ĪSUMĀ:
- Somijā valsts atzītām sporta federācijām izvirza augstākas prasības dalībnieku skaitam.
- Finansējuma dalīšanā somi sporta federācijas pēc lieluma sadala trīs grozos, nosaka arī punktu sistēmu.
- Piešķiramo finanšu summu Somijā var samazināt par antidopinga pārkāpumiem un nepieņemamu uzvedību.
- Igaunijā lielāko finanšu atbalstu saņem plašāk pārstāvētās sporta federācijas.
- Latvijas Televīzijai liedz filmēt Nacionālās sporta padomes sēdes gaitu.
Par sportu atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lēmumu par valsts finansējuma sadali sporta federācijām 2024. gadā atcēla pat divas reizes. Vairākas federācijas bija iesniegušas ļoti apšaubāmas ticamības datus par masveidību un savām aktivitātēm, savukārt IZM acīmredzami nebija tos pienācīgi pārbaudījusi. Lai arī dīvainību federāciju iesniegtajos un ministrijas publicētajos datos netrūkst joprojām, marta sākumā ar trešo piegājienu federācijas tomēr saņēma ministres Andas Čakšas ("Jaunā Vienotība") parakstītus finansējuma lēmumus.
Dokumenti gan bija papildināti ar piebildi, ka lēmumu par finansējuma sadali federācijas var apstrīdēt Administratīvajā tiesā. Ja kāda federācija nolems to darīt, tad lietas izskatīšana pirmajā instancē varētu ilgt pat vairākus mēnešus.
Somijā tiecas iesaistīt sportā maksimāli daudz dalībnieku
Šāda komunikācija neiedomājama šķiet Somijas Izglītības, kultūras un sporta ministrijas vecākajam padomniekam Kari Niemi Nikolam. Viņš norādīja, ka Somijā ministrija ar federācijām cenšas veidot pozitīvu saziņu, jo mērķi ir kopīgi.
Somi 2024. gadā 74 atzītajām sporta federācijām atvēlēja 22,8 miljonus eiro.
Atzīto federāciju skaits Somijā ir mazāks nekā Latvijā ar 95 federācijām. Tas tāpēc, ka valsts finansējuma saņemšanai Somijā federācijās ir jāietilpst vismaz 30 klubiem ar kopsummā vismaz 1000 sportistiem. Turklāt somi plāno latiņu celt vēl augstāk un izstrādā modeli, ka uz valsts finansējumu varēs pretendēt tikai federācijas, kurās būs vismaz 60 juridiskie biedri un 3000 sportistu.
"Cilvēku līdzdalība ir vienīgais valstij faktiski svarīgais kritērijs. Mūsu kā Somijas valsts vienīgā interese sportā ir iesaistīt vairāk cilvēku – jo vairāk aktīvu cilvēku, jo federācija ir noderīgāka un mērķtiecīgāka visai nācijai," paskaidroja Kari Niemi Nikola.
Visi 74 sporta veidi Somijā ir sadalīti trīs grozos – lielie sporta veidi, vidējie un mazie sporta veidi.
Lielajiem sporta veidiem sadala 46% federācijām atvēlētā finansējuma, vidējiem 30%, bet mazajiem – 24%. Lai iekļūtu lielo sporta veidu grupā, individuālajos sporta veidos jābūt vismaz 15 000 licencētu sportistu, bet komandu sporta spēlēs vismaz 50 000 aktīvu spēlētāju.
Līdzīgi kā Latvijā, arī Somijā valsts finansējumu federācijām nosaka pēc punktiem, kurus aprēķina pēc federāciju iesniegtajiem datiem. Masveidība nosaka 35% visa vērtējuma. Zīmīgi, ka vērtē arī katras federācijas finansiālo situāciju. Atbildīgās ministrijas pārstāvis Nikola paskaidroja, ka tas palīdz vieglāk novērtēt katra sporta veida mērogu un saprast, kuras federācijas var iztikt ar mazāku dotāciju, bet kurām to labāk nedot vispār.
"Ja federācija ir tuvu bankrotam, tad mēs kā valsts nedrīkstam dot naudu šādām federācijām," paskaidroja Nikola. "Tāpēc mums ir nepieciešama informācija par federāciju finansiālo situāciju, lai pārliecinātos, ka tās funkcionē atbilstoši."
Tāpat viens no kritērijiem naudas piešķiršanā ir labas pārvaldības principu un antidopinga noteikumu ievērošana.
Piemēram, pērn finansējumu samazināja Somijas Olimpiskajai komitejai, jo kāds tās darbinieks publiski uzvedies nepieņemami. Valsts finansējumu var samazināt arī sporta veidiem, kur treneri neprot uzvesties. Somijā visbiežāk grēkāžu lomā nonākuši vingrošanas un daiļslidošanas treneri, savukārt biežo antidopinga pārkāpumu dēļ valsts finansējums uz diviem gadiem pilnībā atņemts Somijas Fitnesa asociācijai.
Valsts finansējums sportam Baltijas valstīs
Tikmēr kaimiņvalstī Igaunijā sporta federācijām pērn novirzīja nepilnus 15 miljonus eiro, kas ir otrais augstākais rādītājs Baltijā aiz Lietuvas, kas federācijām atvēlē 20 miljonus eiro, bet apsteidzot Latviju, kas šogad federācijām sadalījusi 5,4 miljonus eiro.
Igaunijā vairāk valsts naudas saņem aktīvākās federācijas
Jāatzīmē gan, ka katrā valstī atšķiras federācijām deleģēto funkciju apjoms.
Igaunijā finanšu piešķiršanā ņem vērā sportistu un treneru skaitu, rezultātus četru gadu nogrieznī, sportistu skaitu iepriekšējās olimpiskajās spēlēs un labas pārvaldības principu ievērošanu.
Federācijas ar mazāk nekā 100 sportistiem finansējumu saņemt nedrīkst.
"Galvenā sistēmas priekšrocība ir tā, ka aktīvākā federācija, kurai ir arī labākie rezultāti, visvairāk sportistu, saņems visvairāk naudu, kas, manuprāt, ir pamatoti," teica Sporta tiesību eksperte Igaunijā Polina Tsernjaka.
Latvijas federācijām nosūtītajos lēmumos lasāms, ka vērtēšanas komisiju ministre Čakša izveidojusi vien 15. februārī, lai arī 15 prioritāri atbalstāmās federācijas un tām atvēlētais finansējums tika prezentēts jau 9. februārī Nacionālās sporta padomes sēdē, kuru vadīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Filmēt 9. februārī Nacionālās sporta padomes sēdes gaitu LTV tika liegts, lai arī normatīvajos aktos šāds ierobežojums nav noteikts.
LTV 14. februārī vērsās ar iesniegumu Nacionālajā sporta padomē, lūdzot šo lēmumu pamatot. Likumā noteiktā mēneša laikā atbilde netika saņemta, tāpēc 15. martā LTV nosūtīja atkārtotu vēstuli Siliņas vadītajai Nacionālajai sporta padomei. Atkārtotā atbildes nesniegšanas gadījumā LTV vērsīsies tiesā.
