(papildināts ar Līnas Mūzes-Sirmās un Valtera Kreiša teikto)
Čempionāta pirmās dienas augstvērtīgāko rezultātu, balstoties uz Starptautiskās Vieglatlētikas savienības ("World Athletics") punktu tabulu, kārtslēkšanas sacensībās sasniedza Valters Kreišs, kurš laboja Latvijas U-23 rekordu. Viņam 1171 punkts, bet Mūzei - 1167 punkti.
Otrajā mēģinājumā Mūze-Sirmā šķēpu raidīja 64,78 metru tālumā jeb 98 centimetrus tālāk par pasaules čempionāta normatīvu, oficiāli izpildot kvalifikāciju meistarsacīkstēm, kurām viņa tāpat būtu kvalificējusies arī pēc ranga. Tāpat viņa izpildījusi Parīzes olimpisko spēļu normatīvu, kas ir 64 metri.
Smiltenietei tas ir karjeras trešais labākais rezultāts.
Pirms šīs nedēļas nogales šajā sezonā tālāk par 64,78 metriem bija metušas tikai trīs šķēpmetējas.
Pirmajā mēģinājumā Mūze-Sirmā šķēpu meta 60,33 metru tālumā, bet pēc otrā metiena sacensības neturpināja un vēlāk kļuva par Latvijas čempioni. Sudrabu ar 61,10 metru tālu metienu izcīnīja Anete Kociņa, bet bronzu ar 55,31 metru tālu raidījumu - Madara Palameika.
Mūze-Sirmā pēc uzvaras intervijā Latvijas Televīzijā pastāstīja, ka jau iesildīšanās sākumā sajuta pārliecību par sevi.
"Es zināju, ka, ja es labi trāpīšu, tad varu arī sasniegt to normatīvu," teica Mūze-Sirmā.
Vīriešiem šķēpa mešanā uzvarēja Rolands Štrobinders ar 81,14 metru tālu raidījumu, Gatis Čakšs ar 79,22 metriem bija otrais, bet Jānis Svens Grīva ar 74,71 metru - trešais. Taupoties pasaules čempionātam, nestartēja Patriks Gailums, kurš dziedē traumu.
Kārtslēkšanā ar jaunu Latvijas U-23 rekordu - 5,65 metriem - uzvarēja 19 gadus vecais Kreišs, kurš par trīs centimetriem laboja Aleksandra Obižajeva 1981.gadā sasniegto rezultātu.
Kreišs intervijā Latvijas Televīzijā sacīja, ka jau šovasar varētu sasniegt arī 5,70 metru atzīmi un pietuvoties nacionālajam rekordam.
Sievietēm kārtslēkšanā labākais rezultāts Paulai Kļaviņai ar pārvarētiem 3,66 metriem.
1500 metru skrējienā ar jaunu personīgo rekordu - četrām minūtēm un 14,79 sekundēm - uzvarēja mājiniece Agate Caune, kurai pamatdisciplīnas ir garākas par šo distanci. Daudz spraigāka cīņa izvērtās šajā pašā distancē vīriešiem, kur uzvarēja Ņikita Bogdanovs (3:51.69), par pussekundi pārspējot Kristeru Kudli.
400 metru sprintā par čempioniem kļuva Gunta Vaičule ar finišu 52,89 sekundēs un Artūrs Pastors ar rezultātu 48,33 sekundes. 100 metru sprinta finālos ātrākie bija Sindija Bukša (11,76 sekundes) un Oskars Grava (10,38).
Vaičule intervijā Latvijas Televīzijā pauda pārliecību, ka pasaules čempionātā sasniegs labāku rezultātu. Sezona Vaičulei izvērtusies saspringta, cenšoties krāt reitinga punktus.
Vesera mešanā kārtējo Latvijas čempiontitulu izcīnīja Igors Sokolovs ar 56,71 metru tālu metienu, bet sievietēm zeltu izcīnīja Anna Gulbe ar 50,69 metru tālu metienu. Barjersprintā vīriešiem 110 metros nepārspēts bija Jānis Sausais ar finišu 14,63 sekundēs, bet sievietēm 100 metros pirmā finišēja Krista Sprūde ar laiku 14,03 sekundes.
3000 metru šķēršļu skrējienā vīriešiem pirmais finišēja Edgars Šumskis (9:00.03), bet sieviešu konkurencē uzvarēja Anna Marija Petrakova (11:29.34). Lodes grūšanā pirmo vietu ar 15,64 metrus tālu raidījumu izcīnīja Ralfs Eduards Gauja, kā arī otro uzvaru izcīnīja Gulbe - viņai 14,78 metru tāls raidījums.
Tāllēkšanā vīriešiem labākais rezultāts bija Rihardam Pūķim, kurš lēca 6,90 metru tālumā, bet sievietēm ar 6,26 metru tālu lēcienu nepārspēta bija Kitija Paula Melnbārde.
4x100 metru stafetē sievietēm uzvarēja "Arkādijas" skrējējas Vendija Mauriņa, Daniela Lasmane, Laura Ķirse un Jeļizaveta Romaņenko, kuras finišēja 47,65 sekundēs. Vīriešiem pirmie bija "Lāča Sporta skolas" pārstāvji Emīls Kristofers Jonāss, Mikus Pētersons, Kārlis Romanovs un Grava - viņiem uzvara ar finišu 41,47 sekundēs.
Valsts meistarsacīkstēs Labākie Latvijas vieglatlēti sestdien un svētdien cīnās par čempionu tituliem 39 dažādās disciplīnās. Dažiem no Latvijas vadošajiem sportistiem šīs sacensības ir noslēdzošā iespēja, lai izpildītu pasaules čempionāta kvalifikācijas normatīvus.
