Trīs ātri un stabili braucieni vienā nedēļas nogalē – to Jonass pasaules čempionātā motokrosā nebija paveicis jau labi sen. Tik daudz punktu kā nedēļas nogalē Argentīnā viņš neiekrāja nevienās no pērnās sezonas sacensībām.
"Pats biju pārsteigts, cik labi jutos uz mocīša, cik stabili izdevās nobraukt visus braucienus," atzina Jonass. "Jā, pirmie trīs džeki bija nedaudz jaudīgāki, bija nedaudz ātrāki, un gribējās, protams, pacīnīties par podiumu kopvērtējumā, bet ceturtā vieta būs tiešām labs sezonas sākums. Trīs-trīs-četri, kas ir kvalifikācijas braucienā trešais, pirmajā braucienā trešais un otrajā – ceturtais, ir labs stabils sniegums, un tagad tikai jāturpina strādāt."
Pēc Jonasa pēdējo gadu neveiksmēm sacīkstēs, motociklu ražotāju maiņām, atvadīšanās no pilnvērtīga rūpnīcas braucēja statusa, sagaidot jauno sezonu, jautājumi ir vairāki.
Pirmais – veselība jeb fiziskā gatavība sezonai.
"Manuprāt, esmu viens no braucējiem, kas izbauda katru šo mirkli, katru treniņu. Jo grūtāk, jo labāk, jo es vairāk izbaudu. Tāpēc sagatavošanās periodā ar smaidu veicu visus treniņus, visu procesu," pastāstīja Jonass. "Ziemas periodā daudz laika pavadīju Beļģijā sliktos laikapstākļos, bet tas mani ir vairāk vai mazāk norūdījis, un pats jutos labi jau pirmajā brīdī, kad iebraucu trasē. Arī pirmssezonas sacensībās un treniņos jutu, ka esmu saliedētāks ar motociklu – varu braukt vieglāk, bet tajā pašā laikā ātri ar mazāku piepūli."
Otrais jautājums ir motocikla konkurētspēja.
Te ir liela starpība, vai tava komanda pārzina katru motocikla niansi par 100%, vai to izzina kopā ar braucēju. Tā ir starpība starp rūpnīcas komandām un pārējām. Lai arī cik labi speciālisti nebūtu, pārējie vienkārši nevar zināt, kā viens uzlabojums ietekmēs citas motocikla raksturīpašības. Līdz ar to uzlabojumiem vajadzīgs daudz ilgāks laiks.
"Pagājušajā gadā pēc Nāciju motokrosa veicām lielākus testus divu dienu garumā, kur paskatījām rāmim citādākus stiprinājumus un cietības. Tāpat motorus patestējām, un kopš tā laika, ja godīgi, daudz netestējām," ar tehnikas gatavošanu iepazīstināja Jonass. "Tikai braucu, vācu stundiņas uz mocīša, centos saprast, kā mocītis strādā katrā situācijā. Bieži ir labāk, ka mocītis ir uz 90%, bet tu zini par 100%, ko viņš darīs katrā brīdī. Tas, manuprāt, ir tas pluss, kas man šajā sezonā ir – kopā ar motociklu esam vairāk vai mazāk kā viens vesels."
Trešais – psiholoģiskā pārliecība, saskaņa ar sevi gan sacensībās, gan ārpus tām.
Paula dienaskārtībā ir ienākusi vērtību apzināšanās ārpus dzīšanās pēc rezultāta.
"Nevērtēju sevi pēc rezultātiem, jo saprotu, ka esmu cilvēks, ne tikai robots, kas sniedzas pēc rezultātiem," paskaidroja Jonass. "Tas varbūt ļauj vairāk arī izbaudīt to procesu, jo beigu beigās, kad aizbrauc mājās, tas rezultāts ne vienmēr ir galvenais, bet gan kāds vienkārši esmu cilvēks. Jo iepriekš es domāju un vērtēju sevi pēc rezultātiem – ja bija slikts rezultāts, tad biju neomā, bet cerams, ka šogad būšu mainījies."
Argentīnā Paulam patīk un veicas. Otrais no 20 pasaules čempionāta posmiem notiks 24. martā Spānijā.
"Eiropā atgriežoties, vienmēr ir citādāka atmosfēra, citādākas sajūtas," nākamās sacīkstes izvērtēja Jonass. "Tajos GP ir nedaudz lielāks spiediens no malas, bet gaidu šo posmu, un redzēsim, vai tur būšu tikpat nosvērts kā šajā posmā [Argentīnā]."
Pauls labi apzinās, ka pārbaudījumu savam un motocikla spēkam, kā arī pārliecībai šogad vēl būs daudz.
