Astotdaļfinālā mūsējie trīs setos ar 0-3 atzina allaž spēcīgās Itālijas pārākumu, Latvijas izlases galvenajam trenerim Avo Kēlam daloties savās pārdomās par aizvadīto spēli un visu turnīru kopumā. „Vācija, Francija, Itālija – tās ir augstākās klases komandas pasaulē. Eiropā pilnīgi noteikti. Jo stiprāks pretinieks, jo vairāk jūt šo atšķirību meistarībā. Jāsaka, ka paši varam nospēlēt tik labi, cik ļauj pretinieks,” saka Kēls.
Latvijas izlase mača sākumā spēja līdzvērtīgi spēkoties ar saviem titulētajiem sāncenšiem, taču jau 1. seta vidū itāļi jūtami pielika, pārņemot iniciatīvu laukumā un mūsējiem nedodot reālas cerības ieķerties cīņā. 2. seta laikā itāļi pilnīgi visas mūsējo serves pēc oficiālās statistikas uzņēma „pozitīvi”, bet vairāk nekā 70 procenti Latvijas serves bija saņemtas „lieliski”, kas ļoti atviegloja jau tā ļoti meistarīgā itāļu cēlāja Simones Džianelli uzdevumu, viņam ļoti precīzi un meistarīgi atrodot dažādus uzbrukuma virzienus un izkārtojot iespējas saviem partneriem.
Kēls atzīmē, ka šajā spēlē Latvija varēja novērtēt, kā un kāpēc Itālija tik pārliecinoši uzvarēja savā grupā pret ļoti respektabliem konkurentiem. „Tāpēc jau viņi uzvarēja visas spēles savā grupā, zaudējot tikai divus setus. Un uzvarēja arī mūs. Ja paskatāmies to pašu Itāliju vai Franciju, viņi ir tik stipri, ka pret vājāku pretinieku rezultātu starpība vienmēr būs liela. Mūsu gadījumā pret vājākiem pretiniekiem dažreiz uzvarēsim ļoti pārliecinoši, bet citreiz tie rezultāti būs krietni ciešāki. Tas ir rādītājs tam, cik ļoti augsts ir šo TOP komandu līmenis,” skaidro Latvijas izlases treneris.
Turnīra laikā Latvijas izlasi skāra arī veselības likstas – viens no komandas līderiem Hermans Egleskalns cīnījās ar ceļgala problēmām un viņš nebija vienīgais, kuram traucēja relatīvi nelielas, taču nepatīkamas kaites. Egleskalns pirmajās trīs spēlēs bija viens no vilcējspēkiem uzbrukumā, viņam arī bija ļoti liela slodze, taču pēdējās divas spēles grupā viņš izlaida un arī pret itāļiem ātri tika nosēdināts malā. Kēls atzīst, ka spēlētāji bija gatavi, bet pretinieki vienkārši bija krietni spēcīgāki.
„Šādās spēlēs grūti pateikt, kurš ir gatavs, kurš ne. Pretinieka līmenis ir tik augsts, ka visiem ir grūti. Sākām labi un līdz padsmit punktiem 1. setā turējāmies līdzās, bet pēc tam pretinieki sāka rādīt savu spēli. Domāju, ka visi puiši bija gatavi, bet pretinieki labāk kontrolēja bumbu, tā lidoja tur, kur viņi gribēja. Mēs šeit iekļuvām, un tas jau ir pats galvenais,” apņēmīgi turpina Kēls. „[Paldies] visam treneru korpusam, visam atbalsta personālam, fizioterapeitiem, masieriem, ārstiem – visi to ļoti vēlējās un to arī sasniedzām.
Tām komandām, kas grupā paliek ceturtie – kā mēs, tiem būs jāspēlē pret grupu uzvarētājiem. Tāda vienkārši ir dzīves realitāte.”
Finālturnīrā laikā notika arī sastāva izmaiņas, Kēlam jau starta sešiniekā mainot uz sevi liktās cerībās neattaisnojošos spēlētājus un dodot iespējas jaunajiem. Turnīra laikā pie iespējām tika vēl pavisam jaunie Kristers Dardzāns, Gustavs Freimanis. Renārs Jansons spēlēja starta sastāvā turnīra ievadā. Ļoti tuvu izlases sastāvam bija Jānis Medenis un vēl vairāki jaunie volejbolisti. Atvaram Ozoliņam, Edvīnam Skrūderam, arī Edvartam Buividam labākās sezonas volejbolā vēl tikai priekšā un Kēls norāda, ka šī pieredze viņiem ir ļoti būtiska, attīstoties kā spēlētājiem un audzējot savu meistarību.
„Es ceru, ka puiši atcerēsies šīs trīs spēles pret Vāciju, Franciju un Itāliju
un to, kādā līmenī pretinieki spēlē, cik ātri spēlē un cik ātri domā. Atcerēsies, cik kvalitatīvi tiek apstrādātas bumbas aizsardzībā un serves saņemšanā. Cerams atcerēsies visu. Puišiem acu priekšā ir mērķis, kurš jāsasniedz. Jāsaprot, ka ar šādu [savu] spēli nepietiek, jādarbojas ātrāk. Mūsu cēlāju kvalitāte atļauj to darīt. Tagad ir jāskatās, kurš kļūs par jauno izlases galveno treneri, un domāju, ka arī viņš šīs spēles skatīsies. Būs jauna enerģija, lai komanda ietu vēl tālāk. Ja paskatāmies apstākļus, tad tam ir visi priekšnoteikumi, jo ļoti labi, ka visa izlase tagad spēlē ārzemēs, visi būs normālās līgās, un domāju, ka tas palīdzēs Latvijas izlasei,” stāsta treneris.
Kēls pēc spēles ar Itāliju sarunā ar LSM.lv atzina, ka šī bijusi viņa pēdējā spēle kā Latvijas izlases galvenajam trenerim. Treneris norāda, ka šoreiz runa nav par vēlmi turpināt, bet gan par attīstības potenciālu un nepieciešamību jaunām vēsmām. „Runa nav par to, vai es gribu vai negribu turpināt darbu. Šobrīd man ir tāda sajūta, ka es domāju, ko vēl varu iedot šai komandai. Es domāju, ka svaigi vēji komandā ienesīs jaunu enerģiju. Es pazīstu puišus, viņi pazīst mani. Būs jauns treneris, jaunas prasības, droši vien arī jaunas darba metodes. Komandā ieplūdīs jaunas idejas un arī spēlētājus tas tur tonusā – atkal ir sevi jāpierāda, atkal ir jāiet laukumā, jācīnās par savu vietu un jādara visas pārējās lietas. Es domāju, ka tas ir tikai pozitīvi.
Teiksim tā, es kopumā esmu bijis kādas izlases galvenais treneris 13 gadus un man jau drīz būs 60 gadi. Es savu darbu šeit esmu izdarījis,”
savu lēmu skaidro Kēls. „Sekošu līdzi spēlētājiem, ko viņi paveiks savos klubos, jo īpaši nākamgad. Divi jaunie (Dardzāns un Freimanis) dosies uz Itāliju. Cerams, viņi savu iespēju nepalaidīs garām, taču tur būs ļoti jāmainās tieši psiholoģiski. Ja viņi to nespēs, tad ļoti žēl būs,” par nākotni izsakās Latvijas izlases pēdējo gadu galvenais treneris. „(Deniss) Petrovs turpinās spēlēt augstā līmenī Krievijā. Redzēsim, kuri no pieredzējušajiem spēlētājiem turpinās izlasē, kuri ne. Jāskatās, kuram būs motivācija, kuram ne. Varbūt būs arī kādi fizisko spēju ierobežojumi, vai šie spēlētāji var izturēt slodzi. Bet tie visi ir jautājumi nākotnei,” par Latvijas izlase tuvāko gadu nākotni spriež Kēls.
„Par šiem kopā pavadītājiem gadiem esmu apmierināts, domāju – komanda arī ir apmierināta. Mums bija labāki laiki, bija arī grūtāki. Dažreiz aizdomājos, ka kaut ko varētu izdarīt citādi. Domāju, ka daudzas lietas tik un tā tika paveiktas pareizi. Atzīmi mums var dot līdzjutēji, federācija un žurnālisti, bet domāju, ka bija nereāli cerēt, ka mēs tiksim tālāk par pirmo izslēgšanas spēļu kārtu. Tā vienkārši ir šā brīža realitāte,” stāsta igauņu volejbola speciālists.
Eiropas čempionāta finālturnīrs turpināsies visu nedēļu, noskaidrojot šā gada čempionus, savukārt klubu sezonu Eiropas volejbolā plānots sākt oktobrī.
