Ministrijā izvērtēja federāciju precizētus datus, jo bija bažas, ka sākotnēji iesniegtie skaitļi par sporta veidos iesaistīto personu skaitu neatbilst kritērijos paredzētajām prasībām. Tieši masveidības rādītāju loma valsts finansējuma piešķiršanas kritērijos salīdzinājumā ar pērno gadu ir pieaugusi.
Vērtēšanas kritēriji tika sadalīti trīs blokos, kur iegūtos rādītājus katrai federācijai summēja. Pirmajā blokā kritērijs ir sporta veidā iesaistīto pieaugušo un nepilngadīgo sportistu skaits, nākamajā blokā punktus piešķīra par sportistu dalību augsta līmeņa starptautiskās sacīkstēs un sporta federāciju sarīkotajām dažāda ranga sacensībām un pasākumiem, bet trešajā kritēriju blokā iekļāva katra sporta veida rādītājus augstu sasniegumu sportā.
Ar lielāku valsts finansējumu var rēķināties 15 prioritāro sporta veidu federācijas, kuras saņems prāvākās summas.
Finanšu topa līdere ir Vieglatlētikas savienība, kam pienāksies vairāk nekā 417 000 eiro, bet Futbola federācija saņems mazliet vairāk nekā 409 000 eiro. TOP3 noslēdz Riteņbraukšanas federācija ar valsts finansējumu, kas pārsniedz 365 000 eiro. Prioritāro sporta veidu vidū vismazākais finansējums paredzēts Slēpošanas federācijai (142 000 eiro) un Peldēšanas federācijai nepilni 165 000 eiro.
Prioritāro sporta veidu finansējuma rangā Basketbola savienība (328 000 eiro) ierindojusies aiz Kamaniņu sporta federācijas (336 000 eiro), bet priekšā Hokeja federācijai (230 000 eiro). Tikai nedaudz mazāk kā Basketbola savienība saņems Volejbola federācija (324 000 eiro).
To federāciju vidū, kas nav tikušas prioritāro vidū, ar lielāko valsts finansējumu var rēķināties Sporta deju un Šaha federācijas, kas katra saņems mazliet vairāk nekā 57 000 eiro.
Valsts finanšu dalīšanas sistēmu daudz kritizējušajai Bobsleja un skeletona federācijai pienākas nepilni 37 000 eiro, bet Biatlona federācijai – 27 000 eiro. Valsts finansiāli atbalstīto 84 sporta federāciju vidū vismazākais finansējums – 2261 eiro – atvēlēts Raketlona federācijai.
Vieglatlētika IZM datos gan nav sporta veids ar visvairāk reģistrētajiem sportistiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Līderis ir golfs ar 5898 pieaugušajiem reģistrētajiem spēlētājiem, aiz sevis atstājot gan vieglatlētiku (5020) un futbolu (3673), gan hokeju (3599), volejbolu (2650), basketbolu (1254), orientēšanos (2474) un riteņbraukšanu (2355). Sportistu statusā visās atzītajās federācijās ir reģistrēti summā vairāk nekā 105 000 dažāda vecuma dalībnieku.
Valsts finansējuma sadalījums sporta federācijām 2024. gadā
Sporta federāciju kritēriju rādītāji
