(papildināts ar IZM Sporta departamenta un Nacionālā sporta centra vadītāju teikto)
2030. gada ziemas spēļu rīkotāja nosaukšanai gala termiņš ir 2024. gada Parīzes olimpiskās spēles, norādīja Lejnieks. Zviedrus interesē Siguldā aizvadīt sacensības kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā, bet sarunās vēl jāvienojas par kandidatūras abpusēju atbalstu.
"Mums līdz tam [Parīzes spēlēm] ir pietiekami daudz laika, lai saprastu, pirmkārt, vai mēs kandidēsim kopā, otrkārt, kas notiek brīdī, ja šīs [rīkošanas] tiesības tiek piešķirtas vai tikpat labi netiek piešķirtas," teica Lejnieks. "Līdz sava pieteikuma apstiprināšanai un iesniegšanai ir darbiņš vēl jāizdara."
Zviedrijas valdības lēmums atbalstīt olimpisko kandidatūru pašlaik nozīmē, ka organizatoru sadarbība ar LOK ir ieguvusi oficiālas aprises darba turpināšanai.
Jau iepriekš sarunās bija iesaistītas abu valstu olimpiskās komitejas, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kas faktiski ir Latvijas valstij piederošās Siguldas trases īpašniece, paskaidroja Lejnieks.
"Šobrīd tālākās sarunas par jebkādām aprisēm, kas un kā izskatīsies, ir tikai priekšā. Arī jebkādi valdības lēmumi vēl ir tikai priekšā. Šobrīd ir sarunu turpinājums," situāciju olimpiskā pieteikuma virzībā iezīmēja LOK ģenerālsekretārs.
Pašlaik Latvijai garantijas neprasa, bet jautājums ir, vai Zviedrijas puse varēs izmantot olimpiskajām sacensībām Siguldas trasi, uzsvēra Lejnieks. Lai Siguldā sarīkotu olimpiskās bobsleja sacensības, ir nepieciešama trases rekonstrukcija, kas varētu izmaksāt vismaz 58 miljonus eiro. Lejnieks gan pauda, ka par izmaksām ir pāragri runāt, jo vispirms ir jāsaprot vajadzības, kā arī izmaksu maksimums un minimums.
Latvija pašlaik ir vienīgais zviedru puses uzrunātais partneris trīs ledusrenes sporta veidu sarīkošanai 2030. gada spēlēs.
"Ja [kādā] brīdī mēs saprotam, ka viņu [zviedru] piedāvājums mums nav pieņemams, tad viņi var skatīties kaut kur citur, bet šobrīd sarunas ir tikai ar mums," teica Lejnieks.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta vadītājs Vladimirs Šteinbergs otrdien sarunā Latvijas Radio pauda, ka pagaidām zviedru vienīgā interese ir par iespēju rezervēt Siguldas trasi olimpisko spēļu sacensībām. Sagaidāms, ka Zviedrijas olimpiskās komitejas pārstāvji 22. novembrī tiksies ar Stokholmas spēļu rīcības komiteju, bet oficiāls rīkošanas pieteikums jāiesniedz 2024. gada februārī.
Zviedrijas puse ir ļāvusi noprast, ka Siguldā varētu iztikt bez atsevišķa olimpiskā ciemata un iztiktu ar viesnīcu piedāvājumu, piebilda Šteinbergs.
Latvijas Nacionālā sporta centra vadītājs Daniēls Nātriņš sarunā Latvijas Radio atzina, ka
pašlaik nav iespējams precīzi nosaukt Siguldas trases rekonstrukcijai nepieciešamo summu.
"Precīzus ciparus ir ārkārtīgi sarežģīti šobrīd nosaukt. Viens tāds indikatīvais cipars, ko esam saņēmuši, bija tie 58 miljoni [eiro], kas ir jau izskanējuši publiski," teica Nātriņš. "Precīzas izmaksas un aplēses varēsim nosaukt, kad būs skaidrība par koncepciju, kā tiks izbūvēta šī trase, par risinājumiem, kad būs skaidrība, un vispār, vai šī nepieciešamība olimpisko spēļu organizēšanai būs, vai nebūs. Ja nebūs, tad būs jāmeklē citi risinājumi, kā šo infrastruktūras vienību uzturēt un attīstīt."
Aktīvi kandidēšanā uz 2030. gada ziemas olimpisko spēļu uzņemšanu ir iesaistījusies Francija, kur spēles vēlas sarīkot Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā, un sagaidāms, ka būs arī Šveices pieteikums.
Pēc Zviedrijas Olimpiskās komitejas informācijas, Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) decembrī paziņos, ar kuriem potenciālajiem organizatoriem nākamajā fāzē turpinās sarunas par 2030. un 2034. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanu. Nākamajā sarunu posmā SOK un organizatoriem arī jāvienojas par spēļu rīkošanas līguma nosacījumiem un garantijām.
