To, kas 2017.gada 10. jūnijā notika Parīzē "Roland Garros" tenisa stadiona centrālajā kortā, līdz galam vēl būs jāapjauš. Rīgas meitenes Aļonas Ostapenko uzvara Francijas atklātajā čempionātā visus šokēja, Kā tā, tobrīd pasaules 47. rakete, kas nevienās prognozēs ne tuvu nebija favorīte, un uzreiz čempione? Jā, lūk, tā! Ar raksturu divās nedēļās izcīnītas septiņas uzvaras, tostarp finālā pār rumānieti Simonu Halepu, pārrakstīja ne tikai šī prestižā turnīra, bet, bez pārspīlējuma, arī visa Latvijas sporta vēsturi.
Zvaigzne vārdā Aļona
Francijas galvaspilsētā piedzima zvaigzne vārdā Aļona. Turklāt viņa ir tīrs "Latvijas produkts" - kopš piecu gadu vecuma tenisā darbojās tikai Rīgas kortos savas mammas vadībā, kura nevienu citu savai meitai klāt nelaida. Lai gan nepatīk apzīmējums "zvaigzne", tas tiešām tā ir! Latvijai, iespējams, tā nav visnozīmīgākā uzvara (kaut kā negribas to pretstatīt divām Māra Štromberga olimpiskajām zelta medaļām), bet pati skaļākā - pavisam noteikti.
Kāda viņa ir - Aļona Ostapenko? Ne pirmo gadu šo meiteni zinu itin labi. Viņa ir maksimāliste, tas ir fakts. Strādīga, ļoti neatlaidīga un bez šaubām talantīga. Lielā mērā tas ir viņas vecāku nopelns. Tādu viņi meitu audzināja - nepiekāpīgu un ar raksturu. Tāda ir arī viņas spēle - agresīva, zināmā mērā nekaunīga un jebkurā situācijā dominējoša. Turklāt viņa ir ne tikai fiziski stipra, izturīga un pacietīga, bet arī ļoti gudra meitene, kura gandrīz ar izcilību beidza vidusskolu. Zolitūdes ģimnāzijā viņas mīļākie mācību priekšmeti bija matemātika un angļu valoda. Viņa visur paspēja, bija pacietīga, pragmatiska un tajā pašā laikā tālredzīga. Vārdu sakot, malacīte.
Neraugoties uz notikumiem Parīzē, Aļona Ostapenko arvien ir tā pati Aļonka, kura pie pirmās iespējas kalendārā uz pāris dienām traucas uz Rīgu pie saviem draugiem, pie ģimenes. Pagaidām viņai nav sava jaunekļa (vismaz daudzajās sarunās ar viņas vecākiem nekādu mājienu par draugu nebija). Toties ir bērnības draudzene, kura viņu pavada izbraukumos un ... pin Aļonai bizītes.
Riga ❤️??? #finally#back#home#love#riga#latviangirl#friends#latvia#2017
A post shared by Jelena Ostapenko (@jelena.ostapenko1997) on May 20, 2017 at 5:08am PDT
"Tikko ir laiks, lidoju mājās pie draugiem, tuviniekiem. Man patīk pavadīt brīvo laiku kopā ar ģimeni un savu sunīti Džuljetu, stāsta Aļona Ostapenko. "Starp citu, Džuljeta kopā ar mani bija dažos turnīros. Laimīgā kārtā viņu nav grūti pārvadāt - Džuljeta sver mazāk nekā 8 kg, un viņa bija mana rokas bagāža. Turnīros Džuljeta parasti kopā ar tēti ir tribīnēs. Serenai Viljamsai ir tāds pats sunītis, tikai vīriešu kārtas.
Savulaik sunītis sagrauza tavu raketi, vai ne?
Raketi nē, bumbiņu - jā.
Ostapenko atstāj vēl nepieauguša bērna iespaidu, un to var redzēt viņas spēlēs. Uzmanīgi pavērojiet, kādas emocijas, kāda neuzspēlēta un tieša mīmika. Bērnišķīga.
"Viņa vēl ir bērns," apstiprina tenisistes tēvs Jevgēņijs Ostapenko. "Mūsu meitiņa ir mērķtiecīga, gudriniece. Labi mācījās, runā vairākās valodās, bet vēl bērns... Piemēram, grib ar draudzenēm aiziet uz klubu un jautā: "Tēti, vai tas nav bīstami?" "Ir bīstami," saku, un vecākus pagaidām klausa. Liekus piedzīvojumus nemeklē."
?❤️? #me#coolstyle#pretty#latviangirl#tagsforlikes#lovethiscap#riga#latvia#2016
A post shared by Jelena Ostapenko (@jelena.ostapenko1997) on Nov 18, 2016 at 1:36pm PST
Dejas, mācības, svešvalodas un pareizs uzturs
Teniss tavā dzīvē, protams, ieņem pirmo un galveno vietu. Kas vēl tevi interesē?
Iepriekš aizrautīgi nodarbojos ar sarīkojumu dejām, tagad vairāk to daru sevis dēļ, kad esmu Rīgā. Starp citu, līdz zināmam vecumam bija izvēle - dejas vai teniss. Visbeidzot izvēlējos tenisu. Šķiet, 12 gadu vecumā līdz galam sapratu, ka gribu spēlēt tenisu profesionāli. Un vienmēr esmu gribējusi būt pasaulē labākā tenisiste. Tagad dejas es tik un tā neaizmirstu, jo tās kājām dod pareizu slodzi, attīsta koordināciju. Kas vēl? Mācos dažādas valodas, pavadu laiku ar ģimeni, draugiem. Uzturs? Protams, tam sekoju. Teikšu tā - šajā jautājumā rīkojos atbildīgi.
Kā dejo, neesmu redzējis, bet ar svešvalodām tev viss ir kārtībā...
Angļu valoda skolā bija mans mīļākais priekšmets, tā ka te viss ir skaidrs. Pašlaik mācos spāņu un franču valodu. Noderēs.
Tavi skolotāji stāstīja, ka esi bijusi teju teicamniece...
Kādu laiku mācījos fizmatu klasē. Mācībās visu viegli uztvēru, mācīties patika, un nekad negāju uz skolu neizpildījusi mājas darbus. Lai gan skolotāji, paldies viņiem par to, vienmēr bija pretimnākoši. Devītajā klasē mani no eksāmeniem neatbrīvoja, tādēļ kārtoju tos kopā ar visiem. Bet desmitajā klasē man bija atbrīvojums no stundām un uz skolu gāju tikai uz konsultācijām vai eksāmeniem. Pēdējā - 12. - klase nebija viegla. Daudz turnīru, arī olimpiskās spēles Brazīlijā. Nācās klauvēt "pie augšām". Ar izglītības ministra rīkojumu mani atbrīvoja no eksāmeniem, bet Zolitūdes ģimnāziju tik un tā pabeidzu labi.
Vai noguru? Es daudz lidoju, daudz laika pavadu ceļā. Turnīros atradu laiku un mācījos. Nebija tik traki - ņēmu līdzi grāmatas un mācībām vienmēr atradu laiku. Lielākoties mācījos attālināti un daudz pārbaudījumu kārtoju internetā.
Tev patīk lasīt?
Lasīju visu, kas bija uzdots literatūrā. Grāmatu saraksts bija iespaidīgs, bet galā tiku. Lasīju lidmašīnās un starp treniņiem. Tagad laika lasīšanai nav tik daudz.
A post shared by Jelena Ostapenko (@jelena.ostapenko1997) on Dec 26, 2016 at 5:55am PST
Tava klases audzinātāja reiz atgādināja, ka tu vienmēr esi teikusi, ka būsi slavena sportiste...
Katrs grib būt slavens. Es pēc dabas esmu maksimāliste, tādēļ daudz strādāju. lai kļūtu labāka un uzvarētu.
Tev ir bijuši vieni skolotāji skolā, citi sportā. Kas viņi ir?
Mans galvenais skolotājs un treneris dzīvē ir mamma. Ļoti daudz ar mani ņēmās tētis, iepriekš arī sportists, bijušais futbolists. Ne pirmo gadu mana fiziskās sagatavotības trenere ir labi zināmā vieglatlētikas trenere Ludmila Olijare. Tagad komandā ir arī aģents - itālietis Ugo Kolombīni. Tas pats, kurš paralēli strādā ar pasaules pirmo raketi Endiju Mareju, bet līdz tam pārraudzīja argentīnieša Huana Martina del Potro lietas.
Daudzus interesē tavs apģērbs. Pati izvēlies, kādā kleitā doties laukumā?
Nē, tas ir sponsoru lēmums. Iepriekš "Nike", tagad "Adidas". Arī krāsu es nenosaku, tā nav manas gaumes noteikta. Ir kleita rīta un vakara sesijai, tad krāsas var atšķirties, bet var būt atkarīgs arī no kolekcijas. Ar Simonu Halepu mums ir vienāda kolekcija, tādēļ izšķirošajā mačā bijām vienādi ģērbtas.
Kas ir somā?
Kādēļ tenisisti laukumā iet ar tik lielām somām?
Tādēļ, ka tajās daudz kas jāietilpina - sešas raketes, divi apavu pāri, dažāds apģērbs, iesildīšanās bumbiņas, cits inventārs. Vēl banāni, kosmētika...
Pirms trim gadiem uzvarēji Vimbldonā junioru konkurencē un pēc tam jau spēlēji pie pieaugušajiem. Šo pāreju sportā uzskata par sarežģītu. Kā tev veicās?
Lieliski. Jebkurā gadījumā es bez problēmām pārgāju no junioru tenisa uz pieaugušo. Lai gan atskatoties, bija arī vairāki interesanti momenti. Piemēram, mans pirmais Austrālijas atklātais čempionāts, kur fotografējos ar visām zvaigznēm pēc kārtas. Toreiz viņas ieraudzīju pirmo reizi un man bija ļoti interesanti. Tagad ir savādāk - ieraudzīju, nu un labi. Pašai jāspēlē, ne jāfotografējas.
Tavs pirmais un vienīgais treneris - mamma Jeļena Jakovļeva. Šajos gados tas tevi nenomāca? Mamma visu laiku blakus mājās un turnīros...
Mamma labāk nekā visi citi mani zina, zina manus trūkumus un priekšrocības. Ar viņu mums ir lielisks kontakts, ar viņu jūtos ļoti komfortabli. Cita lieta, ka dažreiz lietas labā vajag piesaistīt kādu no malas, tomēr galīgais vārds arvien paliek mammai. Patiesībā, mamma-treneris man ir ļoti liels pluss.
Happy B-day to the best mum in the world ??? I love you so much ❤️❤️❤️
A post shared by Jelena Ostapenko (@jelena.ostapenko1997) on Feb 20, 2017 at 11:22am PST
Daudzi saka, ka esi strādīga. Taču savu reizi gribas paslinkot?
Protams, gribas, esmu taču normāls cilvēks. Taču tagad vairs nedrīkst. Jā, dažreiz gadās, negribas iet uz treniņu, gribas pagulēt. Bet ceļos un eju.
Iegūtais "Major". Astotais mēģinājums
Ja par mērķtiecību... Aizvadītais "Roland Garros" Ostapenko bija tikai astotais "Major" turnīrs. Kopš 2004.gada tas ir pats īsākais ceļš uz uzvaru pēc Marijas Šarapovas panākuma Vimbldonā. Un vēl viens svarīgs fakts - Ostapenko kļuva par 11. pašlaik spēlējošo tenisisti, kura var palepoties ar "Grand Slam" uzvaru pēc Serenas Viljamsas (23 uzvaras), Venusas Viljamsas (7), Marijas Šarapovas (5), Viktorijas Azarenkas, Svetlanas Kuzņecovas, Angelikas Kerberes un Petras Kvitovas (pa 2 uzvarām), Frančeskas Skjavones, Samantas Stosuras un Garbinjes Mugurusas (pa 1 uzvarai).
Dzīve izdevusies? Kā nu ne... Pusmiljons eiro - apmēram tādu summu, pēc tenisistes mammas Jeļenas Jakovļevas teiktā, vecāki ieguldīja meitas sagatavošanā, un nu tas sāk dot augļus. Pašlaik Aļonas ienākumi profesionālajā karjerā ir nedaudz vairāk kā trīs miljoni eiro, bet atdeve ir ne tikai finansiāla. Slava, popularitāte un atpazīstamība - lūk, jūnijā Francijā gūtā triumfa augļi pēc uzvarām pār tādām nopietnām pretiniecēm kā Rio olimpisko čempioni Moniku Puigu un divkārtējo "Grand Slam" turnīru finālisti Karolīnu Vozņacki. Pasaules trešā rakete pieminēta jau iepriekš. Tas viss nodrošina arī izdevīgus reklāmas līgumus.
Uzreiz pēc atgriešanās mājās Ostapenko bija uz izķeršanu ne tikai žurnālistu vidū. Kā patīkams bonus - tikšanās ar "Mercedes" Latvijas dīleri. No tās pašas sērijas arī apmēram 28 000 eiro valsts prēmija 1/75 apmērā no Francijas atklātajā čempionātā nopelnītā.
Intervijas ar Bekeru un Vīlanderu
"Neticēsiet, kā esmu nogurusi no visas šīs uzmanības," atzīst Aļona, kura pat brokastīs savā klubā "Enri" slēpjas no svešu acu skatieniem. "Parīzē sniedzu vairāk interviju nekā līdz tam visā mūžā. Pēc uzvaras bija maratons, tiekoties ar žurnālistiem un televīzijām. Tas prasīja pa deviņām stundām dienā. Baisi noguru.
Droši vien arī Boriss Bekers un Matss Vīlanders uzplijās ar saviem jautājumiem?
Biju arī "Eurosport" kanālā, kur viņi ir eksperti. Kā nu ne, arī tā ir pienākumu daļa...
Atlidoji uz Rīgu, un atkal tas pats. Nebija kaitinoši?
Ja godīgi, neesmu pieradusi pie tādas uzmanības. Jā, tas viss ir patīkami, bet gribas arī atpūsties.
A post shared by Jelena Ostapenko (@jelena.ostapenko1997) on May 24, 2017 at 10:59am PDT
Izskatījās, ka biji mazliet aizkaitināta par Latvijas žurnālistu jautājumu plūdiem īpaši sarīkotajā preses konferencē...
Jau teicu - noguru no uzmanības, kas gāzās pār mani. Vēl tagad nevaru noticēt, ka uzvarēju. Tas bija mans sapnis, kas nu ir piepildījies. Domāju, ka visu vēlāk apjautīšu.
Atpūtusies esmu gana - būšu kārtībā
Pēc Parīzes tev bija jālido uz turnīru Birmingemā, bet nolēmi to izlaist. Nepietika laika atgūties?
Ārsts atrunāja - man bija muguras trauma. Tagad jūtos labāk. Pēc Parīzes gribēju pāris dienas vairāk atpūsties, bet līdz turnīram Birmingemā bija tikai viena nedēļa. Tagad esmu atpūtusies pietiekami, būšu kārtībā.
Arī "Roland Garros" finālā biji kārtībā. Neizskatījās, ka īpaši nervozēji...
Kad sāku zaudēt otro setu, sāku uztraukties. Atceros, ka padomāju - man nav ko zaudēt, parādīšu visu, uz ko esmu spējīga. Sapratu, ka finālā spēlēju pret tik augstas klases tenisisti kā Simona. Tobrīd zaudēju ar 4-6, 0-3 un nolēmu, ka gūšu baudu no spēles un cīnīšos līdz pēdējai bumbai.
Fināla izšķirošo izspēli esi vēlreiz skatījusies?
Neatceros, varbūt pāris reižu... Nē, tas viss ir pagātne. Tagad priekšā Vimbldona.
Kāds segums ir tevis iecienīts un vairāk piemērots - māls vai zāle?
Zāle. Tas man ir piemērotāks, tā kā ātrāks segums. Lai gan Parīzē es nesūdzējos - māls tur ir tiešām ātrs.
"Louis Vuitton" melnā kleita
Jautāšu savādāk - Marija Šarapova vai Serena Viljamsa?
Man Serena Viljamsa.
Daudzus, saprotams, interesē honorāra iespaidīgais lielums - divi miljoni eiro. Tenisam tā nav tik milzīga summa, bet tu to nopelnīji divās nedēļās...
Es neskaitīju, man tas nav tik svarīgi.
Es nespēlēju naudas dēļ. Man patīk teniss, mīlu to, ar ko nodarbojos. Man patīk dzīvot tādā ritmā. Būs uzvaras, nāks arī nauda.
Divi miljoni... Labāk mammai jautājiet. (Francijā šogad iekasē 15%, pēc tam summa jādeklarē, bet nākamgad varbūt būs savādāk, iespējams, 43%, finanšu smalkumus izklāstīja Aļonas mamma un trenere Jeļena Jakovļeva)
Ko pirkšu par šo naudu? Nezinu, neesmu šopinga fanāte.
Ar apģērbu tev problēmām nevajadzētu būt. Pēc uzvaras Parīzē tev vienu dārgu kleitu uzdāvināja...
"Louis Vuitton" ir "Roland Garros" sponsors. Fotosesijai man uzdāvināja stilīgu melnu kleitu, arī apavu pāri un somiņu.
Nauda un teniss iet roku rokā, jo tas patiešām ir dārgs sporta veids...
Dārgs, tas nav noslēpums. Par pusmiljonu - tā ir tīra patiesība. Tāda summa jāiegulda, varbūt pat vairāk, lai ko sasniegtu. Vajadzīgas prāvas investīcijas - lidojumiem, dzīvošanai, treneriem, sparinga partneriem, kortu īrei, medicīnai, ekipējumam, inventāram. Bērnam pirmajiem soļiem tenisā ar 100 eiro mēnesī varbūt arī pietiks, bet pēc tam... Ja profesionālā līmenī, būs tie paši 100-150 eiro, bet jau par vienu treniņu.
Kurā brīdī ar tenisu var jau ko nopelnīt?
Kad iekļūsti TOP 50. Tikai tad ir atdeve gan no sponsoriem, gan naudas balvām.
"Protams, savulaik arī federācija palīdzēja, ar ko spēja, un nauda pašiem bija jāmeklē internetā, paši meklējām kādu papildu darbu. Kad Aļona bija izlēmusi par labu tenisam, mēnesī vajadzēja 10-15 tūkstošu eiro. Liela nauda. Labi, ka savulaik divi uzņēmēji mums iedeva prāvu summu. Tikai tādēļ, ka viņiem patika Aļona, kā viņa spēlē. Ja ne viņi, nezinu...," atzīstas Aļonas tēvs Jevgēņijs Ostapenko.
Tieši pusfināla dienā, kad spēlēji pret šveicieti Timeu Bačinski, tev 8.jūnijā bija 20. dzimšanas diena...
Nudien negaidīju, ka dzimšanas dienu atzīmēšu Parīzē, bet priecājos, ka tā sanāca. Tas bija lielisks vakars. Ar draugiem un tuviniekiem pastaigājāmies pa Parīzi, bija restorāns un torte. Arī vakaru pēc uzvaras neaizmirsīšu - pie savējiem pēc visām intervijām un dopinga kontrolēm tiku tikai deviņos vakarā. Mani bija nogaidījušies gan līdzjutēji, gan Latvijas Tenisa savienības prezidents Juris Savickis ar sievu, kuri atlidoja uz finālu. Organizatori mums atvēlēja atsevišķu telpu. Pēc tam visi devāmies uz restorānu.
Ārpus turnīriem kaut ko redzi, pa pilsētu pastaigā?
Kaut ko jā. Kad pirmo reizi spēlēju Ņujorkā, aizgāju uz mūziklu "Čikāga".
Tava spēle šķiet tāda, kuras dēļ mīl tenisu. Kā tev izdodas visi šie forhendi un bekhendi? Pēc statistikas, Parīzē tev bija 299 tīri uzvarēti sitieni. Vairāk kā jebkuram, pat vīriešiem...
Esmu ekstremāls cilvēks un droši vien tādēļ spēlēju agresīvu tenisu. Man patīk neprātīgas atrakcijas, Oklendā gribēju nolēkt no torņa, bet mamma bija pret. Viņai šķita, ka tas ir pārāk bīstami. Bet nākamgad varbūt tomēr nolēkšu. Šķiet, ka esmu ļoti spēcīga, ar šo spēku piedzimusi. Protams, strādāju trenažieru zālē, bet man šķiet, ka tāda esmu piedzimusi. Vienmēr kaut kur skrēju, meklēju ko jaunu. Tagad esmu tāda pati, neesmu mainījusies.
Kad lidoji no Parīzes, tevi ielaida pilotu kabīnē?
Neko tādu agrāk nepiedāvāja, Tas bija lieliski.
A post shared by Jelena Ostapenko (@jelena.ostapenko1997) on Apr 25, 2017 at 1:39pm PDT
Esi autovadītāja?
Tiesības saņēmu vēl 2015.gadā. Vadu mašīnu, man tas ir dabiski.
Serena Viljamsa? Es pagaidīšu...
Būtu interesanti salīdzināt tavu un Serenas Viljamsas spēli. Viņa ir mūsdienu spēka spēles iemiesojums. Esat tikušās kortā?
Viņa vienmēr ir bijusi mans elks. Patīk, kā viņa spēlē. Man ir iespēja spēlēt agresīvu tenisu, un man tas patīk. Sapņoju pret viņu spēlēt, bet ne pašlaik. Viņa gaida bērniņu, varbūt pēc tam, kad atgriezīsies kortā.
Pēc fināla Simona Halepa teica, ka dažbrīd laukumā jutusies kā skatītāja, un tu biji pelnījusi uzvaru. Kā vērtē viņas teikto?
Iepriekš ar Halepu nebiju spēlējusi. Viņas vārdi? Nav ko slēpt, man iepriekš nervi ir uzdevuši. Bet tagad tā nav. Raketes nemētāju, laukumā jūtos pārliecinošāk un mazāk nervozēju.
Psihologi pastrādāja?
Nē, ne psihologi. Gan mamma, gan mans jaunais treneris, gan esmu kļuvusi pieaugušāka. Parīzē pirms izšķirošā mača jutos labi - ceturtdien uzvarēju, piektdien biju mierīga, patrenējos, nenervozēju. Spēles dienā iesildījos un viss bija normāli.
Kādu mūziku klausies pirms spēlēm, ja nav noslēpums?
Dažādu, lielākoties Eiropas popmūziku, ko tagad visi klausās. Dažreiz - krievu.
Ar spāņu treneri uz viena viļņa
Tava jaunā trenere ir spāniete Anabela Medina-Garigesa - ar viņu viss izdevās?
Ar viņu strādājām jau iepriekš, bet toreiz ne īpaši sanāca. Man joprojām pietrūka koncentrēšanās. Tagad viss ir savādāk. Ir lieliski ar viņu strādāt, jo viņa ir ļoti pieredzējusi un zina daudzas spēlētājas. Dažās lietās progresējam, pie citām strādājam. Man šķiet, mums viss labi izdodas.
Ar mammu viņu nolīgāt tikai uz māla sezonu?
Zālāja sezonu viņa izlaidīs, bet rudenī uz cieto segumu atkal uzaicināsim.
Medina-Garigesa bija pārsteigta, kā tu turnīrā tiki galā ar spiedienu, situācijām katrā spēlē. Daudzās spēlēs pēc zaudēta pirmā seta turpināji rauties pēc uzvaras. Ar iekļūšanu ceturtdaļfinālā tu esot bijusi apmierināta, bet ne priecīga, jo gribēji vairāk...
Tā arī bija. Neieciklējos uz uzvaru, vienkārši uz mērķi gāju soli pa solim. Pirmā spēle bija viena no vissarežģītākajām, pēc tam kļuva vieglāk. Turklāt tādos turnīros nespēlē katru dienu, ir obligātās brīvās dienas.
Atceries savus pirmos soļus lielajā tenisā?
Tā nebija mammas ideja, man pašai teniss patika. Jau no pirmās reizes. Viss notika kaut kā dabiski. Mamma mani bieži nēma uz darbu, tur biju kopā ar citām meitenēm, staipīju pa laukumu raketes un bumbiņas, ar mani visi auklējās. Pamazām sāku spēlēt.
Pirmo turnīru uzvarēju sešu gadu vecumā, astoņos gados kļuvu par Latvijas vicečempioni, spēlējot pret desmitgadīgām pretiniecēm, bet 11 gadu vecumā kļuvu par labāko pasaulē, apsteidzot 256 vienaudzes. Neaizmirsīšu savu pirmo svarīgo uzvaru - arī Francijā turnīrā "Les Petits". Tas ir kā pasaules čempionāts 14 gadīgajiem. Tur ir uzvarējusi gan Martina Hingisa, gan Rafaels Nadals.
Neatkārtojamā Vimbldona
Sieviešu tenisā starp spēlētājām esot ne tās vienkāršākās attiecības. Īstu draudzeņu neesot. Tavs tēvs teica, ka reiz esot nejauši dzirdējusi tenisistu sarunu. Pēc tam nolēmusi, ka nekādas draudzēšanās nebūs.
Atklātu attiecību laikam tiešām nav. Tomēr draudzējos ar daudzām, pavadām laiku kopā. Timea Bačinski, kuru uzvarēju pusfinālā, ir viena no viņām.
2014.gadā Vimbldonā uzvarēji junioru turnīrā...
Kādēļ gan vēlreiz Londonā par sevi neatgādināt? Vimbldona jau kopš bērnības ir mans mīļākais turnīrs. Tur ir neatkārtojama atmosfēra, turnīrs ar vēsturi un tradīcijām. Taču neaizmirstu arī olimpiādi. Spēlēju Riodežaneiro, tiesa, ne visai veiksmīgi, zaudēju jau pirmajā kārtā. "Grand Slam" turnīri ir ik gadu, olimpiāde - reizi četros gados. Atšķirība ir.
Gada trešais "Grand Slam" turnīrs Vimbldonā sāksies jau pirmdien, 3.jūlijā. Izlikto spēlētāju vidū būs divas Latvijas tenisistes - Anastasija Sevastova ar 18.numuru un Sieviešu Tenisa asociācijas (WTA) mēneša izlaušanās balvu saņēmusī Aļona Ostapenko - 13.. Varbūt mūsu meitenēm zaļajos Vimbldonas laukumos izdosies spēle uz bis?
