Visas acs pārstādīšanas operācija veikta amerikāņu vīrietim Āronam Džeimsam. Viņš 2021. gadā strādāja kādā elektrolīniju uzņēmumā un, veicot darbu, saņēma dzīvībai bīstamu strāvas triecienu un gandrīz gāja bojā.
Negadījuma rezultātā vīrietis zaudēja kreiso roku un daļu sejas, tostarp aci, degunu un lūpas. Džeimss gan cerību atveseļoties nezaudēja. Ilgu laiku viņš pavadīja fizioterapijā.
Taču arī šobrīd vīrietim nepieciešamas elpošanas un barošanas caurules – viņš aizvien nespēj sajust smaržu, garšu un nedrīkst ēst cietu pārtiku.
Ķirurgi cerēja, ka, veicot trūkstošās acs pārstādīšanu, sejas rekonstrukcijas kosmētiskie rezultāti būs labāki, jo tā palīdzēs nostabilizēt vīrietim jau pārstādīto acs dobumu un plakstiņu.
Ceturtdien Ņujorkas Universitātes komanda paziņoja, ka acs transplantācija noritējusi veiksmīgi.
"Tā ir laba sajūta. Man tajā acī vēl nav nekādu kustību. Mans plakstiņš – es to vēl nevaru piemiegt. Bet es to pamazām sajūtu," Džeimss stāstīja ziņu aģentūrai "Associated Press".
Sejas pārstādīšana joprojām ir reta un riskanta, un Džeimss bija tikai deviņpadsmitais pacients, kuram tā veikta. Taču eksperiments ar acīm bija vēl sarežģītāks.
Operācija ilga 21 stundu, un tās laikā ķirurgi savienoja acs transplanta redzes nervu ar Džeimsa ķermenī esošo. Tāpat tika ievadītas īpašas donora cilmes šūnas, cerot, ka tās veicinās nerva atjaunošanos.
Lai arī vīrietis pagaidām nespēj atvērt plakstiņu, aizvadītajā mēnesī viņš esot tajā jutis tirpšanu, kas varētu liecināt par to, ka redzes nervs ir sācis sadzīt.
Mūsdienās, ārstējot redzes zudumu, bieži tiek veikta radzenes jeb acs priekšējās daļas caurspīdīgo audu transplantācija. Taču visas acs – acs ābola, tā asinsapgādes un kritiski svarīgā redzes nerva, kam tas jāsavieno ar smadzenēm, – pārstādīšana tiek uzskatīta par pagaidām nesasniegtu mērķi, lai dziedētu aklumu.
"Mēs neapgalvojam, ka redzi izdosies atjaunot," teica Ņujorkas Universitātes plastiskās ķirurģijas vadītājs Eduardo Rodrigess. "Taču nešaubos, ka mēs tam esam soli tuvāk."
Līdz šim pārstādītā acs dzīst labi – tai pieplūst asinis, un Džeimsa ķermenis to, šķiet, ir pieņēmis.
Pagaidām lielākais izaicinājums mediķiem ir saprast, kā ataudzēt redzes nervu cilvēkam, lai arī pētījumos ar dzīvniekiem līdz šim gūti zināmi panākumi, vērtēja Stenforda Universitātes Oftalmoloģijas katedras vadītājs Džefrijs Goldbergs.
Viņš arī uzslavēja Ņujorkas Universitātes komandu par uzdrīkstēšanos kaut vai tikai censties atjaunot redzes nervu, un cer, ka šis gadījums palīdzēs pievērst uzmanību ar šo jomu saistītu pētījumu veikšanai.
