Blaters nepaskaidroja, kas tieši 2010.gadā vienojās atbalstīt Krieviju kā rīkotājvalsti, taču viņš uzskata, ka pašreizējās FIFA problēmas izraisīja Anglijas un ASV neprasme zaudēt cīņā par rīkotāju tiesībām.
"Tad [pirms balsojuma 2010.gadā] bija iekšēja pārliecība, ka viens čempionāts notiks Krievijā - nekad iepriekš turnīru nav uzņēmusi Austrumeiropas valsts. Par 2022.gada turnīra saimnieci tad kļūtu ASV, un pasaules čempionātus iegūtu pasaulē divi lielākie politiskie spēki," teica Blaters.
Viss bija kārtībā līdz Francijas prezidents Nikolā Sarkozī tikās ar Kataras princi un tagadējo emīru Tamimu bin Hamadu al Tani, sacīja FIFA prezidents. Vēlāk Sarkozī teicis Eiropas futbola federāciju savienības (UEFA) prezidentam Mišelam Platinī, ka būtu labi izvēlēties Kataru, un tas izmainījis spēku samēru.
"ASV zaudēja Eiropas četras balsis, kas tika Katarai. Pretējā gadījumā ar 12:10 būtu uzvarējusi ASV," darījuma ietekmi uz balsojumu neslēpa Blaters. "Mēs plānojām divus lieliskus čempionātus - 2018.gadā Krievijā un 2022.gadā ASV. Tā vietā mēs tagad runājam par FIFA problēmām," viņš piebilda.
Pret Blateru notiek kriminālizmeklēšana par FIFA divu miljonu dolāru maksājumu Platinī bez rakstiska līguma un televīzijas tiesību aizdomīgu pārdošanu. Blaters gan solīja, ka Krievija nezaudēs tiesības uz 2018.gada Pasaules kausa izcīņu, jo to paredz FIFA lēmums.
