Pēdējā laikā redzam, ka daudzviet Eiropā, ASV un citviet pasaulē tūkstošiem cilvēku piedalās protestos palestīniešu atbalstam, izraisot pat sadursmes ar likumsargiem. Palestīniešu atbalstītājus uz protestiem pamudina ainas, kas redzamas videomateriālos no Gazas. Tās liecina par milzīgiem postījumiem un tūkstošiem, pat desmitiem tūkstošu bojāgājušo.
Palestīniešu stāvoklis un politiskās prasības šķiet skaidras – neatkarība, pašnoteikšanās, miers un cilvēka cienīga dzīve. Bet kādi ir palestīnieši nepielūdzamajā skaitļu un faktu valodā?
ĪSUMĀ:
- Palestīnieši ir arābu tautu saimei piederošs etnoss, kam izveidojusies sava nacionālā identitāte.
- Izraēlas arābu pilsoņiem ir no okupēto teritoriju palestīniešiem atšķirīga identitāte.
- Gan palestīnieši, gan Izraēlas ebreji uzskata, ka viņiem nākas cīnīties pret skaitliski lielāku pretinieku.
- Palestīniešiem un ebrejiem ir lielas diasporas pasaulē, kas aktīvi atbalsta savus tautiešus.
- Ne visas arābu valstis ir naidīgi noskaņotas pret Izraēlu.
- Aptaujas rāda, ka palestīniešu vidū atbalsts "Hamās" ir lielāks nekā Palestīniešu pašpārvaldei.
Senāk par "palestīniešiem" sauca arī ebrejus
Pamatu pamatā palestīnieši ir arābi. Tātad pieder plašajai arābu kultūrai un arābu ļaudīm, kas apdzīvo plašas teritorijas no Āfrikas rietumu krasta līdz pat Irākai. Iedzīvotāju skaita ziņā lielākā arābu valsts ir Ēģipte, bet platības ziņā lielākā ir Saūda Arābija. Arābi arī veido minoritāti Irānā, kuras pamatiedzīvotāju vairākums ir persieši jeb irāņi.
Pats nosaukums "Palestīna" ir ievērojami senāks. Tā romieši pārsauca dumpīgo Jūdejas provinci, ko sodīja ar iznīcību un tā paša tempļa sagraušanu, kas atrodams arī Kristus dzīves aprakstā kristiešu evaņģēlijos. Tomēr romiešu nosaukums nav saistīts ar mūsdienu palestīniešiem un viņu identitāti. Tā sāk veidoties pirms aptuveni diviem gadsimtiem tā laika turku Osmaņu impērijā. Senāki ceļojumu apraksti rāda palestīniešu zemniekus – falāšus, zvejniekus, amatniekus.
Tomēr līdz pat Izraēlas neatkarības pasludināšanai jēdziens "palestīnieši" apzīmēja gan ebrejus, gan palestīniešus, kā arī drūzus, čerkesus un beduīnus, kas dzīvoja mūsdienu Izraēlas un Jordānijas teritorijā.
Kopš 1948. gada, bet it sevišķi kopš 1967. gada kara strauji veidojas teritorijai piesaistīta, politiska, lingvistiska un kultūras identitāte – palestīnieši. Mūsdienās lielas palestīniešu kopienas dzīvo Jordānijā, Libānā, Sīrijā, kā arī tālu ārpus arābu pasaules.
Izraēlas arābi atšķiras no palestīniešiem
Interesanti, ka abas puses – gan palestīnieši, gan ebreji – mēdz piesaukt argumentu par to, cik viņu pašu maz un cik viņi apdraudēti, kurpretim pretinieks – daudzskaitlīgs un tos ievērojami pārmāc. Fakti atklāj interesantu ainu. It sevišķi, ja nerunā par arābiem kopumā, bet tikai vienu arābu daļu – palestīniešiem.
Vispirms jāatgādina, ka teju 2 miljoni jeb pat nedaudz vairāk par piekto daļu Izraēlas iedzīvotāju pieder tam pašam palestīniešu etnosam, kam Gazas un Rietumkrasta iedzīvotāji, lai gan ne vienmēr paši sevi tā izjūt. Jāuzsver – runa nav par okupētajām teritorijām – Rietumkrastu un Gazas joslu, bet tieši pašu Izraēlu un tās pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Šie palestīnieši palika Izraēlā pēc valsts izveidošanās 1948. gadā.
Lielākoties mūsdienās viņus sauc par Izraēlas arābiem vai Izraēlas arābu pilsoņiem, tādējādi signalizējot, ka pakāpeniski veidojas divi palestīniešu etnosi.
Vairākums Izraēlas arābu ir musulmaņi, tomēr daudz, sevišķi Nācaretē, Haifā un citviet, ir arī arābu kristiešu.
Nepilni pieci miljoni palestīniešu dzīvo tā saucamajās okupētajās teritorijās. 2,9 miljoni palestīniešu Rietumkrastā un aptuveni 2 miljoni – Gazas joslā. Dzīves līmenis šajās palestīniešu zemēs ir salīdzinoši zemāks (it sevišķi Gazas joslā), toties dzimstība – augstāka, tādēļ iedzīvotāju skaits nenovēršami aug.
Rietumkrastā ir senas un būtiskas kristiešu apdzīvotās vietas, tostarp Bētleme. Gazas joslā kristiešu palestīniešu ir pavisam maz un viņu stāvoklis nav labvēlīgs. Vispār kristiešu skaitam ir tendence samazināties, emigrējot uz rietumvalstīm. Šajā ziņā palestīniešu teritorijās situācija nav unikāla. Tas pats vērojams arī Libānā un citviet Tuvajos Austrumos.
Palestīniešiem un ebrejiem ir lielas kopienas pasaulē
Tikmēr ārvalstīs ir izveidojusies ļoti ievērojama palestīniešu diaspora. Lielākā daļa, protams, kaimiņos esošajā Jordānijā, arī Libānā, kur vēl arvien tiek saglabāts bēgļu statuss teritorijām, kurās iekārtoja bēgļu nometnes 20. gs. vidū. Tomēr lielas diasporas, no kuru vidus nāk arī redzami uzņēmēji un politiskas figūras, veidojušās arī citviet pasaulē.
Piemēram, palestīniešu skaits ASV tiek lēsts starp nepilniem 100 tūkstošiem un līdz pat ceturtdaļmiljonam. Čīlē palestīniešu skaits varētu būt pat 300–500 tūkstoši, ar nozīmīgām kopienām arī Argentīnā un Brazīlijā. Vācijā palestīniešu kopiena lēšama aptuveni 100 tūkstoši cilvēku; 50 tūkstoši vai vairāk – Kanādā, galvenokārt, Toronto un Monreālas apkaimē, bet Zviedrijā ap 30 tūkstošiem.
Tādējādi vispār pasaulē varētu būt ap 12 līdz 13 miljoniem palestīniešu un viņu pēcnācēju, kas identificējas kā palestīnieši.
Interesanti, ka palestīniešu diasporai ārzemēs ir tendence pieaugt, kamēr ebreju diaspora ārzemēs nedaudz samazinās. Tiesa, šo procesu nevar vispārināt, tas ļoti atšķirīgi izpaužas dažādās valstīs.
Salīdzinājumam – Izraēlā dzīvo ap 7 miljoni ebreju. Un vēl aptuveni 8 miljoni ebreju vai personu ar ebreju saknēm dzīvo ārvalstīs.
Lielākā ebreju diaspora ir ASV, kur dzīvo līdz pat seši miljoni cilvēku ar ebreju saknēm. Savukārt ebreju diaspora Ukrainā, Krievijā un citviet Eiropā samazinās. No vienas puses, it sevišķi jauni cilvēki mēdz pamest Izraēlu, meklējot labākas darba un dzīves iespējas ārpus Izraēlas. No otras puses, antisemītisma tendencēm pastiprinoties, pieaug ebreju skaits, kas pamet savas mītnes zemes Eiropā un citviet un pārceļas uz Izraēlu.
Palestīnieši cīnījušies ne tikai pret Izraēlu
Bieži izskanējis apgalvojums kopš 20. gs. vidus, ka Izraēla ir neliela ebreju valstiņa, ko ieskauj arābu jūra. Kopš tā laika vadošās Rietumu lielvalstis – Lielbritānija un Francija – pārņēma sabrukušās turku Osmaņu impērijas zemes savā kontrolē, grūti runāt par vienu arābu identitāti.
Palestīniešu nacionālisms ir nošķīris tos no saviem tuvākajiem kaimiņiem, tostarp valodas dialektā radniecīgajiem libāniešiem, jordāniešiem un sīriešiem.
Pagājušā gadsimta 60. gados palestīniešu organizācijas Jordānijā kļuva tik lielas un spēcīgas, ka sāka apdraudēt tur pastāvošo valsts iekārtu un valdošo Jordānijas Hašemītu karaļnamu. Izveidojās stāvoklis, ko pazīst kā "valsti valstī".
1970. gada septembrī Palestīnas Atbrīvošanas tautas fronte (mūsdienu Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas – PLO – priekštece) veica virkni politisko ķīlnieku sagrābšanas akciju un pat atentātu pret tā laika Jordānijas karali Huseinu. Vēsturē šis periods palicis ar nosaukumu "Melnais septembris".
Sekoja karš, kura rezultātā Jordānijas varasiestādēm izdevās panākt palestīniešu kaujinieku vadības pārcelšanos uz Libānu. Arī tur galu galā izcēlās karš starp palestīniešu un libāniešu grupējumiem, turklāt konflikts izpaudās arī kā arābu kristiešu un musulmaņu konflikts un pat musulmaņu sunnītu un musulmaņu šiītu konflikts.
Vai Izraēla slīkst naidīgo arābu ielenkumā?
Arī mūsdienās attieksme pret Izraēlu arābu valstīs ir ļoti atšķirīga. Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Sudāna un Maroka nodibinājušas diplomātiskās attiecības ar Izraēlu kopš ASV virzītā tā sauktā Ābrahama nolīguma 2020. gadā. Faktiski attiecības uzlabojās arī ar Saūda Arābiju, bet formāli tālāku virzību apturēja Izraēlas un "Hamās" karš.
Savukārt ar Ēģipti un Jordāniju, ar kurām Izraēla vairākkārt karoja pēc Izraēlas valsts izveidošanās, miers panākts jau attiecīgi 1979. un 1994. gadā.
Lai gan to sauc par "auksto mieru", kurā netrūkst saasinājumu un savstarpēju pārmetumu, tomēr starp valstīm pastāv būtiskas attiecības, tostarp sadarbība drošības jomā.
Citiem vārdiem sakot, apgalvojums par arābu jūru ir tikai daļēji patiess. Tas ignorē nozīmīgas atšķirības arābu vairākuma valstu vidū.
Turklāt paplašināto Tuvo Austrumu trīs ietekmīgākās valstis militārajā, diplomātijas u.c. jomās ir: Turcija, Izraēla un Irāna. Proti, pat ietekmīgākās un daudzskaitlīgākās arābu valstis – Ēģipte un Saūda Arābija – nav ietekmīgākā trio vidū.
Cik palestīniešu jau gājuši bojā?
Pašlaik centrālais skaitlis ziņās par Izraēlas karu ar teroristisko organizāciju "Hamās" Gazā ir bojāgājušo skaits. Šis gads sākās ar aplēsi, ka Gazā bojā gājuši vismaz 22 185 cilvēku, bet aprīļa beigās jau tiek runāts par teju 34 ar pusi tūkstošiem. Tomēr nemainīgi skan piebilde, ka šo skaitli sniedz "Hamās" kontrolētā Veselības ministrija.
Vai "Hamās" kontrolētās ministrijas skaitļiem var ticēt, vai arī propagandas mērķiem tā pārspīlē bojāgājušo un ievainoto (vēl vairāk nekā 77,5 tūkstoši aprīļa beigās) statistiku? Aģentūra "Associated Press" veica neatkarīgu izmeklēšanu, secinot, ka pat tad, kad "Hamās" pārņēma Gazu pilnībā savā kontrolē, palestīniešu puse, turklāt tieši "Hamās" kontrolētā Veselības ministrija, sniegusi pat pārsteidzoši precīzus skaitļus, ko agrākajos gados apstiprināja arī Izraēlas statistika.
Vienlaikus šajā karā konstatēts arī vismaz viens gadījums ar būtiskām neatbilstībām. Runa par sprādzienu al-Ahli slimnīcā Gazas joslas ziemeļos esošajā Gazas pilsētā. Sprādziens notika slimnīcas autostāvvietā, kurā bija patvēries liels skaits kara bēgļu. Neatkarīgā cilvēktiesību organizācija "Human Rights Watch" secinājusi, ka sprādzienu izraisīja palestīniešu palaistas raķetes nokrišana. "Hamās" kontrolētā Veselības ministrija sākotnēji paziņoja par 500 cilvēku nāvi, nākamajā dienā pazeminot bojāgājušo skaitu līdz 471.
Turpretim amerikāņu izlūkdienesti bojāgājušo skaitu lēsa 100–300 cilvēku robežās. Aģentūra "Associated Press" savu izpēti veica ierobežotas informācijas apstākļos, tādēļ grūti vispārināt al-Ahli slimnīcas piemēru visai bojāgājušo statistikai. Hipotētiski var runāt, ka kļūdas ir, bet apzināta liela mēroga manipulācija, visticamāk, nenotiek.
Tomēr zināms, ka palestīniešu avotos bojāgājušo statistikai neizšķir kaujiniekus un civilos iedzīvotājus. Izskan aplēses, ka aptuveni 10 tūkstoši no pēc karadarbības sākuma nogalinātajiem palestīniešiem ir teroristi vai tos atbalstošu grupējumu kaujinieki.
Tāpat jāņem vērā, ka bojāgājušo uzskaite notiek telefonisku ziņojumu veidā un personu identificēšana ir apgrūtināta. Līdz ar to iespējama arī dubulta mirušo reģistrācija vai likumsakarīgs iztrūkums, ja bojāgājušie nav atrasti vai dati par tiem tiek nozaudēti pirms noziņošanas.
Vai visi palestīnieši ienīst Izraēlu?
Karadarbības laikā nereti izskanējis apgalvojums, ka visi palestīnieši, arī civiliedzīvotāji, ir naidīgi noskaņoti pret Izraēlu, sapņo par ebreju tautas un valsts iznīcināšanu. Tā noteikti nav.
Pat kara laikā darbu turpināja oficiāla palestīniešu institūcija, ar Rietumu partneru palīdzību finansētais Palestīniešu politikas un aptauju pētniecības centrs. Atzīstot, ka piedzīvo lielas grūtības savā darbā, centrs tomēr turpina palestīniešu aptaujas ne tikai Rietumkrastā, bet arī kara pārņemtajā Gazas sektorā. Marta sākumā veiktās aptaujas parāda pārsteidzošu ainu.
Vaicājot, vai "Hamās" lēmums 7. oktobrī uzbrukt Izraēlai bija pareizs, marta aptaujā līdz 71% pieaudzis to Gazas iedzīvotāju skaits, kas saka "jā". Decembrī par pareizu "Hamās" uzbrukumu Izraēlai atzina 57% Gazas iedzīvotāju, bet 37% to uzskatīja par kļūdu.
Rietumkrastā aina ir pretēja. 82% decembra aptaujā uzskatīja lēmumu uzbrukt Izraēlai par pareizu, bet marta aptaujā viņu skaits sarucis par aptuveni desmit procentiem.
Uzdots arī jautājums – vai tas, ko "Hamās" pastrādāja 7. oktobrī, uzskatāms par sevišķām zvērībām? Secināts, ka respondenti, kas redzējuši videomateriālus ar izraēliešu nogalināšanu, kopumā biežāk atzīst, ka "Hamās" pastrādāja zvērības. Tomēr abās grupās dominējošais viedoklis ir, ka "Hamās" nav pastrādājis zvērīgus noziegumus 7. oktobra uzbrukumā.
Starp tiem, kas redzēja videomateriālus, 17% atzīst, ka zvērības bijušas, 81% uzskata, ka ne. Starp tiem, kas šādus video nebija redzējuši, tikai 2% atzīst, ka zvērības pret izraēliešiem notikušas, bet 97% uzskata, ka nekas tāds nav bijis.
Palestīniešu pašpārvalde nav populāra
Aptaujā arīdzan tika uzdots jautājums, kam palestīnieši dotu priekšroku Gazas joslas pārvaldīšanai pēc kara? 59% no visiem respondentiem, proti, gan Rietumkrasta, gan Gazas joslas palestīniešiem, priekšroku dotu "Hamās".
Interesanti, ka Rietumkrastā, kur nenotiek plaša mēroga karadarbība, atbalsts "Hamās" ir pat augstāks (64%), bet Gazā tas ir salīdzinoši zemāks (52%).
Rietumkrastu kontrolējošajai Palestīniešu pašpārvaldei respondenti dotu priekšroku vien 13% gadījumu. Tiesa, Gazas joslā atbalsts ir ievērojami augstāks 21%, bet Rietumkrastā palestīniešu pašpārvaldi uzlūko sevišķi kritiski un tai priekšroku dotu vien astoņi procenti. Gan Izraēlas bruņoto spēku kontrolei, gan Apvienoto Nāciju kontrolei atbalsts ir praktiski neesošs – simboliska viena procenta apmērā.
Nepatika pret Rietumu atbalstīto Palestīniešu pašpārvaldi un tās prezidentu Mahmudu Abāsu nav nekas jauns. Vienmēr aptaujās tiek iekļauts jautājums par to, kā balsotu palestīnieši gan Rietumkrastā, gan Gazas joslā, ja notiktu vēlēšanas. Jau ilgstoši aina līdzīga tam, ko parāda arī jaunākie dati. Ievērojama daļa (29%) vispār boikotētu vēlēšanas. Tiesa, šajā ziņā vērojams uzlabojums, jo pērnā gada septembrī (pirms uzbrukuma Izraēlai un postošā atbildes kara) teju 40% teica, ka nedosies vēlēt.
No tiem, kas balsotu, lauvas tiesa (40%) savas balsis dotu par Marvanu Bargutī. Viņš ir palestīniešu politiskais aktīvists, kurš atrodas cietumā Izraēlā un kuram tiesa 2004. gadā piesprieda piecus mūža ieslodzījumus par piecām slepkavībām, tostarp nogalinot arī grieķu pareizticīgo mūku un trīs civilos iedzīvotājus Telavivas zivju tirgū. Apsūdzībās bija arī slepkavības mēģinājums un vēl daudz citu slepkavību, kurās tomēr neizdevās pierādīt tiešu Bargutī vainu.
Ar būtisku atrāvienu no viņa (23% respondentu) seko Ismāils Hānije – "Hamās" politiskais līderis, kurš pašlaik uzturas Katarā. Un tikai 8 % balsu tiktu Mahmūdam Abāsam – ilggadējam Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam.
Ja notiesātais Bargutī nepiedalītos vēlēšanās, tad uzvara, turklāt ar lielu pārsvaru būtu "Hamās" līderim. Interesanti, ka jaunākajā aptaujā šis atbalsts ne tikai nav krities, bet pat ievērojami pieaudzis.
Liela daļa palestīniešu atbalsta bruņotu cīņu pret okupāciju
Būtiski pieaudzis atbalsts tā saucamajam divu valstu risinājumam Gazas joslā. Divu valstu risinājums paredz neatkarīgas palestīniešu valsts izveidošanu vismaz divās no trim okupētajām teritorijām – Rietumkrastā un Gazas joslā. 62% kara plosītajā Gazā tagad to atbalstītu iepretim 35% pērnā gada nogalē. Turpretim Rietumkrastā atbalsts šādam risinājumam arvien saglabājas vien 34% apmērā.
Vaicājot, kā palestīniešiem vislabāk panākt savus mērķus – izbeigt okupāciju un izveidot neatkarīgu valsti, caurmērā 25% palestīniešu Gazā un Rietumkrastā uzskata, ka tas jādara pārrunu ceļā.
Aptuveni 18% atbalsta miermīlīgu tautas pretošanās kustību, bet 46% bruņotu cīņu.
Te gan redzama atšķirība starp Rietumkrastu un Gazu. Ja vēl decembrī 56% gaziešu atbalstīja bruņotu cīņu, tad šobrīd atbalsts tai mazinājies līdz 39%, palielinoties atbalstam miermīlīgai tautas pretošanās kustībai.
Palestīniešu vidū ir milzīga neticība rietumvalstu atbalstam palestīniešu un Izraēlas miera procesā. 66% kopumā, bet 78% Rietumkrastā un 47% Gazā netic rietumvalstīm. It sevišķi Gazā salīdzinoši lielāka ticība vērojama ASV, Francijai un Kanādai.
