ĪSUMĀ: 

• Eiropas Komisija iesaka uzsākt sarunas ar Ukrainu un Moldovu par pievienošanos ES.
• Par sarunu uzsākšanu vēl 14. un 15. decembrī spriedīs ES Padomes sēdē. Ukraina cer, ka sarunas sāksies jau 2024. gada sākumā.
• Daļa bloka valstu, piemēram, Francija un Portugāle, ierosina "pakāpenisku" Ukrainas pievienošanos valstu blokam.
• Pērnā gada decembrī Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai atbalstīja 79% ukraiņu.
• 60% ukraiņu gan esot gatavi lēnam iestāšanās procesam, lai Ukraina sarunās varētu pilnvērtīgi aizstāvēt savas intereses.

Eiropas Komisija trešdien pieņēma 2023. gada paplašināšanās dokumentu kopumu, kurā sniegts detalizēts novērtējums par pašreizējo stāvokli un panākumiem, ko Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Serbija, Turcija un pirmo reizi – arī Ukraina, Moldova un Gruzija ir sasniegušas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.

Īpaša uzmanība ziņojumā tika pievērsta progresam, kas panākts, īstenojot pamatreformas, kā arī sniegtas skaidras norādes par turpmāko reformu prioritātēm, vēstīja Eiropas Komisija.

Vēl pirms tika paziņots lēmums, izdevums "Politico" vēstīja, ka zaļā gaisma Ukrainai un Moldovai, visticamāk, tika piešķirta ar nosacījumu, ka šīs valstis veiks nepieciešamās tiesiskuma reformas.

Arī paziņojumā presei Eiropas Komisija norādīja, ka sarunu plānu iezīmēt varētu tad, kad Ukraina un Moldova būs paveikušas atsevišķus svarīgus uzdevumus. Komisija līdz 2024. gada martam ziņos Eiropas Padomei (EP) par abu valstu sasniegto progresu.

"Ukraina turpina sastapties ar milzīgām grūtībām un traģēdiju, ko izprovocēja Krievijas karš. Bet ukraiņi tik un tā veic dziļas reformas savā valstī, kaut gan viņi cīnās karā par savu izdzīvošanu. Savukārt Moldova sastopas nevis ar tradicionālu karu, bet gan ar nemitīgiem mēģinājumiem destabilizēt tās demokrātiju. Tā cieš arī no Ukrainas kara sekām. Bet, gluži kā Ukraina, arī Moldova ir veikusi ievērojamas reformas," sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Gruzijas gadījumā, ņemot vērā jau panāktos rezultātus, EK ieteikusi valstij piešķirt kandidātvalsts statusu ar nosacījumu, ka tiks veikti vairāki līdz šim rekomendētie pasākumi.

Savukārt Bosnijai un Hercegovinai aizvien jāturpina darbs, lai izpildītu galvenos uzdevumus, kas izklāstīti Eiropas Komisijas atzinumā par tās pieteikumu dalībai ES.

"Paplašināšanās ir ļoti svarīga Eiropas Savienības politika. Savienības pabeigšana ir vēstures aicinājums, mūsu Savienības dabiskais horizonts. Mūsu Savienības izveides pabeigšanai ir arī spēcīga ekonomiska un ģeopolitiska loģika. Iepriekšējās paplašināšanās ir pierādījušas milzīgos ieguvumus gan tām valstīm, kas pievienojās ES, gan pašai Savienībai. Mēs visi esam ieguvēji," teica EK prezidente.

Eiropas Komisijas rekomendācija – tikai viens solis garā ceļā uz dalību Eiropas Savienībā

Trešdienas paziņojums gan ir tikai viens solis uz priekšu Ukrainas ceļā uz uzņemšanu ES. 14. un 15. decembrī norisināsies Eiropadomes sanāksme, kurā tiks lemts par uzņemšanas sarunām ar Ukrainu. 

Ukraina gan cer, ka šīs sarunas varētu sākties jau 2024. gada sākumā.

Šī gan ir tikai Eiropas Komisijas rekomendācija, un lēmums par sarunu uzsākšanu jāpieņem dalībvalstu vadītājiem. Lēmumam jābūt vienprātīgam, un šobrīd nav skaidrs, kā rīkosies prokremliski noskaņotie Ungārijas un Slovākijas līderi.

Ungārijas premjers Viktors Orbāns draudējis dalību bloķēt, aizbildinoties ar Ukrainas nepienācīgo attieksmi pret valsti apdzīvojošo ungāru minoritāti. Savukārt Slovākijas premjers Roberts Fico paudis bažas par korupciju.

Tas, kad Ukraina kļūs par ES dalībvalsti, būs atkarīgs galvenokārt no Ukrainas pašas progresa, taču arī atsevišķas dalībvalstis var savu politsku apsvērumu dēļ procesu kavēt. Tāpēc parasti šādas sarunas aizņem gadus, ja ne desmitgades.

Lai arī Ukraina kandidātvalsts statusu ieguva paātrinātā tempā, attiecībā uz reformām atlaides netiek dotas. Turklāt dalībvalstis ir piesardzīgas par Ukrainas uzņemšanu, kamēr notiek karš.

Pārrunas par iestāšanos Eiropas Savienībā gan var ilgt gadiem. Kā piemēru "Politico" minēja Turciju, ar kuru sarunas tika uzsāktas jau 2005. gadā, taču šobrīd esot teju apstājušās.

Lai arī ES politiķi par to, kad Ukrainu varētu uzņemt ES, runā izvairīgi, Eiropas Savienības Padomes prezidents Šarls Mišels aicināja to paveikt līdz 2030. gadam.

Daļa bloka valstu, piemēram, Francija un Portugāle, ir arī ierosinājušas "pakāpenisku" Ukrainas pievienošanos ES. Tā varētu būt gan sākotnēja pievienošanās muitas vai monetārajai savienībai, vai piekļuve vienotajam tirgum, ko varētu pāātrināt, vispirms izslēdzot pārtikas un lauksaimniecības nozari.

Ko vēlas ukraiņi?

Briseles lēmums Ukrainā bija ilgi gaidīts. Ambīcijas par dalību Eiropas Savienībā ukraiņi izteica jau pirms desmit gadiem, kad tā laika prezidenta Viktora Janukoviča lēmums tuvoties nevis Eiropai, bet Krievijai, izraisīja masu protestus, kuros ukraiņi arī ziedoja dzīvību par savu taisnību.

"Pirms 10 gadiem notika Maidana protesti, kuros uz cilvēkiem šāva par to, ka viņi bija ietinušies Eiropas karogos. Un tagad, desmit gadus vēlāk, pienākusi vēsturiska diena, kad Komisija rekomendē Ukrainas dalības sarunu uzsākšanu," norāda fon der Leiena.

"Šodien Ukrainas un visas Eiropas vēsture ir spērusi pareizo soli. Neskatoties uz sarežģījumiem, mēs ejam uz priekšu.

Mūsu valstij  ir jābūt Eiropas Savienībā. Mēs to esam pelnījuši, jo pat kara laikā turam solījumus un veicam reformas," norāda Zelenskis.

Krievijas pilna mēroga iebrukums valstī ir ievērojami pastiprinājis ukraiņu vēlmi pievienoties ES. Ja 2018. gadā pievienošanos valstu blokam atbalstīja 52% ukraiņu, tad 2022. gada decembrī tie bija jau 79%, liecina projekta, kura mērķis ir stiprināt sabiedrības līdzdalību Eiropas integrācijas reformu īstenošanā Ukrainā, "Pilsoniskā sinerģija" veiktās aptaujas dati.

Savukārt Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta (KIIS) septembrī veiktā aptauja liecināja, ka 60% ukraiņu pat esot gatavi lēnam sarunu procesam par iestāšanos ES, lai Ukraina sarunās varētu pilnvērtīgi aizstāvēt savas intereses. 

Saskaņā ar aptaujas datiem tikai 27% ukraiņu dotu priekšroku paātrinātam integrācijas procesam ES un atbalsta visu ES tiesību aktu un prasību apstiprināšanu, vēstīja medijs "Radio Brīvība/Radio Brīvā Eiropa".

Aptaujā arī noskaidrots, ka tikai 22% respondentu piekrīt tam, ka Ukraina jau ir gatava pievienoties ES, savukārt 43% ir pārliecināti, ka ir nepieciešamas turpmākas reformas. 

Tikmēr katrs ceturtais kopumā uzskatīja, ka Ukraina vispār nav gatava pievienoties ES.

Vienlaikus noskaidrots arī, ka 77% respondentu ir svarīgi, lai Ukraina būtu daļa no ES, kamēr 8% to neuzskatīja par ko būtisku.

Eiropas Komisijas prezidente: Ukraina jau izpildījusi vairāk nekā 90% bloka prasību

Šī ir pirmā reize, kad Eiropas Komisija devusi zaļo gaismu iestāšanās sarunām, vēl pirms valsts izpildījusi visus nosacījumus. Kā apliecinājums tam, ka uzsāktā ceļa virziens ir pareizs – panākts progress tieslietu sistēmas reformā, cīņā pret naudas atmazgāšanu un citās jomās.  Tāpat bez ievērības nav palikusi Zelenska uzsāktā kampaņa pret korupciju arī augstākajos varas līmeņos.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena aizvadītajā nedēļas nogalē paziņoja, ka Ukraina "jau ir izpildījusi vairāk nekā 90% bloka prasību".

Lai arī pastāv zināmas bažas, ka "90 procenti" nav 100, Ukrainas avoti ziņu aģentūrai "Euronews" norādīja, ka no procesā iesaistītajām pusēm dzird "pozitīvas noskaņas", kas saistītas ar valsts uzņemšanu ES.

Kā vēl neatrisinātas problēmas valstī Eiropas Komisijas prezidente minēja korupcijas apkarošanas pastiprināšanu, to, ka valstī vēl jāpieņem interešu pārstāvniecības atklātības jeb tā dēvētais lobēšanas likums, kā arī  nepieciešams ieviest stingrākus noteikumus aktīvu deklarēšanā, vēstīja ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz amatpersonas teikto.

Tāpat viņa norādīja, ka Ukrainai ir jāpievēršas Venēcijas komisijas (Eiropas Padomes padomdevējas iestādes, kas ir Eiropas tiesību uzraugs) ieteikumiem par mazākumtautību tiesību aizsardzību, tostarp izglītības jomā.

Budapešta, kas ir sūdzējusies par Ukrainas attieksmi pret etniskajiem ungāriem, ir aktualizējusi šo jautājumu.

Eiropas Komisijas vadītāja gan pauda pārliecību, ka Ukraina drīz pabeigs atlikušos soļus un virzīsies uz priekšu ceļā uz ES.

"Jūs cīnāties eksistenciālā karā un vienlaikus dziļi reformējat savu valsti," fon der Leiena sacīja preses konferencē Kijivā, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Tikmēr Zelenskis atbildēja, ka Ukraina izpildīs nosacījumus un ka pozitīvs ES lēmums dos jaunu motivāciju viņa valstij un karaspēkam.

"Eiropā nebūs pelēko ģeopolitisko zonu. Mēs nodrošināsim jaunu pamatu Ukrainas un visu Eiropas valstu izaugsmei un attīstībai. Mēs garantēsim mūsu valstij un pilsoņiem reālu ekonomisko un sociālo drošību," viņš teica.

Sarunas par dalību blokā parasti ilgst gadiem, stingri pārliecinoties, vai  kandidātvalstis atbilst ES noteiktajiem juridiskajiem un ekonomiskajiem kritērijiem. Tāpat ES ir piesardzīga, uzņemot valsti, kurā notiek karš.