"Zviedrijā ir spēcīga aizsardzības rūpniecība, unikāla ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kas vērsta pret Krieviju, un tā ļauj sniegt atbalstu Somijai un Baltijas valstīm. Līdz ar Zviedrijas iestāšanos Baltijas jūra faktiski kļūst par NATO ezeru," secina Voidžers.
"Šī ir viena no lielākajām NATO un Rietumu demokrātijas uzvarām, jo mēs cenšamies sakaut Krieviju un Putina agresiju visā pasaulē un īpaši Austrumeiropā.
Zviedrijā ir labi sagatavoti iedzīvotāji, un es zinu, ka viņi tagad tiek vairāk iesaistīti civilajā aizsardzībā. Visos līmeņos – stratēģiskajā, operatīvajā un taktiskajā – tā ir liela priekšrocība aliansei. Es saskatu tikai ieguvumus no viņu pievienošanās NATO," sacīja Voidžers.
Zviedrijas valdības pārstāvji ceturtdien Vašingtonā parakstīja dokumentus par Zviedrijas uzņemšanu NATO, tādējādi Zviedrija ir kļuvusi par Ziemeļatlantijas alianses 32. dalībvalsti. Pirmdien pie NATO galvenās mītnes Briselē svinīgi tiks pacelts Zviedrijas karogs.
Baltijas Aizsardzības koledžas rīkotajā konferencē Tartu piedalās arī Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs, kurš uzsvēra, ka vienota transatlantiskā alianse ir ASV interesēs.
Tādēļ maz ticams, ka gadījumā, ja ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēs Donalds Tramps, ASV varētu izstāties no Ziemeļatlantijas alianses, uzskata Pevkurs.
"ASV ir nepieciešama Eiropa tikpat ļoti, cik Eiropai ir nepieciešamas ASV. Mēs esam vajadzīgi viens otram. Tāpēc NATO devīze ir "kopā spēcīgāki"," norāda Pevkurs.
"Putina mērķis ir šķelt mūs. Viņš nevēlas Ukrainas teritoriju. Viņa mērķis ir pilnīgi cits – pazemot Rietumus un demontēt NATO, lai mēs nonāktu situācijā, kad esam atšķelti viens no otra. Tāds ir Putina mērķis. Protams, viņš arī vēlas iekļūt vēstures grāmatās kā pēdējais Krievijas cars," sacīja Pevkurs.
