Juridiskie strīdi ap “Skonto” stadionu eskalējās aprīļa sākumā – tiesu izpildītāju un likumsargu klātbūtnē tika demontēta stadiona kustamā manta - krēsli un apgaismojums. Vēlāk gan tiesa pieņēma citu lēmumu un krēsli un lampas tika salikti atpakaļ.
Ne mazsvarīgi, ka šie notikumi risinājās divus mēnešus pirms Latvijas un Portugāles valstsvienību spēles un notikumi “Skonto stadionā” spilgti izgaismoja bēdīgo situāciju ar futbola infrastruktūru Latvijā.
“Skonto” stadions ir vienīgais, kurā patlaban var aizvadīt starptautiska līmeņa spēles. Pēc tam, kad noskaidrojās, ka minētās spēles norise nav apdraudēta, LFF prezidents Guntis Indriksons izteicās, ka steidzami jādomā, par jaunas mājvietas atrašanu izlases, jo ar “Skonto” stadionu ilgtermiņā nevar rēķināties. Tomēr šobrīd federācijas retorika jau ir nedaudz piezemētāka.
“Esam ieinteresēti, lai stadions tur paliktu. Tad mums ir vērts ieguldīt pavisam sapņojot jaunu tribīni. Skaidrs, ka te vairāk runa ir par, cik mēs uzlabosim stadiona infrastruktūru tādā apjomā, ko no mums prasa. UEFA arī saprot, ja stadions tiks nojaukts pēc diviem gadiem, tad nav vērts tur ieguldīt tur naudu. Tajā pašā laikā, skatoties no otras puses, tur tāpat nāksies kaut ko darīt.
Ja mēs zināsim, ka tur spēlēsim vismaz 20 gadus, tad infrastruktūru uzlabosim tādā apjomā, lai pēc tam varētu spēlēt ilgus gadus.
Ja nē, tad kaut ko izdarīsim, lai atļautu aizvadīt spēles nākamajā ciklā.,” “Panorāmai” atklāja LFF projektu un mārketinga nodaļas vadītājs Maksims Raspopovs.
Šogad atlikušās Pasaules kausa kvalifikācijas spēles Latvijas izlases aizvadīs “Skonto” stadionā. Ja teritorijas īpašnieki nolems stadionu nenojaukt, tad LFF sola vai nu pati vai piesaistot sadarbības partnerus, investēt aptuveni miljonu eiro, lai veiktu uzlabojumus, ko noteikusi UEFA. Bet neskaidrības ar stadiona īpašnieku plāniem par “Skonto” stadiona nākotni un iespējamā darījuma garantijām, raisa neizpratni par federācijas vēlmi panākt šo vienošanos. Veidojot šo sižetu, Latvijas televīzijai vairāku nedēļu garumā tā arī neizdevās iegūt stadiona īpašnieku viedokli šajā jautājumā.
Tikmēr vērienīgi rekonstrukcijas darbi notiek “Daugavas” stadionā. “Šis būs augstākā līmeņa stadions Latvijā,” saka “Daugavas” stadiona saimnieks - Nacionālā stadiona “Daugava” valdes loceklis Elmārs Martinsons. Pēc vērienīgās rekontrukcijas darbu pabeigšanas tas būs augstākā līmeņa stadions valstī, kur varēs aizvadīt arī starptautiskās futbola spēles. Izlase šo stadionu varēs sākt izmantot pēc diviem gadiem.
“Šis stadions atbildīs augstākajām futbola prasībām. Mēs ceram uz ceturto kategoriju, kā mums arī somu eksperts teica. Iespējams, tā būs trešā kategorija, bet to jau [zināsim], kad brauks komisija sertificēt,” pauž Martinsons.
Viņš cer, ka projektam realizējoties, šeit futbola federācija aizvadīs savas mājas spēles. Arī LFF cer, ka šis stadions būs alternatīva izlases starptautiskajām spēlēm, lai gan paudusi neapmierinātību, ka šeit tribīnēm nebūs jumta. Bet, lai stadions iegūtu augstāko – ceturto kategoriju, tieši jumta uzstādīšana virs tribīnēm būs nepieciešama.
“Tas būtu sitiens zem jostas vietas no šīs federācijas.
Ir pasūtīts un izdarīts. Bet netiek izmantots. Esmu pārliecināts, ka tā nenotiks. Šī sadarbība šajā līmenī ir ļoti laba. Mēs esam mēģinājuši ieklausīties, un visas viņu vajadzības projektā iekļāvuši. Protams, šobrīd būs darbs Izglītības ministrijai ar futbola federāciju, lai atrastu vienošanos, ka šī stadions tiktu izmantos. Nevis, lai meklētu alternatīvas un novirzītu Latvijas spēles kādos privātos stadionos,” saka Martinsons.
Ar “Daugavas” stadiona projektu iepazinies UEFA futbola infrastruktūras eksperts Tero Auvinens, kurš sniedzis projektētājiem savus ieteikumus un vērtējumu.
“Pēc renovācijas stadiona infrastruktūrai vajadzētu būt labā līmenī. Bet mums jāatceras, ka šis ir vecā tipa stadions, kurā savienoti vieglatlētikas un pārējo sporta veidu objekti. Tā nekad nav bijusi ideāla situācija futbolam. Tomēr, ja viss ritēs kā plānots, tad “Daugavas" stadions atbildīs UEFA 3. kategorijas stadionam, kas ļautu tur aizvadīt izlašu spēles, Čempionu līgas un Eiropas līgas pirmās, otrās un trešās kārtas spēles,” pauž Auvinens.
Pie jautājuma par tribīņu jumtu varēs atgriezties ne ātrāk kā piecus gadus pēc projekta nodošanas, kad būs beidzies ierobežojums privāto investīciju piesaistīšanai. Aktuāls jautājums arīdzan ir apsildāmais zāliens, kam pagaidām vēl nav atrasti līdzekļi.
Tikmēr LFF infrastruktūras speciālists Haralds Gudermanis teic: “Tas nav, ko futbola federācija prasa. Tā vairāk ir UEFA prasība. Laukuma apsilde ir viena no UEFA prasībām, piešķirot kategoriju. Šāda apsilde būtu nepieciešama, jo spēles var notikt agrā pavasarī vai vēlā rudenī, lai zāliens tiktu sagatavots optimālā stāvoklī. Tas nav domāts sniega tīrīšanai vai kausēšanai.”
Ņemot vērā, ka pēc “Daugavas” stadiona renovācijas pabeigšanas, tas būs augstākās kategorijas stadions, kurā aizvadīt starptautiskās futbola spēles, nav skaidri futbola federācijas plāni par ilgtermiņa sadarbību ar “Skonto” stadiona īpašniekiem- jo īpaši, ņemot vērā iepriekšējo situāciju. Turklāt lielākajai daļai “Skonto” stadiona teritorijas ir noteikta perimetrālā apbūve, kas paredz ēku rindu gar ielām. Tas formāli neliedz saglabāt stadionu. Taču ņemot vērā, ka Rīgā attīstās citi sporta infrastruktūras objekti – piemēram, jau minētais “Daugavas” stadions, pilsētplānošanas eksperti “Skonto” stadiona nākotni neuzskata par rentablu.
