ĪSUMĀ:
- Latvijas Futbola federācijai 5 gados jāsagatavo būvniecības dokumenti, Rīgas dome pēc tam lems par turpmāko rīcību ar zemi
- Pret stadiona būvniecību Lucavsalā iebilst dārziņu teritoriju nomnieki
- Futbola federācijas nolīgtais pilsētplānotājs Neils Balgalis stadiona vietu uzskata par pilnīgi atbilstošu pilsētas teritoriālajam plānojumam
- Rīgas domnieki nebija vienisprātis, vai futbola stadions būtu jābūvē Lucavsalā
Zeme tiek nodota federācijas lietošanā līdz brīdim, kad nekustamais īpašums būs nepieciešams pašvaldībai tās funkciju nodrošināšanai, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Šo piecu gadu laikā LFF jāizstrādā stadiona būvniecības dokumentācija, bet pašvaldībai pēc tam būs jālemj par turpmāko rīcību ar šo zemi, piemēram, to atsavinot par labu federācijai.
Balstoties uz pēdējiem publiskotajiem aprēķiniem, nacionālā futbola stadiona projekta realizēšana varētu izmaksāt apmēram 44 miljonus eiro, iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisiju informēja LFF prezidents Vadims Ļašenko. No šīs summas 12 miljonus jeb nedaudz vairāk kā ceturto daļu segtu Eiropas Futbola federāciju asociācija (UEFA).
Papildu finansējums no citiem avotiem nepieciešams nepilnu 32 miljonu eiro apmērā.
Šīs aplēses balstītas uz to, ka sadarbībā ar Rīgas domi nepieciešamā zemes gabala iegādei nebūs nepieciešami papildu līdzekļi.
Apmēram trešā daļa no šīs summas jeb nepilni 16 miljoni eiro ir nepieciešami papildu funkcionalitātei, lai izveidotu kopā strādāšanas telpas, birojus, konferenču zāles, viesnīcu un restorānus.
Pret stadiona būvniecību Lucavsalā iebilst dārziņu teritoriju nomnieki.
Biedrības "Daugavkrastu dārzi" pārstāvis Aleksejs Čiževskis sarunā ar Latvijas Radio teica, ka Rīgā, viņaprāt, ir daudz citu stadionam piemērotāku vietu. Čiževskis ir pārliecināts, ka arī Daugavas stadions futbola spēlēšanai ir gana labs.
"Latvijā ir ceturtās kategorijas UEFA laukums, un tas ir Daugavas stadions. Jautājums ir tikai par [vieglatlētikas] skrejceļiem – skatītāji tālu sēž un nav jumta virs galvas," sacīja Čiževskis. "Jautājums, vai mēs tiešām esam gatavi desmitiem miljonu [eiro] ieguldīt tikai tādēļ, lai skatītāji sēdētu zem jumta. Uzbūvējam Daugavas stadionā jumtu un dzīvojam laimīgi."
Ar plakātiem, uz kuriem rakstīts "Lucavsalas dārzi rīdziniekiem, nevis biznesmeņiem", "Attīstīt nevis aizvietot" pie Rīgas domes bija pulcējušies mazdārziņu nomnieki.
"Mēs esam par Lucavsalas zaļās zonas saglabāšanu. Viņai ir jābūt zaļai. Vajag attīstīt, nevis aizvietot ar kaut ko, kas varētu būt citur," Latvijas Televīzijai teica Lucavsalas mazdārziņu nomnieks Kārlis. "Attīstīt arī futbolu Latvijā, nevis būvēt liekas būves kaut kādas."
"Tur zaļā oāze, Rīgas plaušas ir. Tas nav prāta darbs, ko tagad pašlaik viņi ir izdomājuši Rīgas domē," pauda Lucavsalas mazdārziņu nomnieks Ainārs. "Es kopš 2008. gada esmu Rīgā, tā bija vienkārši superīga... Rīdziniekiem nevajag tālu braukt. Var palikt Rīgā, atpūsties."
Savukārt futbola stadiona izveidi Lucavsalā aktīvi atbalsta pilsētplānotāju kompānijas "Grupa93" direktors Neils Balgalis,
uzsverot, ka tiešā veidā tas neskaršot nevienu mazdārziņu, bet gan būvgružu kaudzi. Stadiona celtniecība būtu pilnīgi atbilstoša pilsētas teritoriālajam plānojumam un atrastos neapplūstošā teritorijā Lucavsalas centrālajā daļā.
"Stadiona izveide tiešā veidā neskar nevienu aktīvu mazdārziņu," uzsvēra Balgalis. "Stadions tiek izbūvēts vietā, kur pašlaik ir būvgružu kaudze – tā ir stadiona vieta. Stadions ir nacionālās pašapziņas un lepnuma jautājums."
Rīgas domnieki nebija vienisprātis, vai būtu pareizi futbola stadionu būvēt tieši Lucavsalā.
Opozīcijas deputāts Mārtiņš Kossovičs ("Progresīvie") ieceri nosauca par sasteigtu un pieļāva, ka šis punkts sēdē ielikts tikai tāpēc, ka aprīlī gaidāmas Futbola federācijas valdes vēlēšanas.
"Man šķiet ļoti amizanti, ka šim visam tiek rezervēts viens no labākajiem pašvaldībai pieejošs laukums 10 hektāru apjomā," sacīja Kossovičs. "Man ir baža, ka patiesībā viss tas beigsies – uzbūvēs šo ēku, uzbūvēs ofisu, uzbūvēs viesnīcu un stadionam naudas nebūs."
Pēc projekta realizēšanas objekts ik gadu varētu ģenerēt piecu miljonu eiro ienākumus, tādējādi nosedzot visas uzturēšanas izmaksas, lēsa Ļašenko. Arī LFF viceprezidents un valdes loceklis Olafs Pulks ("Jaunā Vienotība"), kurš ir arī Rīgas domes deputāts, atzīmēja, ka
stadions pēc darbības sākšanas neprasīs papildu investīcijas.
Pulks noraidīja pārmetumus par Lucavsalas stadiona projekta saistību ar vēlēšanām Futbola federācijā, uzverot, ka sēdē ir atstatījis sevi no jautājuma lemšanas.
"Tas, ka šis šobrīd tiek skatīts aprīlī, es teiktu, ka ir sakritība. Jo būtībā dokumenti bija sagatavoti jau uz marta sēdi, bet Īpašumu komitejas vadītājs man palūdza vai nevarētu.. Nu, koleģiāli mēs runājām, varbūt mēs varētu neskatīt, jo viņam ir ļoti daudz skatāmie jautājumi. Tā mēs arī vienojāmies," teica Pulks. "Nevajag pārvērtēt šīs manas spējas šeit. Man, protams, tas glaimo, bet tā nav taisnība."
Gandrīz trīs stundas domnieki sprieda, dot zemi stadionam, vai nē. Jautājumu un diskusiju bija daudz.
"Vispirms, šī infrastruktūra iznīcinās zaļo teritoriju. Par to jau šeit daudzi runāja," pauda Rīgas domes deputāts Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība). "Es šiem argumentiem piekrītu. Otrs – domei nebūs naudas šai infrastruktūrai."
Tomēr lēmums ir pieņemts - Lucavsalas zemes 10 hektāru platībā uz pieciem gadiem nodos Latvijas Futbola federācijai bezatlīdzības izmantošanai.
Pēc deviņu potenciālo stadiona atrašanās vietu izvērtēšanas nonākts pie secinājuma, ka visatbilstošākā vieta, kur būvēt 16 000 sēdvietu stadionu, ir Lucavsala.
UEFA un Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) rekomendētā Vācijas arhitektu biroja "Fiebiger GMBH" izveidotā vizualizācija paredz, ka multifunkcionālā sporta kompleksa projekta kopējā platība varētu būt nepilni 119 000 kvadrātmetru, no kuriem stadions aizņemtu nedaudz vairāk kā 66 000 kvadrātmetru.
Pēc LFF aprēķiniem, realizējot šādu projektu, Latviju apmeklētu vismaz par 40 000 vairāk tūristu katru gadu, kas Latvijas ekonomikā katru gadu ienestu papildu 35 miljonus eiro. Ik gadu stadionā varētu notikt vairāk nekā 35 starptautiska līmeņa futbola spēles, kā arī desmit koncerti vai cita veida pasākumi.
Projekts šobrīd ir pirmajā no trīs attīstības posmiem, un tā noslēgums, kas paredz arī projekta nodošanu ekspluatācijā, iecerēts ne ātrāk par 2027. gadu.
Latvijā patlaban nav ceturtās kategorijas stadiona, kā dēļ var izveidoties situācija, ka nacionālajai izlasei jāaizvada spēles kādā citā valstī, piemēram, Lietuvā vai Igaunijā.
