Ja ļoti centīgi trenējas, iesācējs gada laikā varētu kļūt par topa līmeņa pilotu pat Eiropas mērogā, pastāstīja Pētersons. Latvijā ir vairāki piloti, kas pievērsušies dronu pilotēšanai sacīkstēs, kur mazie, arī par "mušām" dēvētie, lidaparāti garākās trasēs parasti lido ar ātrumu apmēram 100 kilometru stundā.
Drons var sasniegt arī ātrumu 300 kilometru stundā, tiesa, tad jau ir grūti to trasē savaldīt. Viens sacīkšu lidojums parasti ilgst pusotru līdz divas minūtes, taču televīzijai vismaz pagaidām tas ir sarežģīts sporta veids, jo ātro drona lidojumu parādīt ir ļoti sarežģīti.
Pētersons nedēļā dronus lidina apmēram pusotru stundu, bet pirms sacensībām trenējas katru dienu. Viņš gan atzīst, ka pasaulē spēcīgākie tam velta daudz vairāk laika. Lai tiektos pēc vēl augstākiem sasniegumiem, vajag vairāk laika treniņiem, tādēļ arī materiāla palīdzība no malas noderētu, atzīst Pētersons.
Ierobežojumu sporta veidā praktiski nav - startē dažāda vecuma piloti, un meitenes var sacensties kopā ar puišiem. Sacensību sistēma ir vienkārša - pēc kvalifikācijas notiek izslēgšanas sacīkstes, un čempions izbrauc trasi visātrāk.
Finansiāli līdz šim iespaidīgākās dronu sacīkstes risinājušās Dubaijā, kur balvu fonds bija miljons dolāru. Interese par dronu sacīkstēm pasaulē pieaug, un 100 000 dolāru uzvarētājam paredzēti arī pasaules čempionāta kopvērtējumā.
