Pēc Padomju Savienības sabrukšanas Krievijā nacisma sagrāves diena jeb Uzvaras diena 9.maijs no ģimenes varoņu pieminēšanas svētkiem kļuva par valsts svētkiem, ar kuru palīdzību vara vēlas konsolidēt sabiedrību, un līdz ar to arī Latvijā mainījās šīs dienas norise, Latvijas Radio raidījumā "Aktuālais temats" pauda vēsturnieki.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis atgādināja, ka pēc Padomju Savienības sabrukuma Krievija meklēja identitāti, prezidenta Borisa Jeļcina laikā bija mēģinājums kritiski vērtēt padomju laikus un bija idejas par Krievijas dienu 12.jūnijā, vēlāk arī par samierināšanās dienu 7.novembrī, bet tas īsti nenostrādāja.
Un šajos identitātes un konsolidācijas meklējumos valsts izvēlējās tādu vēstures notikumu, kas ir pārbaudītā vērtība un kas var apvienot sabiedrību, norādīja Lerhis.
Arī Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Valdis Kuzmins sacīja, ka jebkurai valstij nepieciešami savi dibināšanas svētki, un katrai valstij šādi svētki ir. Piemēram, Padomju Savienībai tie bija Oktobra revolūcijas svētki 7.novembrī.
Pēc PSRS sabrukuma Krievija netika dibināta, tā nevarēja pasludināt neatkarību no PSRS, bet valsti vienojošie svētki bija jāatrod, un par tādiem kļuva 9.maijs, pauda Kuzmins.
Kuzmins gan nedomā, ka Latvijā 9.maijā svinēšana bez šīs dienas īpašās nozīmes Krievijā varētu izsīkt, jo šīs dienas atzīmēšana daudziem Latvijas krieviem ir ģimenes tradīcija.
Arī Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins ("Saskaņa") norādīja, ka viņam 9.maijs ir tikai ģimenes vēstures piemiņas diena.
"Mēs to nedarām [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina dēļ, ne jau tāpēc, ka Putins liek mums svinēt, [..] politisko zemtekstu es Rīgā nejūtu," sacīja Mamikins.
Kuzmins gan atgādināja, ka pēdējo gadu laikā ļoti mainījies tas, kā šī tradīcija izskatās, un tas ir saistīts ar to, ka mainījusies šīs dienas nozīme pašā Krievijā – kādreiz tie bija ģimenes svētki, tagad tie ir valsts svētki.
"Situācijā, kad ģimenē vairs nav tā cilvēka, kas karoja un kuru godināja, neizbēgami akcents pārceļas no pieminēšanas uz svinēšanu," sacīja Kuzmins.
Arī ceturtdien Kara muzejā notikušajā konferencē, kas bija veltīta 9.maija nozīmei Krievijā un Baltijā, skaidrojot iemeslus, kāpēc Krievija cenšas Baltijā un citās bijušajās padomju republikās nostiprināt savu viedokli par Otrā pasaules kara vēsturi, eksperti secināja - tas tiek darīts, lai novērstu uzmanību no problēmām pašā Krievijā. Turklāt, jau kopš PSRS sabrukuma Maskava meklē ideoloģiju, kas apvienotu Krievijas sabiedrību.
Lerhis konferencē uzsvēra - lai novērstu Otrā pasaules kara vēstures politizēšanu, vajadzīgas plašas diskusijas sabiedrībā par traģiskajām vēstures lappusēm, ir jāsaista abu pušu veterāni, un jāturpina saliedēt sabiedrību.
"Lielākā daļa no 9. maija svinētājiem ir ienācēji pēc 1945. gada maija. Viņi jau maz ko zina par to, kāda bija tā laika Latvija, pirmajā neatkarībā. Viņi nevar redzēt to starpību, kas tika sagrauts, ietekmēts, deportēts," pauda vēsturnieks.
Arī Igaunijā svin 9. maiju, tomēr pie Bronzas kareivja pēdējos gados pulcējas vien daži tūkstoši cilvēku. Igauņu mediju eksperts Pauls Rebane norādīja - ja šo datumu izbeigtu politizēt, ar laiku to atcerētos tikai vēsturnieki.
"Ja nebūtu aktīva propagandas atbalsta no Maskavas puses, viss notiktu mierīgi. Cilvēki saprot, ka krievu tautības iedzīvotājiem šie svētki ir nozīmīgi," pauda Rebane.
Tikmēr Ukrainā karš Donbasā, draudi valsts drošībai un teritoriālai vienotībai ir apvienojis Ukrainas iedzīvotājus, un strīdu par Uzvaras dienu vairs neesot.
"Ukraiņu pretošanās kustība ir atzīta par karojošo pusi Otrajā pasaules karā. Daudzi var būt neizprot šo situāciju, bet konflikta sabiedrībā šī iemesla tiešām nav. Mēs drīzāk baidāmies no provokācijām, kas var notikt 8. un 9. maijā, lai mākslīgi izraisītu spriedzi, lai iestāstītu sabiedriskajai domai postpadomju telpā un pasaulē, ka Ukrainā notiek šķelšanās," skaidroja Ukrainas politoloģe Oļesja Jahno-Belkovska.
Otrā pasaules kara beigas Ukrainā atzīmē divas dienas - 8. un 9.maijs ir pasludinātas kā valsts svētku dienas.
Pēdējos gados Rīgā sabiedriskā organizācija "9.maijs" rīko vērienīgus pasākumus 9.maijā, kad Krievija svin Uzvaras dienu pār nacismu. Pārējās Rietumeiropas valstis Otrā pasaules kara beigas svin 8.maijā, un 9.maija pasākumi Uzvaras parkā raisījuši pretrunīgus viedokļus.
