"Bild" apskatnieks Pēters Tīde, komentējot Krievijas rīcībā nonākušo Vācijas armijas virsnieku sarunu par raķešu "Taurus" izmantošanu triecienam pa Krimas tiltu, atgādināja par rietumvalstīs izplatītu teicienu, ka, "ja vēlies, lai kaut kas nonāk Maskavā, dodiet to vāciešiem".
"Rietumu sabiedroto neuzticība Vācijas izlūkdienestiem un politiķiem ir milzīga, un tā ir izveidojusies vēsturiski. Gandrīz 80 gadu laikā neviena Rietumu valsts nav tik intensīvi un sekmīgi pakļauta Maskavas izlūkošanai kā Vācija. Noslēpumi uz Maskavu vienmēr nonāk caur Vāciju," raksta Tīde.
Avots vienā no Vācijas izlūkdienestiem laikrakstam "Bild" pastāstīja, ka nemitīgo skandālu un noplūžu dēļ Rietumu izlūkdienesti jau gadiem ilgi viņiem neuzticas.
"Neviens no [ASV] CIP vai [Lielbritānijas] MI5 nenāk un atklāti nepasaka, ka mums vairs neuzticas. Tas ir pakāpenisks process: jūs tiekat aicināti mazāk, par svarīgām tikšanās reizēm, par noteiktiem tematiem jūs uzzināt tikai vēlāk," piemērus minēja avots.
"Izlūkdienestu pasaulē mēs tiekam uzskatīti par otrās šķiras cilvēkiem un pret mums attiecīgi izturas. Mēs neesam pirmajā līgā," atzina "Bild" sarunbiedrs no Vācijas izlūkdienestiem.
Kā iemeslu viņš minēja "pārmērīgu regulējumu". Piemēram, tikai ārējās izlūkošanas dienestu BND vien kontrolē līdz pat septiņām valdības aģentūrām.
"Katrā rietumvalstī partneru izlūkdienestu informācija ir aizsargāta. Pirms to izmantot tiesas lietās vai izmeklēšanas komisijās, ir jājautā izlūkdienestam, no kurienes informācija nāk. Slepena informācija pieder viņiem. Vācijā tā nav, mums tā nav aizsargāta, katrs noslēpums draud kļūt publisks. Mums ar to ir jāvēršas tiesās un komisijās – vispirms to regulēja tiesa, tagad – likums. Rezultātā mēs no saviem partneriem saņemam arvien mazāk informācijas, jo tā nav droša," paskaidroja avots.
Krievijas plašsaziņas līdzekļi piektdien izplatīja ierakstu ar vācu militāro virsnieku sarunu, kuras laikā citstarp tika apspriesta iespēja, ka no iznīcinātāja "Dassault Rafale" izšautās raķetes "Taurus" varētu izmantot triecienam pa Krimas tiltu.
Vācijas aizsardzības amatpersonu aptuveni 30 minūšu garās sarunas ierakstu piektdien publicēja Krievijas propagandas struktūras RT vadītāja Margarita Simonjana.
Nopludinātās sarunas sensitīvākajā daļā Vācijas gaisa spēku priekšnieks Ingo Gerharcs un brigādes ģenerālis Frenks Grēfe pārrunāja, vai raķetes varētu sasniegt tiltu, domājams, runājot par Krimas tiltu. Vācija apstiprināja, ka informācijas noplūde ir autentiska.
Bundesvēra slepenais dienests MAD ir uzsācis incidenta izmeklēšanu. Kā vēsta plašsaziņas līdzekļi, vācu virsnieki tikšanās laikā bijuši ļoti neuzmanīgi, jo izmantojuši nevis slepeno iekšējo armijas tīklu, bet gan audio un video konferenču platformu "WebEx", kuru ir viegli noklausīties.
"Incidents ir daudz vairāk nekā tikai gaisa spēku sektorā notikušas sarunas pārtveršana un publicēšana. Tā ir daļa no informācijas kara, kuru vada Putins. Par to nav šaubu," secina Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
"Tas ir hibrīduzbrukums, kura mērķis ir dezinformācija. Runa ir par šķelšanu. Runa ir par mūsu vienotības graušanu. Un attiecīgi mums uz to jāreaģē īpaši piesardzīgi, bet ne mazāk apņēmīgi."
Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS pirmdien ziņoja par Vācijas vēstnieka izsaukšanu, ko Berlīne noliedz.
"Patiesībā mūsu vēstnieks šorīt bija Krievijas Ārlietu ministrijā uz tikšanos, kas bija ieplānota jau kādu laiku. Šajā ziņā es varu atbildēt uz jūsu jautājumu, vai viņš tika izsaukts ar vienkāršu nē," vēsta Vācijas Ārlietu ministrijas runasvīrs Kristians Vāgners.
Sarunu noklausīšanās skandāls notiek laikā, kad Vācijas kanclers Olafs Šolcs turpina iebilst pret Vācijas "Taurus" raķešu piegādi Ukrainai, baidoties, ka tādējādi Vācija varētu tikt ierauta karā. Citi sabiedrotie gan Kijivai jau piegādājuši līdzīgas tāla darbības rādiusa raķetes.
