus piegādās Čehijas privātie uzņēmumi, un par tiem maksās Dānijas valdība. 

Ministrijā skaidroja, ka piegādājamo lietu saraksts tika veidots, pamatojoties uz Ukrainas bruņoto spēku prasībām un vajadzībām ar mērķi palielināt to kaujas spējas. 

Projekta pirmajā posmā Ukraina turpmākajos mēnešos saņems gandrīz 50 bruņumašīnas un kaujas tankus, 2500 pistoļu, 7000 šauteņu, 500 ložmetējus un 500 snaiperu šautenes. 

Ukraina saņems arī izlūkošanas un novērošanas aprīkojumu un liela kalibra munīciju. Kopīgā projekta ietvaros Ukrainai tiks piegādāti moderni čehu ieroči, kā arī modernizēts ekipējums, kādu jau izmanto Ukrainas armija. 

Nākamajā posmā Prāga un Kopenhāgena paredz nodrošināt Ukrainas armiju ar 500 smagajiem ložmetējiem, 280 lielgabaliem, 7000 prettanku ieročiem, 10 000 rokas granātām un 60 mīnmetēju sistēmām.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.