"Man ir prieks paziņot, ka Slovēnijas valdība šodien pieņēma pirmo un būtiskāko soli autonomas, neatkarīgas un suverēnas Palestīnas valsts atzīšanā. Esmu gandarīta, ka esam sākuši šo procesu, un ceru, ka tas tiks pabeigts pēc iespējas ātrāk. Mēs vēlamies beigt šausmas Gazā, panākt ilgstošu pamieru, vienošanos par gūstekņu atbrīvošanu, un, protams, izraēliešu drošību un mierīgu izraēliešu un palestīniešu līdzāspastāvēšanu. Šis pirmais solis ir jēgpilns un neatgriezenisks," viņa teica.
Martā Slovēnija, Spānija, Īrija un Malta kopīgā paziņojumā apliecināja, ka ir "gatavas atzīt Palestīnu", tiklīdz būs apstākļi valsts izveidošanai.
"Mēs turpinām sekot līdzi progresam saistībā ar miera sarunām, ķīlnieku atbrīvošanu un palestīniešu pašpārvaldes reformām, un, ja tas būs straujāks, mēs atzīšanas procesu varētu pabeigt ātrāk," sacīja premjers.
Slovēnija mudinājusi Izraēlu apturēt ofensīvu Gazas joslā un brīdinājusi, ka uzbrukums Rafahai var padziļināt humāno krīzi palestīniešu anklāvā.
Lai panāktu lēmuma apstiprināšanu parlamentā, pietiek ar vienkāršu balsu vairākumu. Goloba centriski kreisajai koalīcijai parlamentā ir 51 no 90 vietām.
Teju 60% slovēņu atbalsta Palestīnas valsts atzīšanu, bet 20% ir pret, aprīlī konstatēts laikraksta "Dnevnik" sabiedriskās domas aptaujā.
No 193 ANO dalībvalstīm Palestīnas valsti atzinušas 137, liecina palestīniešu apkopotie dati.