Riteņbraucēju kolonna pārvietojas ar ātrumu vidēji 27–33 kilometri stundā, un bez treniņiem uz ceļa augsta līmeņa sportistam neizaugt.
Iestājoties siltākam laikam, treniņi Kuldīgas novada ceļos kļūst intensīvāki. Tas nozīmē, ka uzmanīgākiem jākļūst gan autovadītājiem, gan pašiem riteņbraucējiem. Lai arī topošos sportistus pavada speciāli aprīkots auto, apdzenot šādu kolonnu, jābūt drošam, ka attālums ir pietiekams.
Šosejas riteņbraucējiem tieši asfaltētie ceļi ir galvenā treniņu vieta.
Kuldīgas novada sporta skolas direktors Agris Kimbors pastāstīja, ka citu piemērotu vietu treniņiem nav.
"Bija arī komentāri, kāpēc vispār uz ceļiem jālien, bet tāds šis sporta veids ir, mums nemaz īsti vispār nav, kur trenēties, mums nav slēgtas trases Kuldīgā," teica Kimbors. "Ir tikai viena trase, tā ir Biķernieku [trase] Rīgā, kur tā normāli var trenēties, jo pārējās ir kartinga trases, kur īsti nekāds šosejas treniņš nesanāk, un arī visā pasaulē trenējas, braucot pa ceļiem."
Pirms Kuldīgas novada sporta skolas U-14 grupa dodas treniņā, vēl tiek pārbaudīta velosipēdu gatavība braucienam. Šoreiz uz Kuldīgas–Skrundas šosejas notiek ātruma treniņš ar sprinta intervāliem – dienas vidū satiksme nav liela, un ir daudz labi pārredzamu ceļa posmu. Pēc aptuveni 25 kilometriem braucējiem ir neliela atelpa, lai padzertos un ieēstu cepumus.
"Ziemas laikā, protams, mēs vairāk arī riteņbraucējiem, jaunatnei dodam vispārējo fizisko sagatavotību, kas nav tikai braukšana ar riteni, kas ir pārgājieni, skriešana, sporta spēles, svaru zāles, baseini," teica riteņbraukšanas treneris Viesturs Lukševics. "Bet, protams, mums ir nedēļā dienas, ko izmantojam arī riteņbraukšanai. Mums ir tāds limits līdz mīnus 8 grādiem."
Kuldīgas novada sporta skola ir riteņbraukšanas tradīcijām bagāta.
Šī sporta veida nodaļa darbojas jau no 1956. gada, un Latvijai devusi vairākus čempionus riteņbraukšanā, tostarp šobrīd labi pasaulē startē Krists Neilands. Arī treneris Lukševics sportista karjeru sāka Kuldīgā un ir bijis Latvijas čempions. Pašlaik trīs vecuma grupās te trenējas 25 audzēkņi.
"Braukt ar riteni man ļoti patika, iepatikās. Es vienkārši sāku braukt, jo es redzēju, kā laukā brauc riteņbraucēji, es arī gribēju," savu ceļu uz riteņbraukšanu iezīmēja Kuldīgas novada sporta skolas audzēknis Gatis Gruntiņš.
"Mans brālis brauc, un es jau no astoņu gadu vecuma gribēju kļūt par riteņbraucēju," teica sporta skolas audzēkne Ieva Gaile. "Tad vecāki neļāva. Tad mans peldēšanas treneris pielika punktu un pateica, lai es eju riteņbraukšanā."
Uzrunātie jaunieši atzīst, ka treniņi nav viegli, bet motivē vēlme kļūt par profesionālu šosejas riteņbraucēju.
Riteņbraukšanas federācija vēsta, ka zēni un meitenes šajā sporta veidā var trenēties astoņās vietās Latvijā.
