Latvijas Futbola federācija pirms 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas cikla izvirzīja uzdevumu iekļūt finālturnīrā. Jau pēc pirmajām spēlēm mērķis sāka attālināties.
Skaidrojums šādiem rezultātiem ir galvenajam trenerim Dainim Kazakevičam: "Neviena punkta piecās spēlēs nav labi, jo daudzās spēlēs bijām tuvu, bet nevarējām paņemt, bet objektīvi katrā no tām spēlēm pretinieks arī ir objektīvi spēcīgāks."
Futbola kluba RFS sporta direktors Māris Verpakovskis, kurš valstsvienības spēlētāja karjerā ir rekordists ar 29 gūtiem vārtiem, vērtējumā ir skarbāks:
"To visu laiku piesaukt katrā preses konferencē, ka viņiem jau spēlētāji spēlē labākās līgās – tas, manuprāt, ir absurdi, jo tas vienmēr tā ir bijis.
Arī, kad mēs sasniedzām rezultātu, un tāpēc ir treneris, lai izveidotu komandu no tiem 11 (spēlētājiem), kuri ies un cīnīsies pret tiem spēcīgākajiem spēlētājiem un sasniegs rezultātu."
FK "PPK/Betsafe" galvenais treneris, bijušais valstsvienības pussargs Jurijs Žigajevs neveiksmēs saskata galvenā trenera atbildību: "Mēs neprasām no futbola izlases iekļūšanu pasaules kausa pieciniekā vai medaļas. Mēs taču neesam idioti. Arī tie rezultāti … ar visu to es saprotu, kādā līmenī spēlē pretinieku spēlētāji, kur mēs spēlējam, bet ar visu to, manuprāt, mēs varētu vairāk izspiest arī pirmajās spēlēs. Man nekas nav pret Daini [Kazakeviču], bet normālā pasaulē tā notiek – nav rezultāta, kas atbild par rezultātu?"
Kazakeviča vadībā Latvijas valstsvienība pasaules kausa un Eiropas čempionāta (EČ) kvalifikācijās kopumā izcīnījusi divas uzvaras un trīs neizšķirtus. Veiksmīgāks gājiens izvērtās Nāciju līgas zemākajā divīzijā, kur kopā ar pārbaudes spēlēm izdevās iespēt astoņu bezzaudējumu posmu.
Bijušais Latvijas valstsvienības galvenais treneris Slaviša Stojanovičs (2019–2020) neslēpj, ka no izlases bija gaidījis labāku sniegumu: "Ja nevar izcīnīt uzvaras pret šādiem pretiniekiem, kas nāk pretī Nāciju līgā, tad ir milzu problēmas. Tāpēc arī sagaidīju, ka Latvija būs labāka par Andoru, Lihtenšteinu. Tagad ir iestājusies realitāte.
Triju gadu laikā kopš manas prombūtnes neesmu pamanījis tādu progresu, kādu patiesi biju gaidījis."
Tieši Stojanoviča vadībā Latvijas valstsvienība izcīnīja pagaidām pēdējo uzvaru Eiropas čempionāta atlasē – 2019. gada novembrī pret Austriju. Tā izrādījās arī slovēņa vienīga uzvara desmit spēlēs ar Latvijas komandu. Neizteiksmīgais sniegums maksāja galvenā trenera amatu un pēc viņa amatā stājās Kazakevičs.
"Pietrūkst redzēt komandā vēlmi cīnīties – lielāku pašatdevi un, jā, arī drosmi. Pārliecību par saviem spēkiem. Tostarp arī dažas taktiskās nianses.
Nevar un nedrīkst visu laiku gaidīt aiz pretinieku muguras un cerēt, ka pēkšņi radīsies iespēja gūt vārtus.
Ir jāspēlē drosmīgāk un pārliecinošāk," norādīja Stojanovičs.
Eiropas čempionāta finālturnīrā piedalās 24 komandas - gandrīz puse no kvalifikācijā startējošām izlasēm. Latvija diemžēl nav pat tuvumā.
"Jāskatās dziļāk. Tā sistēma kaut kur ir aizgājusi greizi – viņa nestrādā. Mēs nespējam šobrīd izaudzināt konkurētspējīgus futbolistus. Ja runājam par to, tad Dainis [Kazakevičs] ilgus gadus, ja nemaldos, desmit, bija tieši atbildīgs par sistēmas radīšanu, un mērķis arī tika izvirzīts [Kazakevičam stājoties amatā] – Eiropas čempionāta finālturnīrs 2024. gadā.
Šobrīd mums ir nulle punkti. Mēs esam pēdējā vietā. Stabili tur arī paliksim.
Tāpēc, manuprāt, tas kritikas vilnis, par ko viņi [treneris un federācija] ir tik ļoti pārsteigti – es nesaprotu – par ko tur brīnīties? Ja tu gribi izlasi trenēt, tad skaidrs, ka kritika būs. Kādā brīdī tā atnāks. Ja nebūs rezultāti, ja nebūs spēle – tas šobrīd arī notiek," skarbs ir Verpakovskis.
Tikmēr Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko uzskata, ka ir pāragri pieņemt emocionālus lēmumus, un pamāca sabiedrību uz situāciju futbolā skatīties plašāk.
"Īstenībā Eiropas mērogā no daudzām federācijām un tāpat arī no FIFA, UEFA vadības saņemu ļoti pozitīvu atzinumu par mūsu darbu. Pēc jauniešu [izlašu] panākumiem, kad U-17 un U-19 puiši izcīnīja vietu [Eiropas čempionāta] elites kārtā – tas parāda, ka kopumā mūsu sistēma strādā labi. Protams, ir kaut kādas pozīcijas, kuras varam uzlabot. Mums nevajag pieņemt emocionālu lēmumu un runāt kaut kādas muļķības, bet jāskatās [uz notiekošo] plašāk. Vajag izvērtēt treneru darbu pēc sacensībām [kvalifikācijas cikla beigām] un pēc tam pieņemt lēmumu," pauž Ļašenko.
Nākamgad apritēs 20 gadi, kopš Latvija vēsturiski kvalificējās Eiropas čempionātam. Kopš 2004. gada tikai vienreiz izdevies būt tuvumā, lai atkārtotu šādu rezultātu. 2009. gadā valstsvienība palika soļa attālumā no pārspēļu zonas pasaules kausa kvalifikācijā.
Verpakovskis uzskata, ka ir laiks piesaistīt ārzemju speciālistus, ja pašu spēkiem nevar tikt galā: "Tā ir diemžēl. Tā laikam ir lielā problēma, par ko visvairāk vajadzētu uztraukties. Ne par Daini, bet kāpēc esam tur, kur esam, un neesam vairāk pat tuvu bijuši pārspēlēm. Mēs redzam, ka paši netiekam galā.
Ir jāpiesaista arī ārzemju speciālisti. Nav jākautrējas no tā.
Ir jāatved viņi šeit, kuri ikdienā strādās ar mūsu akadēmiju treneriem, ar mūsu labākajiem jaunajiem futbolistiem. Mēs redzam, ka paši netiekam galā."
Žigajevs uzskata, ka Kazakevičam amats ir jāpamet, jo pretējā gadījumā tā ir stagnācija. "Vai Dainim vajadzētu turpināt? Nu, ko – es teikšu, ka nē. Mana godīga atbilde ir nē. Gan pagājušais atlases cikls, gan šis – nebija izpildīti uzdevumi. Divas reizes jau. Manuprāt… Tu runā par stagnāciju. Tā arī būtu stagnācija [atstājot Kazakeviču amatā], manuprāt, vēl uz četriem vai cik tur tiem gadiem. Man gribētos kaut ko jaunu. Jaunas vēsmas. Jaunas sejas," norādīja bijušais valstsvienības spēlētājs.
Šajā atlases ciklā palikušas vēl tikai trīs spēles. Svarīgākais pēc tā būs godīgi paskatīties un izvērtēt paveikto, lai futbola izlases 2004. gada varoņdarbam varētu blakus pielikt vēl kādu citu sasniegumu.
