Vēl deviņdesmitajos gados Gūrijs Bulle rīkoja autokrosa sacensības Mūsas trasē, bet organizatoriem trūka iespēju iegādāties kausus apbalvojumiem, Latvijas Radio pastāstīja uzņēmuma "Geka" pārstāve Kristīne Reimane. Tā pirms 32 gadiem tapa ģimenes uzņēmums, kas nu jau izaudzis līdz pasaules hokeja čempionāta organizatoru prasībām atbilstošam līmenim.
Ja deviņdesmitajos gados Bulle aizņēmās pāris simtus latu no savas mammas un ar veco "Opel" devās Somijas virzienā, lai piekrautu pilnu mašīnu ar balvām, ko laika gaitā iztirgot, tad hokeja čempionāta medaļu tapšana jau apliecina augstas pašmāju meistaru prasmes.
Latvijas Hokeja federācijas (LHF) pārstāvji uzņēmumu uzrunāja pērn novembrī, interesējoties par iespēju kvalitatīvi izgatavot lielformāta medaļas, kas ir tehnoloģiski sarežģītāk nekā maza izmēra apbalvojumiem.
"Viņi [LHF] atbrauca pie mums, mēs parādījām pāris projektus, ko esam realizējuši lielformāta medaļās," pastāstīja Reimane. "Attiecīgi tad viņi mūs informēja, ka, tā kā pasaules čempionāts hokejā notiek gan Somijā, gan Latvijā, viņi gribētu saņemt kādu piedāvājumu tieši no latviešu uzņēmumiem, kas Latvijā ražo."
Tolaik čempionāta organizatoriem jau bija pāris starptautisku piedāvājumu, bet janvāra sākumā Latvijas uzņēmumā uzzināja, ka izvēlēts viņu piedāvājums.
"Mēs bijām ļoti priecīgi, novērtēti un atzīti, jo, protams, tas ir ļoti liels gods un ļoti liela atbildība to [medaļu] gatavot," sacīja Reimane.
Janvārī uzņēmumā ķērās pie darba pēc somu atsūtītā dizaina parauga. Martā jau bija tapuši vairāki paraugi, ko LHF devās saskaņot uz Somiju, kur viens no tiem tika izvēlēts ražošanai. Savukārt aprīļa beigās jau sapakotas medaļas nodeva tālāk ceļojumam uz Somiju.
Sekojot ierastākām tradīcijām, rīkotāji sākumā vēlējušies spīdīgas medaļas, tomēr ražotāji spēja pārliecināt, ka matējums attiecīgajā dizainā izskatīsies labāk un veiksmīgāk nolasīsies.
Savukārt dizainu medaļu lentītēm, kur bija jāsavijas Somijas un Latvijas karogu krāsām, izstrādāja Kārlis Sinka. Tapa vairāki lentīšu varianti, no kuriem organizatori izvēlējās tīkamāko.
Medaļām pamatā izmanto dažādu metālu sakausējumu, kurā nav ne zelta, ne sudraba, un vajadzīgo krāsu godalgas iegūst pēc apstrādes. Misiņa, niķeļa vai vara apstrādē top zelta, sudraba un bronzas medaļas. Pēc liešanas un kalšanas tām vēl nepieciešama laikietilpīga pēcapstrāde ar dažāda pulējuma iespējām.
Retāk redzamajā medaļas otrajā pusē ir Starptautiskās Hokeja federācijas logotips un īpašs lentas stiprinājums.
Medaļas tapa 4–5 nedēļu laikā – kopā 70 zelta un pa 50 sudraba un bronzas godalgām.
Ražotājiem gan nav zināms, kādēļ rīkotājiem bija vajadzīgs lielāks zelta medaļu skaits, iespējams, lai papildinātu kāda muzeja vai arhīva krājumus.
Pasaules hokeja čempionāta vajadzībām izgatavotās godalgas ir Latvijas uzņēmumam līdz šim lielākais un nozīmīgākais pasūtījums, bet nacionāla mēroga medaļas tajā top florbolam, hokejam, basketbolam, futbolam un citiem sporta veidiem.
Taču medaļas augsta līmeņa starptautiskām sacensībām samērā nelielajā ģimenes uzņēmumā izgatavoja pirmoreiz.
"Šis ir viens no projektiem, kas nes vislielāko gandarījumu un prieku. Nebija jautājumu par ieguldījumu, centību, par atbildību. Visi saprata paši, ka tā ir superīga iespēja mums to izgatavot," paskaidroja Reimane. "Un tas, ka [Latvijas izlases] čaļi viņas atveda atpakaļ, tas mums piedeva tonnu gandarījuma darbam. Sēžot mājās pie televizora, skatāmies, ka mūsu medaļas tiek pakārtas mūsu čaļiem kaklā un atbrauca atpakaļ. Tas bija ļoti, ļoti liels prieks un pagodinājums."
KONTEKSTS:
Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātu 28. maijā Somijas pilsētā Tamperē noslēdza ar uzvaru spēlē par 3. vietu, pagarinājumā pārspējot ASV valstsvienību, un pirmo reizi izcīnīja medaļas.
Nākamajā dienā valstsvienību pie Brīvības pieminekļa Rīgā sveica, pēc dažādām aplēsēm, 30–50 tūkstoši sajūsminātu līdzjutēju.
