Interese par trenēšanos vieglatlētikā ir ļoti liela, taču nav reāli pašreizējos apstākļos sagatavot vieglatlētu, kas pretendētu uz augsta līmeņa rezultātiem. Tādēļ Lācis meklē sadarbības partnerus, lai treniņus sportistiem varētu sarīkot citviet. Lācis uzskata, ka par galvaspilsētā nepieņemamo vieglatlētikas bāzu stāvokli ir jāiet un jāprasa atbildība no darbiniekiem Rīgas domē.
Lācis arī kritizēja kārtību "Arkādijas" stadionā, Rīgā, kur nav ierīkoti sektori ne lodes grūšanai, ne tāllēkšanai, un rodas domstarpības arī par skrejceliņu izmantošanu. Sarežģīto situāciju vieglatlētikas finansēs Lācis raksturoja ar apstākli, ka pats iespēju strādāt šajā sporta veidā nopelnījis ar fiziskās sagatavotības trenera darbu futbolā un basketbolā.
Savukārt Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidents Guntis Zālītis uzsvēra, ka LVS var investēt savu darbu un padomu, bet tai nav finanšu sporta infrastruktūrai. Reģionu pilsētas viņš raksturoja kā aktīvas stadionu rekonstrukcijas plānošanā, turpretim Rīgā pašvaldības intereses par sporta infrastruktūras projektiem neesot. Zālītis arī uzsvēra, ka nekad neuzņemsies saistības, ko neredz iespējas segt ar LVS rīcībā esošiem līdzekļiem.
Zālītis paskaidroja, ka LVS nevar atļauties finansiāli palīdzēt otrā un trešā līmeņa sportistiem, kas, iespējams, nākotnē varētu sasniegt augstus rezultātus, un līdz ar to pēc U-18 vecuma sasniegšanas treniņus turpina vairs tikai retais. Vieglatlētikā pašlaik trenējas vairāk nekā 4500 audzēkņu, un lielāks jauniešu skaits ir tikai basketbolā, turklāt nesamazinās arī kopējais reģistrēto vieglatlētu skaits. Tomēr pēc skolas gaitu beigām, jaunajiem sportistiem sākot mācības augstskolā, pazūd ģimeniskā vide un viņiem jāmeklē iespējas sevi nodrošināt, un darbam sportā pašiem līdzekļu nepietiek.
Vieglatlētikas attīstību kavē arī apstāklis, ka nav nopietnas sporta sistēmas augstskolās, tiesa, LVS ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) sagatavoja augstas kvalitātes skiču projektu vieglatlētikas halles atjaunošanai Ķīpsalā. Zālītis atzina, ka visas diskusijas par vieglatlētikas attīstību nonāk pie jautājuma, kādēļ Rīgā nav pieņemama līmeņa manēžas. Pašlaik Rīgas domes struktūrās vieglatlētikas manēžas jautājumam sola pievērsties 2017.gadā.
Savukārt vieglatlētu pieticīgākos panākumus starptautiskajās sacensībās Zālītis skaidroja ar finansējuma kraso sarukšanu pēc 2008.gada. Lai ieguldītie līdzekļi sniegtu atdevi, jārēķinās, ka vieglatlētikā cikls ir apmēram astoņi gadi, līdz ar to pozitīvas izmaiņas rezultātos tik drīz neparādās.
