Šogad ramadāns sācies 11. vai 12. martā (tas atkarīgs no mēness cikla, kas dažādos pasaules reģionos atšķiras) un turpināsies līdz 9. aprīlim. Tas ir īpašs laiks 1,8 miljardiem pasaules musulmaņu.
ĪSUMĀ:
- Musulmaņu pasaulē sācies svētais mēnesis ramadāns.
- Tā laikā musulmaņi ievēro stingru gavēni, nedrīkst ēst no saullēkta līdz saulrietam.
- Pēc saulrieta musulmaņu ģimenes un kopienas ietur kopīgu maltīti.
- Ramadāns ir viens no pieciem islāma pīlāriem.
- To ievēro arī Rietumu pasaulē dzīvojošie musulmaņi, kas tiecas saglabāt savas saknes.
- Izraēlā ramadāna sākumu sagaida ar bažām, jo pieredze rāda, ka šajā laikā pastiprinās teroristu uzbrukumi.
Izraēlā ramadāna sākumu jau ilgākus gadus gaida ar bažām. Sevišķi šogad, kad Gazā turpinās Izraēlas karš ar "Hamās" un nebeidzas spriedze arī uz robežas ar Libānu.
Pirmajā brīdī šķiet – kas gan var būt kopīgs gavēnim, sirsnīgai ģimeņu un kopienu sanākšanai kopā vakaros un teroristu aktivitātei. Lai to saprastu, labāk jāizprot, kas ir ramadāns, kādos apstākļos tas radās un kāda ir mūsdienu realitāte Tuvajos Austrumos.
Kādam ramadāna piesaukšana varbūt atsauc atmiņā ceļojumus Turcijā, Marokā, Ēģiptē vai kādā citā islāma valstī. Lai gan mūsdienās īstu ramadānu var piedzīvot arī dažā labā Eiropas metropolē. Un uzaicinājumu uz iftāra maltīti varat saņemt pat Latvijā.
Kāpēc ramadāns katru gadu ir citā laikā?
Vispirms par nosaukumu. Latviešu valodā pierasts teikt "ramadāns", atveidojot nosaukumu no izrunas arābu valodā. Taču turku valodā (un tjurku zemēs), persiešu valodā (Irāna, Afganistāna, Tadžikistāna), urdu (Pakistānā) un vēl citviet to sauc par "ramazānu".
"Ramadāns" ir devītā mēneša nosaukums islāma kalendārā. Atšķirībā no Gregora kalendāra, kas pieskaņots saules gaitai, tā saucamais Hidžras jeb musulmaņu kalendārs ir mēness kalendārs, kas sākas ar hidžru – pravieša Muhameda un viņa tuvāko līdzgaitnieku pārcelšanos no Mekas uz Medīnu (arābu valodā "hidžra" – emigrācija, iziešana).
Hidžras kalendārā mēnesī ir 29 vai 30 dienas jeb 354 vai 355 dienas gadā, tātad gada laikā veidojas nobīde par 11–12 dienām no Gregora kalendāra, kādu lietojam mēs.
33 gadu cikla laikā ramadāna sākums iziet caur visiem gadalaikiem mūsu kalendārā.
#Ramadan begins 10-12 days earlier each year.
— Al Jazeera English (@AJEnglish) March 9, 2024
This is because the Islamic calendar is based on the lunar Hijri calendar, with months that are 29 or 30 days long.
Ramadan will not start again after March 12 until 2057, which is 33 years from now.
🔗: https://t.co/WMwYaLJ3Ze pic.twitter.com/SK3eIJxpb7
Pirmo erceņģeļa Gabriēla (arābu valodā – Džibrīla) apciemojumu pravietis Muhameds piedzīvo mūsu ēras 610. gadā, meditējot netālu no Mekas. Tomēr ramadāna gavēni sāk ievērot pēc hidžras – izceļošanas no Mekas, kurā sazvērnieki sāk plānot pravieša Muhameda nogalināšanu un apmešanos Medīnā.
Arābu vārda "ramadāns" sakni veido trīs burti "rmd". Šādi arābu valodā meklē nozīmes, jo paskatņi starp burtiem mainās, atkarībā no vārda formas un lietojuma teikumā. Šīs saknes nozīme saistīta ar svelmi vai versmi, kas Arābijas pussalā turpinās visu vasaru.
Zemākajās vietās, jūras līmenī temperatūra var sasniegt pat +55 grādu atzīmi. Tiesa, nav drošu ziņu, kādā gadalaikā iekritis pirmais ramadāns. Viens no ticamiem spriedumiem, ka tas bijis pavasarī un atbilstu Gregora kalendāra martam.
Kāpēc Izraēlā ramadānu gaida ar bažām?
Ar svelmi vai bez ramadāna laiks vienmēr smags, sevišķi, ja silts pavasaris, vēl jo vairāk, ja tas iekrīt vasarā. Visas dienas garumā musulmaņi nedrīkst ne ēst, ne dzert. Vieniem tas nozīmē lielu vājumu, citiem – paaugstinātu niknumu.
Ramadāna gavēņa mērķis ir garīgs – radīt fizisku stāvokli, kas vieno visus, atgādināt par Korāna vēsti (Korāna atklāsme arī notiek ramādana mēnesī), tādēļ šī mēneša laikā cenšas izlasīt visu musulmaņu Svēto Rakstu grāmatu.
Sprediķos un diskusijās cilā dažādus tematus, tostarp arī sazvērestību, kas piespieda Muhamedu pamest dzimto Meku, lai rastu patvērumu un jaunu bāzi islāma izplatībai Medīnā.
Var tikt skarts islāma attiecību temats ar citām reliģijām un iemesli, kādēļ Dievs izvēlējas sūtīt vēl vienu – pēdējo un noslēdzošo pravieti Muhamedu (labojot, kā visbiežāk tiek interpretēts, kļūdas un atkāpes, ko bija pieļāvuši ebreji un kristieši).
Mošejās, televīzijā un internetā šajā laikā skanošie reliģiskie temati un uzsaukumi tiek pārrunāti ģimeņu, draugu un pat ievērojami plašākā lokā, pulcējoties iftāros – maltītēs pēc saulrieta iestāšanās.
Šis laiks tādēļ ir izdevīgs arī ekstrēmistiem, kam ir lielākas iespējas izplatīt savus vēstījumus, tostarp mudinot uz vardarbību – individuāliem un organizētiem terora aktiem.
Terorisma sezona
Kopš 2015. gada, proti, teju pēdējo desmit gadu garumā Izraēlā novērojama ļauna sakarība – līdz ar ramadāna sākumu būtiski aug teroraktu skaits, sākas asas sadursmes un dažkārt pat asins izliešana Tempļa kalnā, kur atrodas Al Aksas svētnīcas komplekss. Ne velti citkārt dažādi mediju intervētie eksperti to pat dēvē par terorisma sezonu.
Uzreiz jāpiebilst, ka tas nav oficiāls apzīmējums. Tieši otrādi – Izraēlā sadzīves līmenī ar ļoti lielu cieņu izturas pret ramadāna ievērošanu, kas ir viens no pamata reliģiskajiem pienākumiem arī Izraēlas arābu pilsoņiem un nepilsoņiem.
Tomēr draudi pastāv, un šis gads nav izņēmums. Vēl vairāk – ir bažas, ka karš Gazā, spriedze ar Libānas grupējumu "Hizbullāh" un smagā situācija Rietumkrastā varētu rosināt ekstrēmistus izmantot ramadānu ievērojami plašākiem uzbrukumiem ebrejiem.
Izraēlas Nacionālā drošības padome nupat publicētā paziņojumā brīdina: "Islāmistiskās teroristu organizācijas ramadāna laiku redz kā iespēju īstenot uzbrukumus un vardarbību."
Tas tādēļ, ka ramadāna laikā "radikālie islāmiskie elementi, sevišķi globālā džihāda organizācijas, tādas kā "Islāma valsts" un "Al Kaida", pastiprināti mudinās īstenot uzbrukumus.
Nacionālā drošības padome spriež, ka terorististu organizācijas izmantos arī "Dzelzs zobena" karu (šāds nosaukums dots Izraēlas karam ar "Hamās" Gazas joslā) un spriedzi, kas izceļas ap Tempļa kalnu un tajā esošo Al Aksas mošejas kompleksu.
""Hamās" un "Islāma džihāds" jau izplatījuši aicinājumus ramadāna laikā uzbrukt izraēliešiem, tostarp, veicot šos uzbrukumus ārvalstīs."
"Nažu intifada"
Mudinājumi uz vardarbību, apelējot pie Korānā nostiprinātā džihāda koncepta, ir ļoti bīstami. Tā no 2015. gada septembra līdz 2016. gada pirmajai pusei turpinājās tas, ko nodēvēja par "nažu intifadu" – individuāli uzbrukumi ar nažiem. Vairākus mēnešus uzbrukumu intensitāte bija sevišķi augsta – vidēji dienā pa trim uzbrukumiem ar nažiem, tad tā samazinājās līdz vienam uzbrukumam dienā.
Nažu intifadā, lielākoties no durtām brūcēm, gāja bojā 36 izraēlieši; bojā gāja arī 235 palestīnieši, tostarp bērni; lielākoties tie, kas īstenoja vai centās realizēt uzbrukumu ar nažiem. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām par bērnu sauc personu vecumā līdz 18 gadu vecumam.
Starp citu, 2015. gadā ramadāns ilga no 17. jūnija līdz 17. jūlijam, tātad tieši laika ziņā nepārklājas ar nažu intifadu. Tomēr tieši tad aizsākās paliekoša tendence – nozīmīgs teroraktu skaita kāpums, sākoties ramadāna mēnesim.
Viens no sliktajiem scenārijiem šogad būtu tāds, ka bēguļojošais "Hamās" līderis Jahja As-Sinvārs konsolidē un aktivizē dažādus palestīniešu teroristiskos un kaujinieku grupējumus.
Masīvas un plašas palestīniešu uzbrukumu kampaņas pēdējās desmitgadēs tiek sauktas par intifadām (no arābu vārda "intifada", kas nozīmē kratīšanu un purināšanu, proti, okupācijas un/vai izraēliešu nokratīšana nost).
No otras puses, masīvais uzbrukums, liels skaits iznīcināto vai arestēto kaujinieku padara plašāku koordinētu uzbrukumu mazāk iespējamu.
Lai gan tagad intifadas nosaukumu izmanto tieši saistībā ar palestīniešu pretošanos kustību, iepriekš, proti, 1952. gadā, šis apzīmējums izmantots gan Ēģiptē, gan Irākā. Turklāt Irākā runa bija par sociālistu īstenoto Hašemītu dinastijas gāšanu un tā saucamās Arābu socialistiskās atdzimšanas partijas jeb "Baas" īstenoto varas sagrābšanu.
"Baas" sociālistiskajai kustībai bija tieša saistība ar PSRS. Un šī senā procesa mantojums vēl arvien redzams Sīrijā, kur pašreizējā autoritārā līdera tēvs Hāfezs Al Asads arī bija reģionālās partijas – Sīrijas "Baas" partijas ģenerālsekretārs. Viņa dēls, pašreizējais prezidents, ar spēku un Krievijas tiešu iejaukšanos amatā noturētais Bašārs al Asads mantojis no tēva ne tikai prezidenta varu, bet arī "Baas" ģenerālsekretāra amatu.
Gavēņa laiks ir grūts, bet sirsnīgs
Līdzīgi kā gavēņi jūdaismā un kristietībā, ramadāna gavēnis liek visiem ticīgajiem – neatkarīgi no statusa, varas un bagātības – piedalīties vienādā, fiziski sajūtamā pārbaudījumā. Tas ir visai grūts gavēnis visas dienas garumā, kad netiek ne ēsts, ne dzerts. Pat ne lāsītes ūdens.
No šī pienākuma atbrīvoti tie, kas atrodas karā, tālos braucienos, grūtnieces vai tad, ja ir veselības traucējumi. Turklāt, neskaitot grūtnieces un ceļiniekus, katra nokavētā gavēņa diena būs jākompensē pēc tam.
Sabiedrību saliedē gan kopīgi pārbaudījumi un grūtības, gan svētki. Un ramadāna gavēnis nozīmē gan vienu, gan otru.
Jāatceras, ka islāma šūpulis ir Tuvie Austrumi, sevišķi Arābijas pussala. Jo īpaši, ja ramadāns iekrīt karstajā un sausajā gada laikā, neēst – un vēl jo vairāk nedzert – visas dienas garumā, ir ļoti grūti.
Par jūtamu aizkaitinājumu vai grūtībām sūkstās arī Rietumos lielajās pilsētās dzīvojošie musulmaņi. Kādam pietrūkst kafijas, citam – maltīšu kopā ar kolēģiem. Un tā tas turpinās visu mēnesi.
Izraēlā islāms ir otrā lielākā reliģija – gandrīz 20% izraēliešu ir musulmaņi. Tas, protams, nerunājot par okupētajām palestīniešu teritorijām – Rietumkrastu, Gazu, arī Austrumjeruzalemi. It sevišķi pirmajās divās vairums ir musulmaņu un mūsdienās pavisam maz ir atlicis palestīniešu kristiešu – mazāk par 3% Rietumkrastā un mazāk par vienu procentu Gazā.
Tur, kur dažādas tautības un reliģijas labi sadzīvo kopā, dažkārt novērojams, ka citu ticību pārstāvji mazina kairinājumus, kas vēl vairāk apgrūtinātu musulmaņiem gavēni. Piemēram pazūd vai mazinās smaržu mutuļi no ielu restorāniem. Iepriekš bagātīgās saldumu un citu gardumu vitrīnas nesacenšas ēdāju pievilināšanā.
Atvieglojumi studentiem
Ramādana laikā musulmaņiem Izraēlā nosaka arī atvieglojumus pārbaudījumiem augstskolās. Tā, piemēram, Haifas Universitāte jau savlaicīgi izplatīja apkārtrakstu, informējot, ka ar gavējošajiem studentiem saskaņos atsevišķu pārbaužu datumu.
Tiem, kas nevarēs kārtot pārbaudījumus ramadānā, būs iespējas nokārtot pēc tam. Ja tomēr gavējošie studenti vēlēsies kārtot eksāmenu ramadāna laikā, viņi saņems vairāk laika. Katrai eksāmena stundai viņi klāt saņems vēl ceturtdaļstundu. Bet, ja laika pagarinājumu saņem visi studenti, tad gavējošajiem studentiem tāpat pienāksies papildlaiks arī pie tā.
Un, protams, tāpat kā darba vietās un iestādēs, tiek izsūtīti sirsnīgi apsveikumi svētītajā ramadāna mēnesī. Ierasts vēlēt, lai Dievs pieņem gavēni un tas būtu svētīts laiks visiem. Vēl arī vieglu gavēšanu, kā arī mieru un labu prātu.
Bet vakaros dienas garumā ciestie ierobežojumi ar uzviju tiek atalgoti īpašā maltītē – iftārā. Tad kopā sanāk ģimene, draugi, tālāki, ikdienā nesatikti ģimenes locekļi.
It sevišķi mazpilsētās un lauku apvidos var sanākt arī visa kopiena.
Iftārus rīko arī mošejas, pilsētu vadības, reliģiskie fondi u.c. Lielākais iftārs Eiropā, tā vismaz apgalvo paši organizatori, tiek rīkots Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā.
And a nice end to this very long press photography day,the UK's largest open #iftar, organised by @RamadanTent, and this time on #TrafalgarSquare, attended by the Mayor of London @SadiqKhan. Lovely, pleaceful atmosphere with 2000 members of the public sharing this evening meal. pic.twitter.com/ykusmcwF0d
— Chris 🕷🐦 (@imageplotter) April 29, 2022
Ja jums ir musulmaņu draugi un viņi redzēs, ka interesējaties par viņu paražām un nevairāties no tuvākas pazīšanās, tad iftārs ir tā reize, kad varat arī saņemt ielūgumu ciemos. Tas noteikti ir tā vērts, lai gan atšķirsies no svinībām citā laikā; sevišķi, ja uzaicinājums nāks no reliģiozākas sunnītu ģimenes.
Ramadāns ir viens no islāma balstiem
Ramadāna gavēnis ir viens no pieciem islāma pīlāriem jeb balstiem. Pārējie četri ir:
1) ticības apliecināšana jeb šahāda (starp citu, patiesā nodomā izteikts ticības apliecinājums ir viss, kas nepieciešams, lai cilvēks kļūtu par musulmani; ticības apliecinājuma formula ir daudz īsāka nekā kristiešu kredo);
2) lūgšanas noteiktos diennakts laikos;
3) zakāts – nodoklis par labu trūkuma cietējiem un bāreņiem; valsts gan to iekasē tikai Saūda Arābijā; citviet tā nomaksa atstāta ticīgo pašu ziņā, līdzīgi kā tā sauktā "desmitā tiesa" kristīgajā baznīcā;
4) hadžs jeb svētceļojums uz Meku.
Ramadāna laikā jāceļas sevišķi agri, lai pagūtu paēst brokastis vēl pirms saullēkta jeb pirms pamalē kļūst redzama visplānākā gaismas strīpiņa mata platumā. No tā brīža līdz pat saulrietam, proti, visas dienas garumā, musulmaņi nedrīkst ne ēst, ne dzert.
Turklāt ramadāna gavēnis ir tik fundamentāla islāma prakses daļa, ka to ievēro visplašākais musulmaņu loks, pat citādi ikdienā visai laicīgi cilvēki.
Ramadāna gavēnis, līdzīgi kā kristiešu lielais gavēnis pirms Lieldienām, mūsdienās atgūst popularitāti arī savulaik no islāma zemēm izceļojušo musulmaņu ģimenēs.
To veicinājuši vairāki faktori, tostarp Rietumos šobrīd diezgan izteiktā tendence meklēt savas saknes un tādējādi apzināties savu identitāti.
Tāpat islāma izplatību veicina šīs ticības sludinātāju sekmīgi izmantotās mūsdienu komunikācijas platformas, bet Rietumos, dažbrīd paradoksālā kārtā, interesi par islāmu nodrošina gan šīs reliģijas salīdzinošais "eksotiskums", notikumu atspoguļojums starptautiskajās ziņās un pat personiska pieredze ceļojumos Turcijā, Ziemeļāfrikā, Tuvojas Austrumos vai, piemēram, Indonēzijā.
Ko gaidīt no iftāra?
Iedomāsimies, ka esat uzaicināti uz iftāru – maltīti, kurā pārtrauc dienas garumā ilgušo gavēni. Vispirms atcerieties, ka esat viesis. No jums nevar un netiek gaidīta piedalīšanās lūgšanās. Taču drīkstat tās vērot, netraucējot citiem.
Pierasts uzskatīt, ka islāma zemēs laiks ir izplūdis jēdziens un nekas nenotiek laikus. Taču šāda attieksme šoreiz noteikti neder. Respektējiet, ka gavēni pārtrauc nelielas uzkodas. Sekojot Muhameda piemēram, visbiežāk tās būs dateles un glāze ūdens vai piena.
Bet tās var būt arī aprikozes vai pat kāds viegls našķis. Sekos ne pārāk ilgs kopīgu lūgšanu laiks. Jūs varat palikt savās vietās un sagaidīt, kad pārējie viesi atgriezīsies. Aptuveni pēc desmit minūtēm, varbūt nedaudz ilgāk visi būs atpakaļ un nu jau sāksies dāsna un sirsnīga maltīte.
Tikai nepārbaudiet namatēva pacietību pārmēru ilgi. Jo sevišķi, ja esat ticīgā sunnītu ģimenē, tad ļoti iespējams, ka vēlu vakarā viņi dosies uz mošeju, kur ramadānā notiek īpašas ilgas, bet relaksētā gaisotnē notiekošas lūgšanas un Korāna lasīšana.
Ramadāna laika maltītēs var būt visdažādākie ēdieni. Tomēr jāatceras, ka ēdienu visbiežāk gatavojuši neēduši cilvēki, turklāt īsā laikā jāsagatavo lielāks ēdiena daudzums, jo sevišķi, ja nāks viesi. No valsts uz valsti, pilsētas uz pilsētu tradīcijas ir visdažādākās.
Levantas reģionā, kurā atrodas arī Izraēla, ļoti iecienīti dažādi plāceņi, lēcu zupas, dažādi salāti un, protams, ar vietējām garšvielām – zātaru (pamatā izmantots savvaļas augs – mums labi zināmā timiāna radinieks) bagātīgi pārziests sacepts un tad kopā ar rīsiem sautēts cālis.
Ramadāna laikā jābūt īpaši dāsnam (lai gan ne neapdomīgi izšķērdīgam), it sevišķi pret svešiem un tiem, kam dzīvē mazāk veicies. Viņiem dāvina gan ēdienu, gan arī naudas veltes.
Mūsdienās to bieži aizstāj ziedojums dažādām musulmaņu palīdzības organizācijām vai reliģiskiem nodibinājumiem, kas tālāk nodrošina pārtikas un materiālu palīdzību trūkuma cietējiem.
Ko ēst brokastīs, lai varētu strādāt un mācīties visu dienu līdz pat iftāram pēc saulrieta un ko gatavot ģimenei un viesiem iftāra maltītē – tas ir viens no tradicionālajiem un plaši ik gadus aplūkotajiem tematiem islāma valstu medijos.
Musulmaņi tam pievērš vismaz tikpat uzmanības kā latvieši diskusijās par olu krāsošanas metodēm un cienastu Lieldienās, siera siešanu Jāņos un labāko pīrādziņu cepšanas recepti un paņēmieniem.
Brokasts visai dienai
Viens no paņēmieniem, kā ilgāk nodrošināt šķidruma atrašanos organismā, – brokastīs ēst augļus un dārzeņus. Ja ramadāns iekritis īstajā gadalaikā, nebūs nekas neparasts brokastu galdā līdzās kafijai vai tējai redzēt arī arbūza šķēles.
Bet spēcinošu brokastu var pagatavot, izmantojot olas, kas ir viens no lētākajiem un tādēļ pieejamākajiem olbaltuma avotiem Tuvajos Austrumos un Irānā, un… cūku pupas. Arābu valodā tās saucas "fūl" un ir ļoti plaši lietotas gan Ēģiptē, gan Levantē un citviet.
Novāra olas, cenšoties, lai dzeltenuma viducis vēl mīksts. Kamēr olas vārās, ņem pāris karotes sezama pastas jeb tahīnes, sajauc ar ēdamkaroti citrona sulas.
Sasilda panu, apcep tajā sīpolus un ķiplokus, pievieno romiešu ķimenes, vēl kādas garšvielas vai sēklas pēc patikas, pievieno iepriekš izvārītas pupas (gluži kā senāk pie mums laukos, arī te tās bieži savāra lielākā daudzumā un tad izlieto pēc vajadzības), dažas sastampā labākai konsistencei.
Ja lietotas konservētas pupiņas, var piejaukt arī ūdeni, kurā tās konservētas. Pamēģiniet piepilināt arī nedaudz citrona sulas. Tad kārto šķīvī krēmīgās pupas, vārīto olu pusītes un pārlej ar tahīnes un citronu mērci.
Vēl vienkāršāks ieteikums aizņemtiem cilvēkiem ramadāna laikā savulaik izlasīts Apvienotajos Arābu Emirātos iznākošā laikrakstā – grauzdētu brokastu riku noziež ar zemesriekstu sviestu, uzliek sašķēlētu banānu un mielojas, piedzerot tēju.
Kafija nav aizliegta, tādēļ līdz rītausmai to var arī iedzert, tomēr tā nav vēlama, jo pastiprina šķidruma izdalīšanos.
Vēl labāk, ja līdz vakaram neko nevarēs ne ēst, ne dzert, brokastīs piedzert sulu, pienu vai ūdeni.
Lai labi garšo un viegls gavēnis!
