Pagaidu osta palielinās humānās palīdzības apjomu palestīniešiem par "simtiem papildu kravas automašīnu" dienā, apgalvoja amatpersonas. Baidens gan arī norādīja, ka šī iecere neietvers ASV karaspēka izvietošanu Gazā.
ANO jau vairākkārt brīdinājusi par draudošo badu Gazas joslas ziemeļos, kur aptuveni 300 000 cilvēku dzīvo bez pārtikas un tīra ūdens. No pārtikas un ūdens trūkuma pēdējo dienu laikā šajā teritorijā miruši vismaz 20 cilvēki.
Aizvadītajā nedēļas nogalē ASV arī sāka piegādāt palīdzību Gazas joslai, pārtikas kravas nometot no lidmašīnām.
Taču jaunākie Vašingtonas plāni paredz izbūvēt ostu. Tās celtniecību uzņēmušies ASV militārie spēki un projekts ietvers pagaidu piestātni, lai no kuģiem jūrā uz krastu nogādātu humānās palīdzības preces, vēstīja britu raidsabiedrība BBC.
ASV amatpersonas apgalvoja, ka ostas būvniecība varētu noritēt vairākas nedēļas un tā varēs uzņemt lielus kuģus, kas vedīs pārtiku, ūdeni, medikamentus un pagaidu patversmes.
Sākotnējie sūtījumi ieradīsies caur Kipru, kur notiks Izraēlas drošības pārbaudes. Gazas joslu no Kipras šķir ap 400 km pāri Vidusjūrai. Tagad abas vietas savienos ilgi gaidītais humānās palīdzības koridors.
Vienlaikus nav skaidrs, kas uzbūvēs molu vai nodrošinās iedzīvotājiem palīdzību uz sauszemes.
ASV armija izbūvēšot pagaidu piestātni, taču neviens tās karavīrs nesperšot kāju Gazas joslā. Par kravu uzņemšanu un tālāku nogādi iekšzemē parūpēsies sabiedroto militārpersonas, kā arī nevalstisko organizāciju un ANO brīvprātīgie.
"Pagaidu piestātne ļaus ievērojami palielināt humānās palīdzības apjomu, kas katru dienu nonāk Gazā," teica prezidents Baidens.
Viņš piebilda, ka Izraēlai ir "jādod savs ieguldījums", ļaujot teritorijā ievest vairāk palīdzības un "nodrošinot, lai humānās palīdzības darbinieki netiktu apdraudēti".
"Humānā palīdzība nevar būt otršķirīgs apsvērums vai kaulēšanās līdzeklis," viņš sacīja.
Izraēlas valdība gan ir uzsvērusi, ka šobrīd Gazas joslā nonāk vairāk humānās palīdzības nekā pirms kara sākuma aizvadītā gada oktobrī.
"Pēdējās divās nedēļās Gazas joslā katru dienu ir ieradušās vidēji 102 pārtikas kravas. Tas ir par gandrīz 50% vairāk nekā pirms tam, kad "Hamās" sāka karu 7. oktobrī," sacīja valdības preses sekretārs Eilons Levi.
Viņš piebilda, ka ir "nepatiesu ziņu plūdi" par to, ka Izraēla ierobežojot palīdzības piegāžu apjomu. "Nav nekādu ierobežojumu. Es atkārtoju: nekādu."
Levi sacīja, ka Izraēla pat mudina ziedotājvalstis sūtīt tik daudz pārtikas, ūdens, medikamentu un patvēruma aprīkojuma, cik tās grib.
ANO preses sekretārs Stefans Dižarriks, ceturtdien atbildot uz Levi trešdien teikto, sacīja, ka nepietiek tikai saskaitīt kravas mašīnas, kas šķērso robežposteņus. Gazas joslā šīs kravas ir jāpārvieto uz mazākām kravas mašīnām un tad jāizdala iedzīvotājiem, un tam ir vajadzīga koordinācija ar Izraēlas bruņotajiem spēkiem.
ANO Humānās palīdzības lietu koordinācijas birojs paziņoja, ka tikai puse no februārī plānotajām 224 palīdzības autokolonnām sasniedza rajonus, kuriem tās bija paredzētas, bet pārējām piegādēm pietrūka Izraēlas atbalsta.
Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena piektdien pauda cerību, ka jau svētdien varētu atklāt jaunu humānās palīdzības maršrutu pa jūru no Kipras uz Gazas joslu.
"Mēs esam ļoti tuvu tam, lai atvērtu šo koridoru un, cerams, ka to paveiksim jau šo svētdien," teica fon der Leiena pēc vizītes Kipras Larnakas ostā, kur viņa tikās ar Kipras prezidentu Niku Hristodulidi.
Iniciatīvu atbalsta ne tikai Eiropas Savienība, bet arī Lielbritānija, ASV un vairākas arābu valstis. Palīdzības ceļš varētu nodrošināt humāno kravu piegādi civiliedzīvotājiem Gazas joslā.
"Humānā situācija Gazā ir šausmīga. Nevainīgas palestīniešu ģimenes un bērni izmisīgi cer uz pamatvajadzību apmierināšanu. Mēs pieredzam humāno katastrofu Gazas joslā un esam kopā ar nevainīgajiem Palestīnas iedzīvotājiem," teica EK prezidente.
"Par spīti izaicinājumiem, un tas patiesi ir iedvesmojoši, mēs esam pavisam tuvu jūras ceļa atvēršanai. Cerams, jau svētdien. Un esmu gandarīta, ka pirmais izmēģinājuma brauciens notiks jau šodien."
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla izsludināja valstī karastāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki. Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi, kā arī ierobežojot humānās palīdzības piegādes.
Kopš oktobra sākuma Gazas joslā iekšēji pārvietoti līdz pat 1,9 miljoniem cilvēku. Liela daļa devušies uz teritorijas dienvidiem, daudzi meklē patvērumu slimnīcās. Konflikta laikā nogalināti arī vismaz 100 ANO darbinieki, kā arī aptuveni 50 žurnālisti.
Kopš 2023. gada oktobra sākuma Gazas joslā karadarbības dēļ bojā gājuši vairāk nekā 30 tūkstoši tās iedzīvotāju, apgalvo "Hamās" pārvaldītā Veselības ministrija.
Izraēlas intensīvajos uzlidojumos bojātas plašas apdzīvotas teritorijas Gazā – aptuveni puse ēku, tostarp skolas un medicīnas iestādes, zem kurām atradušies "Hamās" teroristu izveidotie tuneļi un komandcentri.
Telaviva apgalvo, ka cīņas Gazas joslā turpināsies, līdz teroristu grupējums "Hamās" tiks pilnībā iznīcināts, un vaino "Hamās" par slēpšanos aiz civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras vairoga.
Tikmēr starptautiskā sabiedrība vairākkārt aicinājusi Izraēlu maksimāli izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem un Gazas joslā ieviest humānās pauzes.
