Spēles atklāja ASV prezidents Džoržs Bušs, klāt bija arī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Olimpisko uguni iededza Amerikas hokeja izlases komanda, kas 1980.gadā sensacionāli apspēlēja pasaules čempionus PSRS hokejistus.
Ar trešo piegājienu uz šo olimpisko turnīru tika arī Latvijas hokeja izlase, un bija gods pirmo reizi komentēt tik augsta līmeņa sacensības. Latvijas hokejisti pēdējos piecos pasaules čempionātos bija ierindojušies no 7. līdz 11.vietai, tāpēc varējām cerēt uz labu vietu arī Soltleiksitijā. Tomēr, kur bijām, tur arī palikām - šoreiz nācās samierināties ar 9.vietu, pēdējā spēlē pieveicot Ukrainu ar 9:2.
Diemžēl Soltleiksitijā bija pirmais un pēdējais olimpiskais turnīrs ne vienam vien mūsu hokeja veterānam, arī Harijam Vītoliņam, kurš atklāšanas parādē nesa Latvijas karogu un tagad kopā ar Oļegu Znaroku vada Krievijas izlasi.
Savukārt pēc ilga pārtraukuma spēļu programmā bija atgriezies skeletons, kuru, pateicoties Siguldas trases direktoram, bijušajam bobsleja mehāniķim Dainim Dukuram, sāka iepazīt arī Latvijā.
Konkurencē par olimpisko ceļazīmi Tomass apsteidza jaunāko brāli Martinu un debijas reizē ierindojās 21.vietā.
Olimpisko atlasi šoreiz nebija izturējuši arī snovbordisti, daiļslidotāji un bobslejistes, bet bobslejisti, kuļoties pa Sanda Prūša dopinga jezgu, īpaši augstās vietās netika, kaut gan paša Sanda vadītais četrinieks ar Mārci Rulli, Jāni Silarāju un Jāni Ozolu 7.pozīciju tomēr izcīnīja. Toties no vislabākās puses sevi apliecināja latviešu treneri, kas strādāja ārzemēs. ASV komandas galvenā trenera Jāņa Skrastiņa audzēkņi ierindojās otrajā un trešajā vietā četriniekos, Jāņa Ķipura vadītie šveicieši izcīnīja sudrabu un bronzu divniekos.
Bez dažādām likstām neiztika biatlonā - te apendicīts un sliktas slēpes, te pazaudētas nūjas, spēka izsīkums un precizitātes trūkums vai kas cits,
un pat 4x7,5 km stafetē palikām beigās – septiņpadsmitie 19 komandu vidū. Mazs prieciņš bija par Anželu Brici, kas, pēdējā brīdī ietikusi komandā, sprintā spēja apsteigt 16 savas konkurentes…
Organizatoriskas un citas ķibeles bija piemeklējušas Latvijas kamaniņbraucējus, taču mūsējie desimtniekā ietika: Iluta Gaile 10.vietā, arī Ivars Deinis un Sandris Bērziņš 10.pozīcijā, bet Anna Orlova tāpat kā Lillehammerē ierindojās 9.vietā, jau ceturtajās olimpiskajās spēlēs apliecinot sevi kā Latvijas labāko kamaniņbraucēju.
Pēc 19.ziemas olimpiskajām spēlēm, kurās piedalījās 47 Latvijas sportisti, skaļi sist plaukstas īpaši negribējās, bet arī pesimismam nebija pamata. Uzkrājot olimpisko pieredzi, nācās vien turpināt strādāt, atceroties seno parunu "sūrs darbs, saldi augļi".
