Vācija: Rietumbalkānu drošība un stabilitāte ir svarīga Eiropas Savienībai

Rietumbalkānu valstis ir pelnījušas spēcīgu atbalstu ceļā uz dalību Eiropas Savienībā (ES), pirmdien paziņoja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, norādot uz Maskavas radītajiem riskiem, kas apdraud reģiona stabilitāti.

Pirms došanās uz Melnkalni un Bosniju un Hercegovinu Bērboka sacīja, ka ES nevar atļauties tā dēvētās "pelēkās zonas" drošības jomā.

"Mēs nevaram pieļaut "pelēkās zonas" nekur Eiropā, un mums kopīgi ir jādara viss iespējamais, lai aizvērtu flangus, kurus Krievija var izmantot savai destabilizācijas, dezinformācijas un infiltrācijas politikai," uzsvēra Bērboka.

"Tas ietver arī atbalstu Rietumbalkānu valstīm, stiprinot to demokrātiskās institūcijas, uzlabojot to izturību un piedāvāt iedzīvotājiem ekonomiskās perspektīvas," piebilda Bērboka.

Melnkalne un Bosnija un Hercegovina, kā arī Albānija, Serbija, Ziemeļmaķedonija un Kosova veido Rietumbalkānu reģionu, kuru ES mudina turpināt reformas, kas nepieciešamas, lai integrētos 27 dalībvalstu politiskajā un ekonomiskajā savienībā.

Brisele uzskata, ka Melnkalnes progress pievienošanās procesā ir vislielākais, lai gan temps ir lēns.

Melnkalnes sarunas ar ES tika sāktas 2012. gadā. Pat visambiciozākie scenāriji neparedz jaunu dalībvalstu uzņemšanu ES līdz desmitgades beigām.

Bosnijai un Hercegovinai 2022. gada decembrī tika piešķirts ES kandidātvalsts statuss, taču iestāšanās sarunas vēl nav sāktas.

"Darīt visu iespējamo, lai atbalstītu sešas reģiona valstis ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai, ir kļuvis par ģeopolitisku nepieciešamību, jo īpaši ņemot vērā Krievijas brutālo imperiālismu," teica Vācijas ārlietu ministre, uzsverot, ka ES "kopīgs uzdevums ir piemērot bloku nākotnei, pie Eiropas galda novietojot vairāk krēslu".

Melnkalnes galvaspilsētā Podgoricā Bērboka tiksies ar premjerministru Milojko Spajiču, ārlietu ministru Filipu Ivanoviču un prezidentu Jakovu Milatoviču.

Premjerministrs Spajičs un prezidents Milatovičs vada Melnkalni kopš pagājušā gada un tāpat kā viņu priekšgājēji ir pauduši proeiropeiskus uzskatus. Tomēr Spajiču premjera amatā varēja ievēlēt tikai ar nelielu prokrievisku un proserbisku partiju atbalstu.

Vēlāk pirmdienas vakarā Sarajevā Bērbokai paredzēta tikšanās ar Bosnijas trīspusējās prezidentūras locekļiem, kā arī ar Kristiānu Šmitu, kurš vada starptautiskās kopienas pārraudzību pār mieru Bosnijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti