Taču tas nenāksies viegli, jo Ungārija ir piedraudējusi izmantot savas veto tiesības un bloķēt līdzekļu piešķiršanu palīdzībai Ukrainai, kā arī sarunu sākšanu par Ukrainas pievienošanos ES. Ja tā notiks, tad tam var būt postošas sekas, brīdina ES amatpersonas.

Orbāns uzskata, ka Ukrainai nav vietas ES

Ceturtdien un piektdien Briselē sapulcēsies visu 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji, kuriem būs jālemj, vai atbalstīt Eiropas Komisijas ierosinājumu piešķirt Ukrainai papildu ekonomisko palīdzību 50 miljardu eiro vērtībā, kā arī militāro palīdzību 20 miljardu eiro apmērā.

Dienaskārtībā būs arī jautājums par to, vai dot zaļo gaismu sarunām par Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Šie ir būtiski jautājumi, kuros Eiropas Savienībai vajadzētu apliecināt savu vienprātību, ņemot vērā, ka Krievija jau gandrīz divus gadus turpina pilna apmēra karu Ukrainā.

Taču ir viena konkrēta dalībvalsts – Ungārija, kas pirms šī svarīgā samita nesteidzas ar jāvārda teikšanu šajos jautājums.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns uzskata, ka Eiropai nav jātērē savi līdzekļi karā pret Krieviju.

Savukārt pretestību sarunu uzsākšanai ar Ukrainu par uzņemšanu Eiropas Savienībā Orbāns ir pamatojis ar to, ka Ukraina esot viena no korumpētākajām valstīm pasaulē, tāpēc tai vismaz pagaidām nav vietas ES valstu saimē.

Citas valstis mēģina izdarīt spiedienu uz Ungāriju

Briselē pirmdien tikās Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri un daži no viņiem neslēpa savu sašutumu par Ungārijas pozīciju un aicināja Budapeštu nebloķēt palīdzību Ukrainai un sarunu uzsākšanu par Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā.

Piemēram, Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena Ungārijas nostāju nosauca par "ļoti nožēlojamu".

"Tas ir izšķiroši svarīgi, ka mēs turpinām palīdzēt Ukrainai tik ilgi, cik nepieciešams, un tas nav tikai Ukrainas, bet arī mūsu pašu labā. Te nevajadzētu kaulēties, bet, protams, šajā situācijā mums ir jāatrod visi iespējamie kanāli, kas var sekmēt risinājuma rašanu," teica Valtonena.

Ceturtdien un piektdien samitā ir gaidāmas smagas sarunas, lai pārliecinātu Ungāriju tomēr atbalstīt papildu palīdzības sniegšanu Ukrainai, kā arī nebloķēt iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu.

Taču jau pirms tam Eiropas Komisija gatavojas atļaut Ungārijai piekļūt miljardiem eiro no ES fondiem, ko Brisele ir iesaldējusi saistībā ar bažām par Ungārijas tiesu neatkarību.

Iesaldēti ir 22 miljardi eiro kohēzijas fondu naudas; tas ir vairāk nekā viss Latvijas gada budžets.

Ungārijai labvēlīgais lēmums varētu tikt pieņemts jau otrdien.

Pagaidām grūti prognozēt, vai ar naudas "atsaldēšanu" būs pietiekami, lai mainītu Orbāna viedokli. Ungārijas oficiālā atbilde līdz šim bijusi, ka nē.

Ukraina brīdina par atraidījuma sekām

Tiek uzsvērts, ka Eiropas Savienības samitam līdzi sekos arī politiķi ASV. Kā zināms, ASV Kongress joprojām nav atbalstījis Baltā nama iesniegto likumprojektu, kas paredz piešķirt Ukrainai papildu palīdzību vēl 61 miljarda dolāru apmērā.

Briselē pirmdien bija ieradies arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, kurš brīdināja, ka sarunu neuzsākšanai ar Ukrainu būs nopietnas sekas.

"Es nevēlos runāt par postošajām sekām, kas radīsies, ja Eiropas Savienības Padome nepieņems lēmumu ne tikai par Ukrainu, bet par paplašināšanos kopumā.

Es domāju, ka likmes ir ļoti augstas gan Ukrainai, gan Eiropas Savienībai," teica Kuleba.

"Ukrainai, Ukrainas iedzīvotājiem tas būtu ļoti demotivējošs lēmums. Tas būtu arī vēstījums visam kontinentam, ka Eiropas Savienība nespēj pieņemt vēsturiskus lēmumus un turēt savus solījumus. Tāpēc domāju, ka tas būtu postoši abām pusēm, ja tā notiks," sacīja Kuleba.

Kijiva noraida pārmetumus

Kuleba pauda neizpratni, kāpēc Ungārijas premjers Orbāns tik ļoti iebilst pret iespējamo Ukrainas uzņemšanu ES. Kuleba atgāda, ka Ungārija gadu desmitiem ir atbalstījusi Ukrainas centienus iestāties ES. Ungārija bija viena no pirmajām valstīm, kas ratificēja ES–Ukrainas asociācijas līgumu, Ungārija atbalstīja arī vīzu režīma atvieglošanu.

Orbāns ir izteicis pārmetumus Ukrainai par ungāru minoritātes tiesību pārkāpumiem Aizkarpatu reģionā, kur dzīvo 150 līdz 200 tūkstoši ungāru.

Ukrainas ārlietu ministrs noraida šos pārmetumus.

"Ideja par ungāru mazākumtautību vajāšanu ir liels viltojums, kas tiek izplatīts. Ukrainas nesen pieņemtais likums par izglītību – par nacionālo minoritāšu valodas lietojums izglītībā un plašsaziņas līdzekļos pilnībā atbilst Ungārijas valdības gadiem paustajām bažām. Tātad mēs atcēlām pretrunīgi vērtēto izglītības reformu."

Rumānijas valdība jau paudusi gandarījumu par pieņemto likumu, kas aizstāv arī rumāņu minoritātes intereses Ukrainā.