Sporta studija

Sporta studija

Sporta studija

Sporta studija. Olimpiskās ambīcijas un kāpēc pašvaldībām vajag sporta komandas?

Pašvaldību finansējums profesionāliem sporta klubiem

Notur sportā jauniešus un priecē savējos: pašvaldības labprāt balsta privātus klubus

Latvijā ir 81 pilsēta, un teju katrā no tām ir ne tikai pašvaldības finansēta sporta skola, bet arī vietēja vai pat starptautiska līmeņa privāts sporta klubs. Likumi neliek pašvaldībām finansiāli balstīt privātus klubus vai sporta skolas, tomēr ārpus Rīgas katra vietvara pēc savas rocības to dara, atbalstot pat profesionālus sporta klubus.

ĪSUMĀ:

Piemēram, Saldus pašvaldība sporta klubiem ik gadu atvēl apmēram 150 tūkstošus eiro, bet daudz lielākā valstspilsēta Liepāja – pat vairāk nekā 600 tūkstošus eiro. Liepājas pilsētas Sporta pārvaldes vadītājs Aivis Tints pastāstīja, ka, atbalstot klubus, galvenais uzdevums ir noturēt sportā jauniešus. 

"Mums, pašvaldībai, galvenais ir, lai tā ir piramīdas virsotne. Tikko ir piramīdas pīķis, mēs varam to pusaudzi, kas ir [vecumā] no 12 līdz 14 gadiem, noturēt attiecīgajā sporta veidā," teica Tints. "Jo tas ir tas vecuma posms, kurā no sporta skolām viņš izdomā iet citu ceļu. Cits labāku ceļu, cits sliktāku ceļu, bet sportā mēs viņu nereti zaudējam."

Savukārt Saldus pilsētas izpilddirektora vietnieks Arvis Blūms par svarīgu uzskata iespēju iedzīvotājiem izbaudīt sportu arī kā skatītājiem.

"Tas [atbalsts] nozīmē, ka cilvēki tur arī ies skatīties. Viņi labi jutīsies, mūsu novada iedzīvotāji labi jutīsies," uzsvēra Blūms. "Ja mēs aizbrauksim citur, tad mums teiks, ka "ai, jums tur Saldū motokrosā sabrauc daudz braucēju. Ā, Saldū, jums jau tur basketbolam vienmēr pilnas tribīnes." To mums, pašvaldībai, ir patīkami dzirdēt no citiem, jo šis atbalsts jau nav tā tīri finansiāli novērtējams – iedevām naudu, tagad viss ir. Tas ir, kas ap to visu veidojas. Gadiem ejot, ir tā pozitīvā aura, un ir patīkami dzirdēt – Saldus novada pašvaldība."

Pērn Latvijā piedzima tikai nepilni 16 tūkstoši bērnu, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā. Tas nozīmē, ka

starp tālredzīgākajām pašvaldībām šobrīd notiek cīņa par cilvēkiem – nodokļu maksātājiem. It īpaši tā ir cīņa pret Rīgas dominanci.

"Lielie Rīgas klubi, futbola klubi nāk uz Liepāju iepirkties kā uz veikalu – o, šis ir tāds džeks, šis ir tāds džeks. Viņi tur samaksā to treniņu kompensāciju un viss," paskaidroja Liepājas pilsētas Sporta pārvaldes vadītājs Tints. "Tā summa ir minimāla, ja salīdzinām, ka mūsu treneris ir ieguldījis nenormāli lielu darbu viņā."

Sporta klubs palīdz noturēt pilsētā jaunos sportistus, uzsvēra BK "Liepāja" valdes loceklis Normunds Atvars.

"Esot mums kā klubam, viņi [sportisti] paliek Liepājā. Viens otrs paliek ilgāk, nekā domājis, bet daudzi pievienojas Liepājai, kas ir neliepājnieki," pastāstīja Atvars. "Ir, kas pārceļas uz Liepāju ar visām ģimenēm, ar vecākiem. Kāds pēc vairākiem gadiem izdomā Liepājā nopirkt dzīvokli. Tā mēs arī palīdzam pilsētai, jo cilvēku paliek vairāk. Mēs zinām – jo vairāk cilvēku, jo ekonomikai mazliet vairāk tā prieka. Tas arī nav mazsvarīgs uzdevums, ko mēs darām."

Lai arī skaļi par to nerunā, vēl lielāka pašvaldību savstarpējā cīņa ir par kvalitatīviem treneriem.

Lai gan valsts tikko minimālo samaksu par slodzi treneriem sporta skolās palielināja līdz 1020 eiro mēnesī, ar šo burkānu treneru pievilināšanai vien ir par maz.

Liepājas pilsētas Sporta pārvaldes vadītājs Tints rosina negaidīt palīdzību no malas.

"Es arī mudinātu pārējās pašvaldības – negaidām, kamēr valsts mūs izglābs. Nedomājam par to," teica Tints. "Strādājam paši savā miestiņā. Mēģinām noturēt pēc iespējas konkurētspējīgāku atalgojumu. Kā es allaž saku – tie ir mūsu bērni. Treneri ir mūsu bērniem otrie vecāki."

Te atkal palīdz sporta klubi – mazās pilsētas saikni starp sporta skolu un klubu veido tik ciešu, ka treneri strādā gan klubā, gan sportā skolā.

"Ja mūsu kluba nebūtu, tad lielākā daļa šo basketbola speciālistu kā treneru mums šeit nebūtu," pastāstīja BK "Liepāja" valdes loceklis Atvars. "Attiecīgi sporta skolas sportiskais līmenis kristos, tad sporta skola būtībā strādātu tikai tāpēc, lai audzēknis pēc tam aizietu uz Rīgu vai Ventspili, vai uz ārzemēm, nevis paliek šeit. Sabruktu šis namiņš."

Trenera lomu uzsvēra arī Saldus pilsētas izpilddirektora vietnieks Blūms.

"Kad Saldus spēlēja augstākajā [basketbola] līgā un finansējums bija lielāks, tad šis modelis arī bija, ka mēs piemeklējām tieši treneri," paskaidroja Blūms. "Sporta skola piemeklēja treneri, lai viņš spēlētu arī BK "Saldus"."

Šāds paņēmiens strādā arī pretējā virzienā – sporta klubam nav jāmaksā trenerim un spēlētājam vajadzīgā alga, jo daļu atalgojuma viņi saņem par trenēšanu.

Vairāki Latvijas profesionālo klubu spēlētāji bieži strādā arī sporta skolā.

BK "Liepāja" basketbolists Kristiāns Šulcs gan neuzskata, ka iespēja nopelnīt trenera arodā būtu izšķiroša.

"Kaut kāda daļa ir plusiņš, bet neteikšu, ka var baigi labi nopelnīt. Tā nauda nav tik nereāli liela, lai es tagad nebrauktu projām tikai tāpēc, ka man šeit ir sporta skolas darbs ar bērniem," teica Šulcs.

Šāds risinājums cilvēku noturēšanā, protams, arī ir Latvijas sporta nabadzības dēļ. Problēmas tas rada vēlāk, kad bērnu komandu spēles pārklājas ar profesionālā kluba spēlēm un treneri pilnvērtīgi nespēj būt klāt saviem audzēkņiem. Klubi tad piemeklē situācijas risinājumus.

"Gandrīz katrai grupai ir divi treneri. Viens, kurš ir galvenais, kas pamatā ar to grupu strādā, bet ir treneris, kurš pievienojas treniņiem palīdzot," pastāstīja BK "Liepāja" valdes loceklis Atvars. "Brīdī, kad pamata treneris jāaizvieto, nevis pilnīgi nāk no malas treneris, bet nāk tāds, kurš jau ir bijis ar to komandu tieši šādiem gadījumiem. Lai spētu palīdzēt treniņu laikā, ja gadījumā pamata treneris netiek. Tāpat arī slimības gadās."

Bez pašvaldību atbalsta sporta klubiem ārpus galvaspilsētas Rīgas nav iespējams pastāvēt.

Turklāt stabils pašvaldības atbalsts simpātisks šķiet arī privātajiem atbalstītājiem, jo tas dod pārliecību, ka sporta klubs un ieguldītā nauda vienā jaukā dienā pēkšņi nepazudīs no apvāršņa.

BK "Liepāja" valdes loceklis Atvars uzsvēra Rīgas komandu būtiskas priekšrocības, jo galvaspilsētā daudzas izmaksas atkrīt. 

"Pamatā ap Rīgu pulcējas jebkas – sporta skolas, sporta klubi. Izbraukumu viņiem īsti nav. Viņiem ir izbrauciens ar tramvaju līdz zālei, mums jebkura spēle ir izbraukums, un tās ir milzīgas izmaksas," izklāstīja Atvars. "Aizbraukt līdz Rīgai un atbraukt. Pa ceļam ir ēšana, pēc spēles ēšana, degvielas izmaksas. Rīgai šo izmaksu nav, to vienkārši nav, jo ļoti daudz kas koncentrējas Rīgā. Tāpēc arī klubu budžetus, ja salīdzinām Liepāju un Ventspili pret Rīgu, tad pat līdzvērtīgi sastāvi nenozīmē līdzvērtīgas kopējās izmaksas."

Sazobe ar pašvaldību un tās dibinātu sporta skolu ir ļoti nozīmīgs faktors, lai arī ārpus Rīgas Latvijā pastāvētu profesionāli sporta klubi augstākajā līmenī.

Galvaspilsēta Rīga gan ir daudz kūtrāka privātu sporta organizāciju atbalstīšanā.

Nākamajā Latvijas sporta klubu izdzīvošanas ceļvedī Latvijas Televīzija sniegs ieskatu galvaspilsētas klubu sadarbībā ar pašvaldību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti