Ievēlēšanas gadījumā Mišels būs spiests pamest Eiropadomes vadītāja amatu jau jūlija vidū, nevis novembra beigās.
Tas uzliek spiedienu uz Eiropas Savienības valstu līderiem vienoties par vadošo amatu sadali pēc iespējas ātrāk, jo citādi lielāku lomu ES lēmumu pieņemšanā varētu spēlēt Ungārijas premjers Viktors Orbāns, kurš pazīstams ar savu eiroskeptisko nostāju.
2024. gada otrajā pusgadā Ungārija būs ES prezidējošā valsts. Ja līdz Mišela demisijai nebūs atrasts jauns Eiropadomes vadītājs, tieši Orbāns pildīs viņa pienākumus.
Orbāns tiek uzskatīts par Krievijas vadoņa Vladimira Putina tuvāko sabiedroto Eiropas Savienībā; decembrī tieši viņš nobremzēja 50 miljardu eiro vērtas ES palīdzības piešķiršanu Ukrainai.
48 gadus vecais Mišels pirms kļūšanas par Eiropadomes vadītāju bija Beļģijas premjerministrs.
"Ir būtiski, lai 2024. gadā mēs aizstāvētu stabilu un stipru Eiropu, kas aizsargā savus pilsoņus. Mēs labi apzināmies, kādi draudi pastāv. Karš pret Ukrainu atstāj ietekmi uz Eiropu. Mēs redzam arī nestabilitāti Tuvajos Austrumos. Mēs redzam arī cik svarīgi ir strādāt Eiropas ekonomiskās attīstības veicināšanai, lai nodrošinātu, ka klimata un digitālā pārēja notiek veiksmīgi, kā arī aizstāvētu Eiropas ģeostratēģiskās intereses," uzsver Mišels.
"Jūnijā, īsi pēc vēlēšanām, valstu vadītāji jebkurā gadījumā ir ieplānojuši izvēlēties manu pēcteci pašreizējā amatā. Tādēļ jautājums ir tikai par to, lai mans pēctecis uzsāktu darbu nedaudz ātrāk."
