Rapaporta-Palgi stāstīja, ka Izraēlas sabiedrība ir šokēta, dusmīga un bēdīga par "Hamas" barbariskajiem uzbrukumiem, kuros bez šaubām vainojama arī Irāna. Vārds "karš" tieši raksturo valsts pašreizējo noskaņojumu pret "Hamas", uzskata vēstniece.
Rihards Plūme: Hamas" uzbrukums Izraēlai salīdzināts ar 11. septembra teroraktiem Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Kā jūs raksturotu pēdējo dienu notikumus un pašreizējo situāciju Izraēlā?
Šārona Rapaporta-Palgi: Es varu teikt, ka šis Izraēlai ir ļoti grūts laiks. Šie ir bezprecedenta notikumi, pie kuriem neesam raduši. Un to noteikti var raksturot kā Izraēlas 11. septembri. Uz mums tika izšauts vairāk nekā 5000 raķešu, simtiem teroristu iefiltrējās Izraēlas sabiedrībā, viņi gāja no mājas uz māju, nošāva ģimenes, dedzināja mājas, lai ģimenes tās pamestu un tad tās varētu nošaut.
Ir drausmīgas liecības par cilvēkiem, kas nolaupīti, par bērniem, kas nolaupīti, nolaupītiem veciem cilvēkiem, veselām ģimenēm un zīdaiņiem.
Drausmīgi stāsti no jauniešu pulcēšanās dienvidos, kur bija mūzikas festivāls. Līdz šim esam saskaitījuši 260 upurus tikai no šīs vietas, kur jaunieši atpūtās. Vēl 108 tika nogalināti Beeri kibucā. Veselas ģimenes. Tāpēc es noteikti varu teikt, ka tas ir milzīga apmēra šausminošs notikums. Vairāk nekā 700 ir nogalināti, vairāk nekā 2000 ir ievainoti un dučiem ir nolaupīti Gazas joslā.
Kā pēdējo dienu notikumi ir mainījuši un mainīs Izraēlas sabiedrību un arī iekšpolitiku, kaut vai ņemot vērā premjera Benjamina Netanjahu aicinājumu opozīcijas partijām izveidot nacionālās vienotības valdību?
Domāju, ka Izraēlas sabiedrība ir ārkārtīgi izturīga. Mēs esam redzējuši daudz teroraktu un daudz raķešu. Tā ir tiesa, ka esam šokēti līdz pamatiem, dusmīgi un bēdīgi par šiem barbariskajiem uzbrukumiem. Šādu brutalitāti nevar paredzēt – neviens nestaigā apkārt, nošaujot mazus bērnus, un nenolaupa vecus cilvēkus.
Šis ir kaut kas tāds, kas noteikti atstās spēcīgu ietekmi uz Izraēlas sabiedrību. Bet pašlaik ir ļoti spēcīga kustība un brīvprātības un palīdzības gars.
Cilvēki iedrošina karavīrus, sūta pārtiku un citas lietas. Visi ir ielās ar karogiem. Gars un morāle ir augsta par spīti šim ļoti smagajam notikumam. Attiecībā uz politiku, to mēs redzēsim – redzēsim, kā tas materializēsies. Parasti šādos gadījumos izraēliešu politiķi vienojas, bet redzēsim.
Daudzi prāto par to, kā šāds uzbrukums varēja notikt, ņemot vērā spēcīgo Izraēlas izlūkošanas kapacitāti reģionā. Kāds būtu jūsu skaidrojums?
Es domāju, ka nākotnē būs daudz laika, lai meklētu izskaidrojumu, bet šobrīd koncentrējamies uz Izraēlas aizsardzību, uz civiliedzīvotāju aizsardzību. Pārliecināmies, ka neviens [terorists] vairs neiefiltrējas [sabiedrībā], mobilizējam ļoti lielus spēkus dienvidu un ziemeļu pierobežā.
Šobrīd esam ļoti iesaistīti šajās lietās, un esmu pārliecināta, ka nākotnē būs laiks dziļai izmeklēšanai par to, kas noticis. Bet varu arī teikt, ka šajā laikā [ticīgo ebreju pasaulē] ir lieli svētki (Simhat-Toras svētki, kas noslēdz astoņas Sukota jeb Būdiņu svētku dienas – red.). Tie ir vieni no lielākajiem svētkiem Izraēlā, un daudzi bija aizņemti ar lūgšanām sinagogās, un tas ["Hamas" uzbrukums] noteikti mūs pārsteidza.
Izraēlas premjers ir norādījis, ka "Hamas" tiks dota spēcīga atbilde, un izskatās, ka Izraēla varētu īstenot sauszemes iebrukumu Gazas joslā. Ko šāds uzbrukums atrisinātu? Vai armijas vadītāju un premjera prātos ir arī ilgtermiņa plāns, kā risināt drošības situāciju?
Valdība skaidri norādīja, ka tās mērķis ir panākt to, lai "Hamas" vairāk nebūtu spēju draudēt un nodarīt ļaunumu Izraēlai. Kā tas tieši tiks panākts, tas ir militāro taktiku un stratēģiju jautājums, un šajās detaļās es neiedziļināšos.
Bet, kā minēju iepriekš, esam mobilizējuši lielus spēkus, 300 000 karavīru. Un šī ir pirmā reize, kad izmantojam vārdu "karš", kopš 1973. gada jeb Jomkipura kara (militārs konflikts 1973. gada oktobrī, kas izcēlās Tuvajos Austrumos starp Izraēlu un Ēģiptes, Sīrijas savienību – red.).
Un tā ir spēcīga indikācija tam, kas mums ir prātā, kad runājam par "Hamas".
Mēs neesam pret Gazas iedzīvotājiem, mēs esam pret "Hamas". Vienīgā problēma ir tā, ka viņiem ["Hamas"] ir vienalga par Gazu.
Nezinu, vai esat redzējis, bet no "Hamas" ir ļoti skaidrs vēstījums, kurā viņu līderi norāda – šis nav par Izraēlu, par zemi. Viņu mērķis ir, lai vairs nebūtu ebreju, nebūtu kristiešu. Šis ir tas, kam stājamies pretī.
Risinājumu meklēšana reģionā pastāvošajam konfliktam notikusi jau ilgstoši, tomēr bez rezultātiem. Cik lielā mērā vainojami pie Izraēlā notiekošā, jūsuprāt, ir Rietumi?
Es domāju, ka pašreiz vienīgie, ko vainot ir "Hamas" un Irāna. Jo ir skaidrs, ka Irāna ir finansējusi un sūtījusi dažādus ieročus "Hamas" grupējumam. Ir bijušas daudzas tikšanās starp "Hamas" un Irānas amatpersonām. Irānas parlaments skandēja "Nāvi Izraēlai!", "Nāvi ebrejiem!".
Pēc uzbrukumiem ir daudz svinību ielās, arī "Hamas" rāda līķus un bērnus. Tiešām briesmīga Islāma valsts stila uzvedība.
Es personīgi teiktu, ka tā nav sagadīšanās, ka brīdī, kad Izraēla ir nopietni iesaistīta centienos veidot kāda veida tuvināšanos ar Saūda Arābiju un pēc brīvās tirdzniecības līgumu parakstīšanas, kas arī parādīja atjaunotas attiecības ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem un citiem, – kad šis viss notiek, šī uzbrukuma laiks nešķiet nejaušs.
Es nedomāju, ka viņi ir ieinteresēti redzēt jebko, kas ir saistīts ar mierīgu vai plaukstošu Izraēlu.
