Līdz šim Ungārijas premjers Viktors Orbāns bijis vienīgais disidents Eiropas Savienības līderu saimē – gan attiecībā uz atbalstu Ukrainai, gan iebilstot pret sankcijām Krievijai. Tagad pēc atgriešanās Slovākijas premjera amatā viņam pievienojies arī Roberts Fico.
Slovākija apturēs militāro palīdzību Ukrainai
Fico priekšvēlēšanu kampaņas galvenais solījums bija pārtraukt militāro atbalstu Ukrainai. No tā viņš nav atkāpies arī pēc stāšanas amatā.
Tas radījis satraukumu lielā daļā Rietumu pasaules – vai netiks iedragāta jau tā trauslā vienotība palīdzībā Ukrainai?
Kā norāda Slovākijā dzimušais un Londonā mītošais politikas eksperts Mihals Ovadeks, Slovākijas paziņojums par militārās palīdzības pārtraukšanu var arī nenozīmēt pilnīgas militārā atbalsta beigas.
"Tas, ko Fico domāja ar militāro palīdzību, varētu būt par nozīmīga ekipējuma nodošanu, kā lidmašīnas vai tanki, kuru Slovākijas krājumos tāpat nav daudz. Tāpēc vairāk jautājums ir par munīciju un mazāku ekipējumu, un šajā gadījumā Slovākija var turpināt to darīt caur uzņēmumiem, kuriem ar Ukrainu ir privāti līgumi. Tāpēc Fico var izmantot šo argumentu, lai teiktu – valdība nekādu palīdzību nesniedz. Bet tāpat tā var turpināties."
Orbānam un Fico nav tik lielas ietekmes
Fico arī izteicis skepsi par papildu ES finansiālo palīdzību Ukrainai, norādot, ka tā ir viena no korumpētākajām valstīm pasaulē. Līdzīgi domā arī Orbāns, kurš vairākkārt šo palīdzību bloķējis. Tāpat abi iebilduši arī pret ES papildu sankcijām pret Krieviju.
Ungārija arī vēl joprojām kavē Zviedrijas pievienošanos NATO, kā arī iebilst pret iespējamo Ukrainas uzņemšanu aliansē.
Lai arī Orbāna un Fico apvienošanās nav labas ziņas Ukrainai, viņu ietekmi tomēr nevajadzētu pārspīlēt, norāda Ovadeks.
"Viņiem ir jābūt pragmatiskiem, jo viņi abi pārstāv salīdzinoši mazas valstis, ir atkarīgi no citiem, nevar tiekties pēc savām ideoloģiskajām interesēm, neapzinoties savas varas robežas. Protams, viņi iedragā ES vienotību, bet ir tomēr atšķirība, vai to dara Orbāns un Fico ar kopējo iedzīvotāju skaitu – padsmit miljoni vai tā ir, piemēram, tik liela valsts kā Polija."
Krievijas naudas ietekme
Tupretim CEPA analītiķis Nikolā Tenzers uzskata, ka Orbāna un Fico radītie draudi netiek uztverti pietiekami nopietni. Atsevišķus riskus rada arī abu valstu dalība NATO.
"Domāju, ka tas rada sarežģītu situāciju, ja Krievijas "Trojas zirgi" ir Eiropas Savienībā un NATO. Jo ES viņi kavē visu Ukrainai sniegto atbalstu, kā arī iebilst Krievijas sankcijām. NATO savukārt notiek izlūkinformācijas apmaiņa, un tur ir jābūt pilnīgai uzticībai starp dalībvalstīm."
Orbāns nesen Ķīnā tikās ar Putinu, Ungārijas ārlietu ministrs viesojies Baltkrievijā pie Lukašenko. Arī Fico nav skopojies ar prokremliskiem vēstījumiem.
Ko gan Ungārijas un Slovākijas līderi iegūst no šādas izpatikšanas Krievijai?
"Tā ir vispārzināma populistu nostāja – pret demokrātiju, pret eliti, pret likuma varu. Bet kas ir vēl svarīgāk – nauda," norāda Tenzers.
"Zinām, ka Ungārijā ir daudz krievu naudas, Krievija palīdzēja Fico partijai vēlēšanās. Un ES neattiecas pietiekami nopietni pret šo korupciju, kas saistīta ar ārvalstu ietekmi."
Sagaida pragmatisku politiku
Orbāna tikšanās ar agresorvalsts Krievijas vadoni Putinu izraisīja nosodījumu daļā Eiropas, tomēr novērst šādu provokatīvu uzvedību nav Eiropas līderu varā.
"Ir ļoti sarežģīti gan ES, gan NATO izraidīt kādu dalībvalsti vai izvirzīt viņu dalībai nosacījumus. ES var sodīt, piemēram, par likuma varas neievērošanu valstī, bet viņi ir bijuši piesardzīgi tajā pret Budapeštu, jo tas var rezultēties ar šantāžu. Kaut vai par to pašu atbalstu Ukrainai," atzīst Tenzers.
Ovadeks uzskata, ka abi līderi patiesībā ir pragmatiskāki rīcībā nekā izteikumos. Lai arī Orbāns kritizējis sankcijas pret Krieviju, viņš nekad nav uzlicis tām veto. To pašu Ovadeks sagaida arī no Fico – lai arī iespējama tirgošanās, galu galā gaidāma piekāpšanās Briselei.
