Par iespēju startēt Parīzes spēlēs Ukrainā turpinās diskusijas, uzklausot sportistu viedokli, tādēļ pašlaik vēl nav zināms gala lēmums, paskaidroja Kucevols.
"Ukraina ir demokrātiska valsts, tāpēc mēs neuzspiežam cilvēkiem, kādai ir jābūt viņu nostājai," teica Kucevols. "Jā, to [par dalību] beigās izlems Ukrainas Olimpiskā komiteja, tomēr arī Ukrainas sportistu lēmumam ir liela nozīme. Ja tas ir vienots lēmums, tad valsts un sportisti ir kopā. Tas ir iemesls, kāpēc vēl neesam pauduši skaidru un skaļu nostāju."
Saeimas komisiju kopsēdē deputāti otrdien sprieda par saskaņotu rīcību ar Ukrainas Olimpisko komiteju un valsts varas iestādēm par dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs. Deputāti komisijās nolēma turpināt skaidri paust Latvijas nostāju pret agresorvalstu sportistu dalību, tostarp vēršoties pie Francijas parlamenta ar aicinājumu neielaist valstī Krievijas un Baltkrievijas sportistus, kā arī uzrunājot lielākos Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) sponsorus.
Vai Latvijas sportistiem būtu jāpiedalās Parīzes olimpiskajās spēlēs, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas kopsēdē lēmumu nepieņēma.
Jautājumu par Latvijas sportistu dalību Parīzes spēlēs deputāti varētu atkal skatīt pēc mēneša.
Gan Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK), gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji aicināja turpināt uzturēt vienotu Latvijas nostāju pret SOK lēmumu pieļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs. Tikmēr Latvijas Paralimpiskās komitejas ieskatā jautājuma risināšanā būtu jāiesaistās arī Ārlietu ministrijai.
Ne visās valstīs esot skaidra un vienota izpratne par Krieviju kā agresorvalsti, apgalvoja IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga ("Jaunā Vienotība"). Viņa aicināja palīdzēt ukraiņiem veikt skaidrojošo darbu, lai motivētu citas valstis pieņemt skaidrākus un nosodošākus lēmumus.
"Tas, ko mēs varam darīt, ir uzturēt viedokli un skaidru pozīciju, ka SOK lēmums ir aukstasinīgs, amorāls un mums tas nav pieņemams," uzsvēra Reinberga.
Ja SOK lēmumu nemaina, par turpmāko Latvijas rīcību esot nepieciešams konsultēties ar pašiem sportistiem, kuriem būtu jādomā, uz kādām atrunām varētu piekrist dalībai ar sportistiem no Krievijas un Baltkrievijas. Tie varētu būt "ļoti skaidri nosacījumi", piemēram, formāls ētikas kodekss.
LOK ieskatā – būtu jāuztur vienots spiediens uz starptautiskajiem sponsoriem.
LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks aicināja nepieņemt lēmumu "uz emocijām", norādot, ka laika lēmumu pieņemšanai vēl esot pietiekami daudz. Ja Latvija tomēr izšķirsies par nepiedalīšanos, tam var būt noteiktas sekas, piemēram, finansējuma ierobežošana, brīdināja Lejnieks.
No olimpisko kvalifikāciju izpildījušajiem 11 agresorvalstu sportistiem, seši vai pat septiņi atlēti piedalījās pasākumos, kur aģitēja par karadarbību Ukrainā, pastāstīja Lejnieks.
Savukārt LOK Atlētu komisijas vadītāja Gunta Vaičule atklāja, ka šobrīd lielākā daļa citu valstu sportistu varētu atbalstīt SOK nesen pieņemto lēmumu.
"Droši vien viņiem, neesot kaimiņvalstīs ar Krieviju un Baltkrieviju, varbūt nav īsti skaidrs, kāds politisks instruments šajās valstīs ir sports," viņa sacīja, paužot bažas, vai būtu iespējams mainīt sportistu nostāju.
Sēdē izskanēja arī bažas, ka gadījumā, ja Latvija boikotētu olimpiskās spēles, varētu būt arī sportisti, kuri tomēr izvēlētos uz Parīzi doties, un tādā gadījumā startētu tādā pašā neitrālā statusā kā sportisti no agresorvalstīm. Tomēr Vaičule norādīja, ka šāda situācija būtu absurda, un Latvijas sportistu pozīcija būs vienota.
Ukrainas Atlētu komisija šobrīd gan neizskata olimpisko spēļu boikotu,
atklāja Vaičule. Tā vietā tiek apkopota informācija par situācijām, kad sportisti ar neitrālu statusu ir piedalījušies starptautiskās sacensībās un kā situāciju atspoguļo Krievijas un Baltkrievijas mediji. Savākto informāciju Ukraina nodos SOK "un darīs visu iespējamo, lai šādas situācijas neatkārtotos olimpiskajās spēlēs".
KONTEKSTS:
Latvija jautājumā par 2024. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm pirmkārt gaida Ukrainas viedokli un lēmumu par tālāko rīcību, norādīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Ministrijā saskata iespēju īstenot dažādu rīcību, bet galvenais ir panākt Krievijas un Baltkrievijas sportistu nepiedalīšanos olimpiskajās spēlēs, nevis Latvijas atlētu palikšanu mājās.
Latvijas Olimpiskās komitejas vadība uzskata, ka pašlaik runāt par olimpisko spēļu boikotu ir nevietā, bet kopā ar partneriem jāstrādā, lai nepieļautu Krievijas un Baltkrievijas sportistu startu. Olimpiskie čempioni 3x3 basketbolā Nauris Miezis, Kārlis Lasmanis un Agnis Čavars jau pavēstīja, ka Parīzē nestartētu, ja tur neitrālo sportistu statusā piedalīsies Krievijas un Baltkrievijas sportisti.
Parīzes olimpiskās spēles Francijas galvaspilsētā 2024. gadā notiks no 26. jūlija līdz 11. augustam.
