Krievija gatavojas ilgtermiņa karam
Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"
Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.
Ne viens vien eksperts atzinis, ka viens no Krievijas vadoņa Vladimira Putina mērķiem ir stiept karu garumā, cerot, ka tādējādi attīstīsies nekārtības ASV iekšpolitikā un saruks Ukrainai atbalsts Eiropā.
"Viņam gribas stiept gumiju garumā, bet cik ilgi viņš to var? Tas varbūt nav īsti zināms fakts, jo mēs runājam par to, kas morāli ir zaudējums, cik daudz mēs varam to panest mūsu pusē, bet tie paši jautājumi attiecas arī uz otru pusi," pauda Bērziņa.
Vienlaikus viņa atzina, ka cilvēka dzīvība Krievijas politikā nav tik liela vērtība kā Rietumos un Ukrainā, tāpēc, no šāda aspekta raugoties, Krievijai karu turpināt nav problēmu. Kā vēsta slavenais teiciens – "krievu sievietes piedzemdēs vēl".
Krievija nupat pieņēmusi jauno budžetu, kurā militārais budžets, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ir palielināts par 68%. Nākamajā gadā 6% no Krievijas iekšzemes kopprodukta tiks atvēlēti tieši militārajai sfērai.
"Krievija netaisās tuvākajā laikā piekāpties. Ņemot vērā, ka arī sabiedrības līmenī ir liels atbalsts karam, Krievija uzskata, ka tā var to turpināt, ka sabiedrība varēs to panest," atzina Bērziņa.
Milzīgo aizsardzības tēriņu un sankciju dēļ dzīves kvalitāte Krievijas lielajās pilsētās nekrītas pietiekami dramatiski, lai iedzīvotājos izsauktu vēlmi protestēt. Turklāt daudzi cilvēki, kuri ar karu nebija apmierināti, no Krievijas vienkārši ir aizbraukuši.
"Tāpēc, manuprāt, lielas pārmaiņas Krievijā tuvākajā laikā nevar gaidīt. Jautājums ir, kas notiek ar tēriņiem mūsu pusē, NATO valstīs? Ja skatās, piemēram, Baltijas valstīs lielāki tēriņi, protams, ir tad, kad ir lieli iepirkumi, un lieli iepirkumi nāk, tas viss ies uz augšu. Protams, ir ļoti skaidrs, kāpēc mums ir nepieciešamas raķetes, pretgaisa aizsardzības sistēmas un robežas stiprināšanas pasākumi, jo tas ir mūsu izdzīvošanas jautājums. Ja skatāmies uz Poliju, tur [aizsardzībai] atvēlēs 4% no IKP, bet tie nav 6%. Visur [finansējums aizsardzībai] būtu jāceļ," vērtēja Bērziņa.
Viens no indikatoriem par to, vai valstī iestājies nogurums no kara, ir tieši aizsardzības budžets. Bez vismaz 2% aizsardzības budžetam vēl īpaši svarīgi ir tas, vai tiek pietiekami ieguldīts militārajā ražošanā, lai mums būtu augstāka gatavība, lai mums būtu spējas palīdzēt gan Ukrainai, gan pašiem sev.
"Tur ir jautājums, kādi ir iepirkumi, kādi ir ieguldījumi, kā ceļas faktiskās [aizsardzības] spējas. Tāpēc, ka tos 2% var samaksāt dažādi, var pensijās, piemēram, izmaksāt, bet svarīgi ir ieguldīt tieši spējās. Vēl indikatori ir, kur veras vaļā jaunas ražotnes, kur paplašina ražošanu, kur kaut kas faktiski notiek? Tagad tas ir sasparojies.
Latvija dara daudz. Latvija varbūt šobrīd nevar samaksāt tos 4%, Polija ir lielāka, Polija var vairāk, bet Latvija dara daudz, daudz vairāk nekā gandrīz visas citas valstis," secināja Bērziņa.
Iekšējās nekārtības ASV
"Vašingtonā notiek lielas nekārtības, īpaši Kongresa apakšpalātā. Kongresā ir divas palātas. Senātā viss vēl plus/mīnus ir kārtībā. Senātu kontrolē demokrāti, bet arī republikāņi, kuri ir Senātā, ļoti atbalsta Ukrainas aizsardzību, ir tādi tradicionālāki republikāņi. Pārstāvju palāta jeb apakšpalāta – tur ir nekārtības. Pārstāvju palātu it kā kontrolē republikāņi, bet galēji labējā daļa no Republikāņu partijas, kas sevi uztver par brīvības grupējumu, kā brīvība no valdības, brīvība no valstas iekārtas, tie gāza spīkeru," skaidro Bērziņa.
Pirmo reizi ASV vēsturē republikāņi paši ir gāzuši savu spīkeru. Amatā šobrīd atrodas pagaidu spīkers, un labākajā gadījumā tikai nākamajā nedēļā notiks balsojumi par nākamo kandidātu. Svarīgi, lai amatā ir nonāk kāds, kuram ir reāls atbalsts.
Galēji labējie republikāņi ASV politikā bieži rada bažas, jo ir pret, viņu izpratnē, līdzekļu izšķiešanu ārpus Amerikas, tostarp palīdzības sniegšanu Ukrainai. Līdz šim gan šie politiķi uzskatīti par izņēmumu un minoritāti bez reālas ietekmes. Šis notikums liek domāt par pretējo.
"Tā ir minoritāte, kura var daudz ko arī ietekmēt. Ja mēs skatāmies uz absolūtām balsīm, pieaug neapmierinātība ar tēriņiem, kas saistīti ar Ukrainu. Ja iepriekš bija 70 republikāņi, kuri balsoja pret Ukrainas finansējumu, pēdējā laikā tie ir vairāk nekā simt.
Bet joprojām ir vēl simtiem demokrātu un republikāņu, kuri atbalsta [Ukrainu]. Tagad būs cīniņš republikāņu pusē starp radikāliem un tādiem centriskākiem, tradicionālākiem Buša vai Reigana ēras republikāņiem, kuri grib lielāku Amerikas varu un spēku pasaulē, kuriem interesē tas, kas notiek pasaulē," skaidroja Bērziņa.
Tās ir lielas iekšējās nekārtības, kurām var būt reāla ietekme uz karu Ukrainā, atzina eksperte.
"Šobrīd visi Amerikas miljardi [kas piešķirti Ukrainai], lielākā daļa no tiem, ir iztērēti. Ir palikuši pieci miljardi neiztērēti no Pentagona budžeta. Ar to varētu pietikt sešiem mēnešiem. Mēs nevaram gaidīt 13 mēnešus līdz vēlēšanām Amerikā, kad varbūt būs lielāka skaidrība, kurā virzienā Amerika ies," norādīja Bērziņa.
Tāpēc šobrīd ir ļoti būtiski, ka ASV pēc iespējas ātrāk tomēr pieņem nepieciešamos tiesību aktus un piešķir budžeta līdzekļus atbalstam Ukrainai. Arī ASV prezidenta politiskā retorika šajā jautājumā nemainās.
"Baltais nams joprojām ļoti optimistiski uztver to, ka finansiālais atbalsts vēl būs un, protams, to arī vēlas. Politiskā vēlme atbalstīt Ukrainu ir milzīga, un pastāv uzskats, ka tāpēc, ka vairākums Kongresā tomēr atbalsta Ukrainu, ar laiku tur nokļūs pie pareizajiem balsojumiem un pie finansējuma," skaidroja Bērziņa.
