(papildināts ar Vladimira Šteinberga un Diānas Zaļupes teikto)
Profesionālās ievirzes sporta pedagogu atlīdzība pašlaik vidēji sasniedz 87%, kā arī netiek apmaksāts papildu darbs brīvdienās un sporta nometnēs, informēja LSII Direktoru padome. Treneru atalgojums no valsts budžeta nepietiekamā apjomā ir piekto gadu pēc kārtas, bet iztrūkstošo starpību sedz pašvaldības vai privātos klubos bērnu vecāki.
Daudzu pašvaldību rocībai manāmi sarūkot, mazinās arī vietvaru iespējas segt treneru atalgojuma iztrūkstošo daļu. LSII Direktoru padome bažījas, ka tādēļ cietīs bērnu un jaunatnes sports, mazināsies iesaistīto dalībnieku skaits un sportisko sasniegumu izaugsme. Latvijas jaunie sportisti ar augstiem rezultātiem arvien spēj konkurēt Eiropas un pasaules mērogā, bet treneri par darbu nesaņem konkurētspējīgu atalgojumu.
Treneri ir spiesti strādāt divās vai pat trīs darbavietās, tādējādi pakļaujot sevi gan izdegšanas, gan veselības problēmu riskam.
Pārslodze apdraudot arī tālākizglītību, turklāt trenera profesija zemā atalgojuma dēļ piesaista arvien mazāk jauno pedagogu un zaudē konkurencē pat sporta skolotājiem, kuriem optimāla lieluma skolās ir gan sabalansēta slodze un krietni augstāks atalgojums, gan atvaļinājums vasarā.
Sporta nozarei 2024. gadā no valsts budžeta paredz piešķirt 51 miljonu eiro, kas iezīmē pieaugumu salīdzinājumā ar 45,6 miljoniem eiro 2023. gadā. Viss palielinājums faktiski saistāms tieši ar lielāku finansējumu sporta treneriem, nodrošinot pieaugumu no 22,4 miljoniem eiro līdz 28,5 miljoniem eiro. 2024. gadā tiek celta arī sporta pedagogu minimālā algas likme, un papildus 6 miljoni eiro paredzēti likmes pieauguma finansēšanai.
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs sarunā ar Latvijas Radio paskaidroja, ka sporta skolām finansējums tiek piešķirts nevis uz mācību gadu, bet uz kalendāro gadu.
Sporta skolām līdz 15. novembrim vēl jāiesniedz dokumenti finansējuma pieprasījumam 2024. gadā.
"Šis jautājums ministrijā un valdības līmenī ir aktuāls un iekļauts darba kārtībā. Diemžēl bija citas prioritātes šogad - tas ir palielināt esošo likmi un finansējums veselībai. Tāpēc mēs dabūjām papildu finansējumu tikai algas likmes palielināšanai," teica Šteinbergs. "Nākamā gada finansējums tiks piešķirts pēc tam, kad tiks saņemti visi finansējuma pieprasījumi no sporta skolām. Termiņš ir 15. novembris. Tikai pēc 15. novembra mēs sapratīsim, cik tad īsti mums ir jāfinansē, un vai pietiek mums naudas, vai nepietiek."
Tikmēr viens no pašreizējās un iepriekšējās valdības uzstādījumiem ir iesaistīt sporta nodarbībās vairāk bērnu un jauniešu, turklāt bērnu un jauniešu sports noteikts kā prioritāte sporta politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam, uzsvēra LSII Direktoru padome.
LSII Direktoru padomes vadītāja Diāna Zaļupe Latvijas Radio pastāstīja, ka
pietrūkst apmēram 5 miljonu eiro, lai sporta treneru algas pilnībā finansētu no valsts budžeta.
Par normālu paritāti Zaļupe uzskatītu situāciju, ja valsts nodrošinātu treneriem minimālo algu, bet pārējos izdevumus sporta skolām segtu pašvaldības vai privāti klubi.
Viens no iespējamajiem scenārijiem ir arī vecāku līdzmaksājumu kāpums vai nodarbību pieejamības samazināšana.
Jaunatnes sports LSII Direktoru padomes vēstulē Saeimai un ministriem raksturots arī kā svarīgs ieguldījums sabiedrības veselībā, valsts aizsardzībā, attīstībā un ekonomikā.
Pēdējos piecos gados Ministru kabineta noteikumos jau divreiz ir samazinātas Iekšlietu ministrijas iestāžu prasības fiziskajās pārbaudēs, jo jauniešiem ir grūti tās izpildīt. Arī Nacionālajos bruņotajos spēkos ir novērota tendence pasliktināties kandidātu fiziskajai sagatavotībai un veselības stāvoklim.
Profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas Latvijā apgūst 45 000 bērnu un jauniešu vairāk nekā 1800 treneru vadībā.
KONTEKSTS:
Ministru kabinets 1. novembrī akceptēja 2024. gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus, nosūtot tos skatīšanai Saeimā. Budžeta prioritātes nākamgad ir drošība, izglītība un veselība. Budžeta likumprojekts paredz arī vairākas nodokļu izmaiņas.
Konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 14,5 miljardi eiro, bet izdevumi – 16,2 miljardi eiro. Tajā skaitā pamatbudžetā plānotie ieņēmumi ir 10 miljardi eiro, savukārt izdevumi - 12,15 miljardi eiro.
